Psammosteīdas
| Psammosteīdas Psammosteida Kiaer, 1932 | |
|---|---|
 Drepanaspis sp. pārakmeņojums. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Bezžokļaiņi (Agnatha) |
| Klase | Pteraspidomorfi (Pteraspidomorphi) |
| Apakšklase | Dažādvairodži (Heterostraci) |
| Kārta | Pteraspīdveidīgie (Pteraspidiformes) |
| Apakškārta | Psammosteīdas (Psammosteida) |
| Sinonīmi | |
| Psammosteoidei | |
 Psammosteīdas Vikikrātuvē | |
Psammosteīdas (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons. Ir dažādvairodžu sistemātikas, kur psammosteīdas tiek uzskatītas arī par kārtu. Apakškārtu aprakstīja norvēģu paleontologs Johans Kiers, bet apraksts tika publicēts 1932. gadā, jau pēc viņa nāves. Psammosteīdas ir vienīgā dažādvairodžu grupa, kas izdzīvoja līdz pat devona beigām. Ir zināmas gigantiskas psammosteīdu formas (Psammosteus un Aspidosteus), kuru muguras plātnes var sasniegt 1 metru diametrā.
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Psammosteīdām, kā jau bentofāgiem, ir plats, dorsoventrāli saplacināts ķermenis. Bruņas sastāv no tām pašām plātnēm, kā pteraspīdām, taču klāt nāk postorbitālo plātņu pāris. Starp lielajām plātnēm gar jutīgajiem kanāliem izvietojas nesaaugušu ciklomoras uzbūves tesēru joslas. Horizontāla mute atrodas galvas priekšpusē vai arī nedaudz vērsta uz augšu. Muguras daļa ir vāji izliekta, bet vēdera daļa ir vairāk izliekta. No dorsālās un ventrālās plātnes aizmugurējās daļas uz astes daļu atiet divas iegarenu zvīņu rindas. Asti sedz ieapaļas zvīņas. Aste ir vāji hetercerkāla. Branhiālās plātnes, kas sākotnēji nosedza izejošās žaunu spraugas un veidoja ķermeņa sānu malas, evolūcijas gaitā laterāli palielinājās, pārvēršoties par nesošām virsmām, bet pēc tam saīsinājās un kalpoja vairs tikai atbalstam pret grunti. Bruņas un zvīņas ir segtas ar atsevišķiem ādas zobiem ar zobotām malām, veidojot radiālas ribiņas vai arī, zobiem saaugot, iegarenus valnīšus. Vēlākajām sugām ādas zobiņu pārklājums vispār pazūd, virsmas porām aizpildoties ar dentīnu (Aspidosteus). Aspidīna porainais slānis ir bez lielām prizmatiskām vakuolām.
Izplatība
[labot | labot pirmkodu]Psammosteīdu apakškārtas pārstāvji bija lagūnu (Drepanaspis) vai saldūdens bentosa formas. Dzīvoja no apakšējā līdz augšējam devonam. Ja Weigeltaspis tiks pieskaitīts psammosteīdām, nevis trakvairaspjiem, tad to vēsture būs skaitāma ar augšējo silūru. Pagaidām tas vēl nav izlemts. Psammosteīdas bija izplatītas Reinas apgabalā, Baltijā un citās Krievijas platformas vietās, Timānā, Severnaja Zemļā, Skotijā, Elsmīrā u.c.
Sistemātika
[labot | labot pirmkodu]Psammosteīdu sistemātika:
- apakškārta: Psammosteida Kiaer, 1932
- dzimta: Drepanaspididae Traquair, 1899
- dzimta: Guerichosteidae Tarlo, 1964
- dzimta: Psammolepididae Tarlo, 1962
- dzimta: Psammosteidae Traquair, 1896
- dzimta: Pycnosteidae Tarlo, 1962
- dzimta: Obrucheviidae Tarlo, 1964
(†) - izmirušu organismu grupa.