Pauls Dauge

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pauls Dauge
Pauls Dauge
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 22. augustā
Saukas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1946. gada 2. septembrī (77 gadi)
Rīga, Latvijas PSR, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Vecāki Juris (Georgs) Dauge
Bērni Ļevs Reisners[1]

Pauls Dauge (1869—1946) bija latviešu zobārsts, grāmatizdevējs un sabiedriskais darbinieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Dauge ar Raini un Aspaziju Cīrihē (1911).

Dzimis 1869. gada 22. augustā Saukas "Kalna krogā" skolotāja Jura Dauges (1835-1908) ģimenē. Viņa vecākais brālis bija pedagogs Aleksandrs Dauge (1868-1937). Mācījās pie tēva Saukas pagastskolā, vēlāk Rīgas pilsētas reālskolā (1880—1885), Irlavas skolotāju seminārā (1885–1888). 1888. gadā kā eksterns ieguva skolotāja tiesības un strādāja par skolotāju Saukā (1888–1893). Publicējies laikrakstā "Dienas Lapa". 1893. gadā uzsāka zobārstniecības studijas Berlīnes Zobārstniecības institūtā, 1893. gada nelegāli ievedis no Berlīnes Latvijā sociāldemokrātisku literatūru. Turpināja studijas Tērbatas Universitātē (1894), Pēterburgas zobārstniecības skolā (1895) un Maskavas Zobārstniecības institūtā (1895–1897). Strādāja par zobārstu Maskavā (1897–1917). Darbojies marksistiskos pulciņos, no 1903. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedrs, 1906. gadā Maskavā nodibināja izdevniecību marksistiskas un filozofiskas literatūras izdošanai latviešu un krievu valodās. 1908. gadā noliktavā tika atrasti aizliegti izdevumi, apgāds uz laiku pārtrauca darbu, taču vēlāk to atjaunoja. 1912. gadā Daugi notiesāja par aizliegtu grāmatu izplatīšanu un 1913. gadā viņa apgāds pārtrauca darbību. 1917. gada oktobrī viņu ievēlēja par Kurzemes Pagaidu Zemes Padomes Izpildu komitejas priekšsēdi.

Pēc Oktobra revolūcijas bija Krievijas PFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta (Наркомздрав РСФСР) kolēģijas loceklis, zobārstniecības nodaļas vadītājs (1918–1929), pēc viņa iniciatīvas 1922. gadā nodibināja Maskavas Zobārstniecības institūtu un žurnālu Одонтология и стоматология (1923). Valsts Stomatoloģijas un odontoloģijas institūta profesors (1928—1931). Darbojies arī Komunisma akadēmijā un PSRS Zinātņu akadēmijas Filozofijas un vēstures institūtā. 1935. gadā Maskavā un Ļeņingradā krieviski iznāca viņa rediģētā Raiņa darbu izlase. Pret latviešiem vērsto represiju laikā 1937. gadā arestēts, bija minēts t.s "Staļina sarakstā" (29. 09. 1938.) jeb "personu sarakstā, kas tiesājamas PSRS Augstākās tiesas Militārās kolēģijas tiesā pēc 1. kategorijas" (лиц, подлежащих суду Военной коллегии Верховного Суда СССР по 1-й категории), taču pārsteidzošā veidā pēc ilgstošām pratināšanām 1939. gadā atbrīvots.[2]

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā atgriezās Latvijā, bija Latvijas Komunistiskās partijas CK Partijas vēstures institūta līdzstrādnieks. Publicējis atmiņas par J. Jansonu–Braunu, V. Ļeņinu, Raini, F. Roziņu–Āzi, P. Stučku, E. Veidenbaumu.[3]

Miris 1946. gada 2. septembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzihves apnikums un dzihwes prieks. Izdewusi sab. "Stars", drukats Walka, 1912.-71 lpp.
  • Философия и тактика. Москва: изд. П. Г. Дауге, 1907. — 30 с. (krieviski)
  • И. Райнис, певец борьбы, солнца и любви. Москва: Гос. изд., 1920. - XXIV, 207 с.
  • Спутник зубного врача. Под ред. П. Г. Дауге и А. И. Евдокимова. Москва: изд-во Наркомздрава РСФСР, 1928. — 178 с.
  • О роли стоматологии в общей системе современной профилактики. Москва: ЦК Медсантруд, [1927]. — 19 с.
  • Социальные основы советской стоматологии. Москва: Гос. мед. изд-во, 1933. — 388 с.
  • Ян Райнис, Избранные сочинения; Ред. и вступ. статья П. Г. Дауге. Москва; Ленинград: Academia, 1935. — 716 с.

Pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1945)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ļipovecka L. Ārsts, filozofs, cīnītājs Pauls Dauge. Rīga: 1968.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]