Luiss Alvaress

Vikipēdijas lapa
Luiss Alvaress
Luis Walter Alvarez
Luiss Alvaress
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 13. jūnijā
Sanfrancisko, ASV
Miris 1988. gada 1. septembrī (77 gadi)
Bērkli, ASV
Pilsonība ASV
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Kalifornijas Universitāte (Bērkli), Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, Losalamosas zinātniskā laboratorija
Alma mater Čikāgas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi atombumbas detonators, sinhrotrons
Apbalvojumi 1968. gada Nobela prēmija fizikā

Luiss Volters Alvaress (angļu: Luis Walter Alvarez, 1911. gada 13. jūnijs — 1988. gada 1. septembris) — bija ASV fiziķis. 1968. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts "par rezonanses stāvokļu atklāšanu, kas kļuva iespējams, viņam pilnveidojot ūdeņraža pūslīšu kameras izmantošanu un par šo datu apstrādi".[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis pazīstama ārsta ģimenē. Beidzis Čikāgas Universitāti. Gandrīz visu savu mūžu nostrādājis Kalifornijas Universitātē, Bērkli.

Otrā pasaules kara laikā piedalījies Manhetenas projektā un izstrādāja atombumbas detonatoru. Bija Hirosimas atomborbardēšanas zinātniskais novērotājs uz pavadošās lidmašīnas The Great Artiste. Pēc kara Alvaress nodarbojās ar radaru sistēmu pilnveidošanu, kā arī deva ieguldījumu sinhrotronu attīstīšanā.

1965. gadā Alvaress piedāvāja projektu Ēģiptes piramīdu izpētei ar mērķi atklāt tajās kādas noslēptas telpas. Izpētes medode bija kosmiskā starojuma mērīšana ar tajā laikā radiācijas mērījumos izmantotajām dzirksteļu kamerām. Mēriekārtas tika ievietotas telpā otrās lielākās Gizas piramīdas iekšienē, lai pēc dažādos virzienos veiktajiem kosmiskā starojuma mērījumiem varētu konstatēt tukšumus piramīdas struktūrā. 1967. gadā pētījumusus pārtrauca Sešu dienu karš, tomēr vēlāk tie tika atsākti un turpinājās līdz 1969. gadam. Tika izpētīts 19% no piramīdas apjoma, bet slēptas telpas netika atklātas.

1980. gadā kopā ar dēlu, ģeologu Volteru Alvaresu izvirzīja hipotēzi par to, ka zemes virskārtā sastopamā irīdija anomālija liecina par liela asteroīda ietriekšanos Zemē, kas noveda pie dinozauru izmiršanas.

Izvirzījis savu, atšķirīgu hipotēzi par Džona Kenedija nogalināšanas apstākļiem, pamatojoties uz atentāta fotoattēlu un filmēto materiālu izpēti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi
Priekštecis:
Hanss Bēte
Nobela prēmija fizikā
1968
Pēctecis:
Marijs Gells-Manns