Roberts Osis

Roberts Osis;
Personīgā informācija
Dzimis	1900. gada 18. septembrī ; Krievijas Impērija, Rīga; (tagad Latvija)
Miris	1973. gada 9. aprīlī (72 gadi); Apvienotā Karaliste, Berdžeshilla
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Waffen-Obersturmbannführer (pulkvežleitnants);
Valsts	Krievijas Impērija; Latvija; Trešais reihs
Komandēja	1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš; Latvijas brīvības cīņas; Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Dzelzs krusts (I un II šķira)

Roberts Osis (dzimis 1900. gada 18. septembrī, miris 1973. gada 9. aprīlī) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43. grenadieru pulka komandieris.

Dzīvesgājums

Roberts Osis dzimis 1900. gada 18. septembrī Rīgā, amatnieka ģimenē. Piedalījies Pirmajā pasaules karā un kopš 1919. gada 8. oktobra Latvijas brīvības cīņās Latgales divīzijas sastāvā. Kopš 1934. gada Latvijas armijas komandiera un vēlāk kara ministra Krišjāņa Berķa adjutants. Līdztekus dienestam armijā studējis vēsturi Latvijas Universitātē. 1944. gadā aizstāvējis maģistra darbu par senlatviešu piļu nocietinājumu sistēmu teritorijā starp tagadējo Latvijas Austrumu robežu un Veļikajas upi.

Sākoties vācu okupācijai, Osis no 1941. gada 7. jūlija ieņēma Rīgas pašaizsardzības departamenta priekšnieka pulkveža Voldemāra Veisa palīga amatu (kopš decembra Iekšējā drošības departamenta vadītāja palīgs), vēlāk ieņēmis Latvijas aizsardzības vienību štāba priekšnieka un Rīgas kārtības dienesta priekšnieka posteņus. Piedalījies holokausta akcijās Latvijā, tai skaitā masu slepkavību Rumbulā organizēšanā.^[1] Organizējis pirmos latviešu policijas bataljonus. No 1942. gada decembra Latvijas aizsardzības vienību sakaru virsnieks pie vācu virspavēlniecības. No 1943. gada jūlija 1. Rīgas latviešu policijas pulka komandieris. Kā šī pulka komandieris piedalījies kaujās pie Ņeveļas. 1943. gada decembrī smagi ievainots. 1944. gada jūlijā dienvidos no Daugavpils komandējis atsevišķu kaujas grupu, pēc tam sakaru virsnieks pie vācu 215. divīzijas. No 1944. gada septembra līdz 1945. gada martam komandējis Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 43. (2. latviešu, arī Imantas) grenadieru pulku. Martā pārcelts uz Liepāju 19. divīzijas papildinājuma lietu pilnvarotā amatā.

Neilgi pirms kapitulācijas Osis centās organizēt Kurzemes Zemes (Tautas) padomi un izveidot Pagaidu valdību. Vēlāk Osis mēģināja uzstāties kā šīs valdības ministru prezidents. Tautas padomi bija paredzēts sasaukt 1945. gada 8. maijā, taču vācu Kurzemes grupējuma kapitulācijas 8. maijā dēļ tas vairs nebija iespējams.

8. maijā Osim vācu ātrlaivā izdevās no Liepājas atstāt Kurzemi. Viņš nonāca sabiedroto gūstā Vācijā, kur sākotnēji atradās gūstekņu nometnē, vēlāk Vesterbūras internēto nometnē. 1945. gada novembrī atbrīvots. Vācijā darbojies Latvijas Centrālajā padomē un Latvijas Nacionālajā padomē. Piecdesmitajos gados Osis izceļoja uz Apvienoto Karalisti, turpmāk dzīvojis Berdžeshillā, kur 1973. gada 9. aprīlī miris.

Atsauces

↑ «Grigorijs Smirins. Rīgas ebreji nacistiskās okupācijas laikā (1941–1944). Latvijas vēsturnieku rakstu 18. sējums. 95. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2008. gada 23. maijā.

Informācijas avoti

Osis, Roberts, Historia.lv Arhivēts 2021. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē.

[1] «Grigorijs Smirins. Rīgas ebreji nacistiskās okupācijas laikā (1941–1944). Latvijas vēsturnieku rakstu 18. sējums. 95. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. martā. Skatīts: 2008. gada 23. maijā.

[1]