Parastais sorgo
| Parastais sorgo Sorghum bicolor | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Apakšdzimta | Prosaugu apakšdzimta (Panicoideae) |
| Cilts | Andropogoneae |
| Ģints | Sorgo (Sorghum) |
| Suga | Parastais sorgo (S. bicolor) |
| Sinonīmi | |
| Divkrāsu sorgo | |
| Izplatība | |
| dabiski Āfrika, kultivē visā pasaulē sausos subtropos un tropos | |
| Izcelsmes vieta | |
| Āfrika[1][2] | |
 Parastais sorgo Vikikrātuvē | |
Parastais sorgo (Sorghum bicolor), kuru nereti sauc ģints vārdā vienkārši par sorgo, ir graudzāļu dzimtas suga. Sorgo izcelsmes vieta ir Āfrika,[2] un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies suga. Dabiskais sorgo ir visas citas sorgo ģints sugas, skaitā ap 25.
Parastais sorgo normāli ir viengadīgs, taču dažas šķirnes ir daudzgadīgas. Augi izaug no 0,6 līdz pat 4,5 metriem augsti,[3] sakņu sistēma sasniedz līdz 2 m dziļumu. Graudi ir mazi, diametrā no 2 līdz 4 mm. Pastāv saldās sorgo šķirnes, kuras galvenokārt audzē lopbarībai, sīrupa un etanola ražošanai; tās ir augstākas nekā graudus ražojošās.
Sorgo graudus var lietot tikai pēc tam, kad noņemts nesagremojamais apvalks. Senākos laikos vienīgais veids, kā to izdarīt, bija sagrūst graudus piestā, un šo metodi joprojām lieto mazattīstītajos reģionos.
Audzēšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir arheoloģiskas liecības par sorgo lietošanu Nīlas augštecē jau pirms 10 000 gadiem, taču tolaik tas bijis vēl savvaļas sorgo.
Pirmie dati par sorgo audzēšanu nosauc laiku pirms 7—9 tūkstošiem gadu Nigēras upes ielejā.[4] Citi dati ir no Etiopijas un attiecas uz laiku pirms 5—6 tūkstošiem gadu.[2] Selekcijas rezultātā tika izveidotas šķirnes, un uzlabotās šķirnes sākas audzēt arī Indijā (ap 1500.—1000. gadu p.m.ē.), Tuvajos Austrumos (900.—700. gadā p.m.ē.), Tālajos Austrumos (ap 400. gadu). 19. un 20. gadsimta mijā sorgo tika ieviests arī Amerikā,[2] lai gan pirmoreiz tas tur ievests jau 18. gadsimtā.[4] Sorgo kļuvis par cilvēkam piekto svarīgāko labības kultūru pēc rīsiem, kviešiem, kukurūzas un miežiem,[5] un tā globālā produkcija 2019. gadā bija 57,9 miljoni tonnu.[6]
Sorgo aug plašā temperatūru diapazonā, lielā augstumā un zemas kvalitātes vai toksiskās augsnēs, un tas labi pārcieš sausuma periodus un karstumu. Vairākas iezīmes padara to par vienu no sausumizturīgākajām kultūrām: liela sakņu un lapu virsmas laukuma attiecība, lapu saritināšana sausuma laikā, lai samazinātu iztvaikošanu, vaskaina kārtiņa uz lapām un C4 tipa oglekļa fotosintēze, kura prasa tikai trešdaļu ūdens daudzuma, kas nepieciešams augiem ar C3 tipa fotosintēzi, bet prasa lielāku insolāciju.[7] Par ideālo sorgo augšanas temperatūru uzskata ap +30°C, pie +15°C tā augšana praktiski apstājas. Saldajām šķirnēm vēlamas kaļķainas augsnes.
Botāniķi parastā sorgo šķirnes iedala piecās rasēs:
- durra, kas izplatīta Indijā;
- guinea, Rietumāfrikas mitrumu mīloša šķirne;
- caudatum, ko audzē Etiopijā un Čada ezera apkaimē;
- kafir, īpaši sausumizturīgas, audzē galvenokārt Dienvidāfrikā;
- bicolor, visplašāk audzējamās.[8]
2019. gadā vislielākā sorgo raža miljonos tonnu tika ievākta šādās 10 zemēs:[6]
- ASV — 8,7
- Nigērija — 6,7
- Etiopija — 5,3
- Meksika — 4,4
- Sudāna — 3,7
- Ķīna — 3,6
- Indija — 3,5
- Brazīlija — 2,7
- Burkinafaso — 1,9
- Nigēra — 1,9
Barības vielas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]100 g sorgo satur:[7]
- 9,2 g ūdens;
- 11,3 g olbaltumvielu, tostarp: triptofānu — 124 mg, lizīnu — 229 mg, metionīnu — 169 mg, fenilalanīnu — 546 mg, treonīnu — 346 mg, valīnu — 561 mg, leicīnu — 1491 mg un izoleicīnu — 433 mg;
- 3,3 g tauku, ieskaitot: linolskābi — 1305 mg, oleīnskābi — 964 mg un palmitīnskābi — 407 mg;
- 74,6 g ogļhidrātu, galvenokārt cietes, kas parasti satur 70-80% amilopektīna un 20-30% amilozes, bet ir veidi, kas satur 100% amilopektīnu, un citi, kas satur līdz 62% amilozes;
- minerālvielas: Ca — 28 mg, P — 287 mg, Fe — 4,4 mg;
- vitamīni: B1 vitamīns 0,24 mg, B2 vitamīns 0,14 mg, B3 vitamīns 2,9 mg. C vitamīna praktiski nav.
Sorgo graudi nesatur glutēnu. Daļa olbaltumvielu ir nesagremojami prolamīni, faktiski sagremojamie proteīni veido 8–9%. Tajos esošais tanīna daudzums ietekmē arī sorgo graudu uzturvērtību. Ir tādas šķirnes, kurās ir maz vai nav tanīna, jeb baltās sorgo, kuru uzturvērtība ir augstāka nekā kukurūzai. Ir arī tādas šķirnes ar augstu tanīna saturu, ko sauc par brūnajām sorgo, kuru uzturvērtība ir mazāka. Tomēr arī brūnās sorgo šķirnes tiek audzētas, īpaši Āfrikā, jo tās ir izturīgākas pret kukaiņiem, sēnīšu slimībām un putniem. Viņu kodolu lobīšana un blanšēšana vai mērcēšana ievērojami samazina tanīnu daudzumu tajos.[7]
Pielietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sorgo graudus izmanto kā cilvēku pārtiku, kā arī dzērienu, dzīvnieku barības un bioetanola pagatavošanai. Sorgo graudiem ir augsta barības vērtība, salīdzinot ar citām lielākajām graudaugu kultūrām.[9] Salīdzinājumā ar kukurūzu tas ir bagātāks ar olbaltumvielām, bet nabadzīgāks ar taukiem.
Kulinārija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daudzviet Āzijā un Āfrikā sorgo graudus izmanto maizes ražošanai, kas ir daudzu kultūru pamatēdiens.[10] Graudus var arī karsēt līdzīgi popkornam.
Indijā sorgo ir viens no galvenajiem uztura avotiem Radžastānā un Dekānas plato štatos Maharaštrā, Karnatakā un Telanganā. No šiem graudiem tiek gatavota indiešu maize ar nosaukumiem bhakri, džovarroti vai džoladaroti (roti — "maize").[11][12] Vairāk kā 70% Indijā izaudzētā sorgo tiek lietots maizes — roti gatavošanai.[13]
Tunisijā, kur to sauc par droo, tiek gatavots tradicionāls krēmveida ēdiens ar maltu sorgo graudu pulveri, pienu un cukuru. Šis ēdiens tur ir parasta brokastu maltīte, kas tiek patērēta g.k. ziemas mēnešos.[14]
Centrālamerikas tortiljas dažreiz tiek gatavotas, izmantojot sorgo. Lai gan kukurūza ir tradicionālais pamats tortilju gatavošanai, reizēm to aizstāj ar sorgo, īpaši Hondurasā.[13]
Saldais sorgo sīrups dažās ASV daļās tiek saukts par melasi, lai gan tā nav īstā melase.
Alkohola ražošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīnā sorgo tiek saukts par gaoļanu (高粱), un to fermentē un destilē, lai iegūtu dzērienu baidzju (白酒). Vairākās Āfrikas valstīs tradicionālā tumšā alus pagatavošanai izmanto gan sarkano (brūno), gan balto šķirņu sorgo. Sarkanie sorgo piešķir alum sārti brūnu krāsu.[5]
Bioetanols
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrālijā, Dienvidamerikā un ASV sorgo graudus galvenokārt izmanto lopbarībai un arvien vairāk etanola rūpnīcās.[4] Saldo sorgo šķirņu kātus izmanto biodegvielas ražošanai, izspiežot sulu un pēc tam fermentējot to etanolā.
Citi izmantošanas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sorgo izmanto arī slotu izgatavošanai,[15] no presētiem kātiņiem gatavo dekoratīvus paneļus.
Sorgo laukus lieto arī kā ganības, tomēr dzīvniekiem nav tik viegli sagremot nelobītu sorgo kā kukurūzu, tādēļ kā lopbarību sorgo parasti lieto pēc apstrādes, viens no kuras veidiem ir tvaicēšana.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Sorghum» (angliski). britannica.com. Skatīts: 2011-09-07.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Dillon, Sally L.; Shapter, Frances M.; Henry, Robert J.; et al. (1 September 2007). "Domestication to Crop Improvement: Genetic Resources for Sorghum and Saccharum (Andropogoneae)". Annals of Botany. 100 (5): 975–989. doi:10.1093/aob/mcm192. PMC 2759214. PMID 17766842.
- ↑ «Sorghum» (angliski). HowStuffWorks. Skatīts: 2011-09-07.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 United Sorghum Checkoff Program. All about sorghum.
- ↑ 5,0 5,1 "Sweet Sorghum : A New "Smart Biofuel Crop". agribusinessweek.com. 30 June 2008.
- ↑ 6,0 6,1 FaoStat
- ↑ 7,0 7,1 7,2 PROTA: Sorghum bicolor (L.) Moench
- ↑ Ehleringer, James R.; Cerling, Thure; Dearing, M. Denise (March 30, 2006). A History of Atmospheric CO2 and Its Effects on Plants, Animals, and Ecosystems. Springer Science & Business Media. ISBN 9780387270487
- ↑ Awika, Joseph M.; Rooney, Lloyd W. (2004-05-01). "Sorghum phytochemicals and their potential impact on human health". Phytochemistry. 65 (9): 1199—1221. doi:10.1016/j.phytochem.2004.04.001. ISSN 0031-9422. PMID 15184005
- ↑ National Research Council (1996-02-14). "Sorghum". Lost Crops of Africa: Volume I: Grains. National Academies Press. ISBN 978-0-309-04990-0.
- ↑ Colleen Taylor Sen (2004). Food Culture in India. Greenwood Publishing Group. p. 80. ISBN 978-0-313-32487-1.
- ↑ O P Sharma (1993). Plant Taxonomy. Tata McGraw-Hill. p. 439. ISBN 978-0-07-460373-4.
- ↑ 13,0 13,1 «"Sorghum and millets in human nutrition". www.fao.org.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 20. maijā. Skatīts: 2021. gada 6. martā.
- ↑ "Le sorgho " Droô ", la collation hivernale". Arhivēts 2021. gada 20. maijā, Wayback Machine vietnē. wepostmag. May 28, 2012.
- ↑ "How to make a broom". Ogden Publications, Inc.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastais sorgo.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)