S/2023 U 1
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Skots Šepards |
| Atklāšanas datums | 2023. gada 4. novembrī |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 7 999 500 km[1] |
| Ekscentricitāte | 0,187[1] |
| Apriņķojuma periods | 679,4 d[1] |
| Slīpums | 141,9° (pret Urāna ekvatora plakni)[1] |
| Riņķo ap | Urāns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 8 km |
| Redzamais spožums | 26,7[1] |
S/2023 U 1 ir Urāna pavadonis. Tas ir 21. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.
Atklāšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavadoni atklāja 2023. gada 4. novembrī Skots Šepards (Scott S. Sheppard) ar diviem 6,5 m Magelāna teleskopiem Laskampanas observatorijā, Čīlē.[2]
Starptautiskā Astronomijas savienība 2024. gada 23. februārī pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/2023 U 1.[2] Savs nosaukums pavadonim tiks piešķirts pēc pilnīgas tā orbītas noskaidrošanas. Tradicionāli Urāna pavadoņi tiek nosaukti Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa darbu tēlu vārdos.[3]
Orbīta un fizikālie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]S/2023 U 1 ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 8 km. Pavadoņa orbīta atrodas starp Kalibanu un Stefanu. S/2023 U 1 ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 141,9° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka S/2023 U 1 nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. S/2023 U 1 orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Stefanam un Kalibanam, kas, iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi, sen atpakaļ sadursmē sabrūkot kādam lielākam objektam.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: S/2023 U 1.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||