Mīklaini kā spogulī

Mīklaini kā spogulī

Oriģinālais nosaukums	Såsom i en spegel
Žanrs	drāma
Režisors	Ingmars Bergmans
Scenārija autors	Ingmars Bergmans
Galvenajās lomās	Harieta Andersone Gunnars Bjernstrands Makss fon Sīdovs Larss Pasgords
Izplatītājs	Janus Films
Izdošana	1961. gada 16. oktobris
Ilgums	91 minūte
Valsts	Zviedrija
Valoda	zviedru
IMDb profils

"Mīklaini kā spogulī" (zviedru: Såsom i en spegel) ir 1961. gada Zviedrijas drāmas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Ingmars Bergmans. Filmā galvenās lomas atveido Harieta Andersone, Gunnars Bjernstrands, Makss fon Sīdovs un Larss Pasgords.

Filma stāsta par šizofrēnisku jaunu sievieti, kas atpūšas uz salas kopā ar savu vīru, rakstnieku tēvu un jaunāko brāli. Filma aplūko tādas tēmas kā ģimenes attiecības un garīgas slimības un ir pazīstama ar savu minimālisko stilu.^[1]^[2]^[3]

Filmas "Mīklaini kā spogulī" pirmizrāde notika 1961. gada 16. oktobrī. Bergmans veidoja filmu kā trīs cēlienu izrādi, izmantojot savu personīgo pieredzi un attiecības. Šī bija pirmā no viņa daudzām filmām, ko filmēja Fores salā. Filmā skan Johana Sebastiāna Baha mūzika.

Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, īpaši par Andersones aktierspēli. Otro gadu pēc kārtas, Bergmana režisētā filma saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā". 1963. gadā iznāca Bergamana tematiski līdzīgās filmas "Ziemas gaisma" (Nattvardsgästerna) un "Klusums" (Tystnaden).

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Frank Gado. The passion of Ingmar Bergman. Durham [N.C.] : Duke University Press, 1986. ISBN 978-0-8223-0586-6.
↑ Barbara Young. The Persona of Ingmar Bergman: Conquering Demons through Film. Rowman & Littlefield, 2015-10-15. ISBN 978-1-4422-4566-2.
↑ Bosley Crowther. «Screen: Ingmar Bergman». The New York Times (en-US), 1962-03-14. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-03-23.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)
Turner Classic Movies profils (angliski)
TV.com profils (angliski)
Rotten Tomatoes profils (angliski)

Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

s d l Ingmars Bergmans

1940. gadi	Kris (1946) Det regnar på vår kärlek (1946) Skepp till Indialand (1947) Musik i mörker (1948) Hamnstad (1948) Fängelse (1949) Törst (1949)

1950. gadi	Till glädje (1950) Sånt händer inte här (1950) Sommarlek (1951) Kvinnors väntan (1952) "Vasara ar Moniku" (Sommaren med Monika, 1953) "Ākstu vakars" (Gycklarnas afton, 1953) En lektion i kärlek (1954) Kvinnodröm (1955) "Vasaras nakts smaidi" (Sommarnattens leende, 1955) "Septītais zīmogs" (1957) "Zemeņu lauks" (Smultronstället, 1957) Nära livet (1958) "Ansiktet" (Ansiktet, 1958)

1960. gadi	"Jaunavu avots" (Jungfrukällan, 1960) Djävulens öga (1960) "Mīklaini kā spogulī" (1961) Nattvardsgästerna (1963) "Klusēšana" (Tystnaden, 1963) För att inte tala om alla dessa kvinnor (1964) "Persona" (1966) Stimulantia (1967) "Vilka stunda" (Vargtimmen, 1968) "Kauns" (Skammen, 1968) En passion (1969)

1970. gadi	"Pieskāriens" (Beröringen, 1971) "Čuksti un kliedzieni" (Viskningar och rop, 1972) "Laulības dzīves ainas" (Scenes from a Marriage, 1974) Ansikte mot ansikte (1976) "Čūskas ola" (The Serpent's Egg, 1977) "Rudens sonāte" (1978)

1980. gadi	"Fanija un Aleksandrs" (1982)

s d l Amerikas Kinoakadēmijas balva labākajai starptautiskai spēlfilmai

1947–1955 (speciālā goda balva)	"Šuša" – Vitorio De Sika (1947) "Mesjē Vinsents" – Moriss Klošs (1948) "Velosipēdu zagļi" – Vitorio De Sika (1949) "Pie Malapagas sienām" – Renē Klemāns (1950) "Rasomons" – Akira Kurosava (1951) "Aizliegtās spēles" – Renē Klemāns (1952) Balvu nepasniedza (1953) "Elles vārti" – Teinosuke Kinugasa (1954) "Mijamoto Musasi" – Hiroši Inagaki (1955)

1956–1980	"Ceļš" – Federiko Fellīni (1956) "Kabīrijas naktis" – Federiko Fellīni (1957) "Mans tēvocis" – Žaks Tatī (1958) "Melnais Orfejs" – Marsels Kamī (1959) "Jaunavu avots" – Ingmars Bergmans (1960) "Mīklaini kā spogulī" – Ingmars Bergmans (1961) "Svētdienas Vil-d'Evrē" – Seržs Burginjo (1962) "Astoņarpus" – Federiko Fellīni (1963) "Vakar, šodien, rīt" – Vitorio De Sika (1964) "Veikals uz galvenās ielas" – Jans Kadars, Elmārs Kloss (1965) "Vīrietis un sieviete" – Klods Lelušs (1966) "Rūpīgi novēroti vilcieni" – Jirži Mencels (1967) "Karš un miers" – Sergejs Bondarčuks (1968) "Z" – Kosts Gavrs (1969) "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" – Elio Petri (1970) "Finci-Kontini dārzs" – Vitorio De Sika (1971) "Buržuāzijas diskrētais šarms" – Luiss Bunjuels (1972) "Amerikāņu nakts" – Fransuā Trifo (1973) "Amarkords" – Federiko Fellīni (1974) "Dersu Uzala" – Akira Kurosava (1975) "Melnais un baltais krāsās" – Žans Žaks Ano (1976) "Visa dzīve priekšā" – Moše Mizrahi (1977) "Sagatavojiet savus kabatlakatiņus" – Bertrans Blijē (1978) "Skārda bungas" – Folkers Šlendorfs (1979) "Maskava asarām netic" – Vladimiris Meņšovs (1980)

1981–2000	"Mefistofelis" – Ištvāns Sabo (1981) "Sākt no sākuma" – Hosē Luiss Garsi (1982) "Fanija un Aleksandrs" – Ingmars Bergmans (1983) "Laidņa diagonāle" – Rišārs Dembo (1984) "Oficiālā versija" – Luiss Puenso (1985) "Uzbrukums" – Fons Rademakers (1986) "Babetes dzīres" – Gabriels Aksels (1987) "Pelle Iekarotājs" – Bille Augusts (1988) "Jaunais kino Paradiso" – Džuzepe Tornatore (1989) "Cerības ceļojums" – Ksvarjērs Kollers (1990) "Vidusjūra" – Gabriele Salvatoress (1991) "Indoķīna" – Režiss Varnjē (1992) "Skaistuma laikmets" – Fernando Trueba (1993) "Saules nogurdinātie" – Ņikita Mihalkovs (1994) "Antonija" – Marlēna Gorisa (1995) "Koļa" – Jans Sverāks (1996) "Raksturs" – Maiks van Dims (1997) "Dzīve ir skaista" – Roberto Beninji (1998) "Viss par manu māti" – Pedro Almodovars (1999) "Tīģeris un drakons" – Ans Lī (2000)

2001–2020	"Neitrālā josla" – Daniss Tanivičs (2001) "Nekur Āfrikā" – Karolīne Linka (2002) "Barbaru iebrukums" – Denī Arkans (2003) "Iekšējā jūra" – Alehandro Amenabars (2004) "Tsotsi" – Gevins Huds (2005) "Citu dzīves" – Florians Henkels fon Donersmarks (2006) "Viltotāji" – Štefans Ruzovickis (2007) "Aizbraukšana" – Jodžiro Takita (2008) "Noslēpumi viņu acīs" – Huans Hosē Kampanelja (2009) "Atriebība" – Suzanna Bīra (2010) "Šķiršanās" – Asgars Farhadi (2011) "Mīlestība" – Mihaels Hāneke (2012) "Dižais skaistums" – Paolo Sorrentīno (2013) "Ida" – Pāvels Pavļikovskis (2014) "Saula dēls" – Lāslo Nemešs (2015) "Komivojažieris" – Asgars Farhadi (2016) "Fantastiskā sieviete" – Sebastjans Lelio (2017) "Roma" – Alfonso Kuarons (2018) "Parazīts" – Pons Čunho (2019) "Vēl pa mēriņam" – Tomass Vinterbergs (2020)

2021–pašlaik	"Brauc ar manu auto" – Rjūsuke Hamaguti (2021) "Rietumu frontē bez pārmaiņām" – Edvards Bergers (2022) "Interešu zona" – Džonatans Gleizers (2023)