Pērnavas apriņķis

Pērnavas apriņķis Pärnu maakond
—  apriņķis  —
Hēdemēstes baznīca Hēdemēstes baznīca
Karogs Ģerbonis
Valsts	Igaunija
Centrs	Pērnava
Administratīvais iedalījums	1 pilsētas pašvaldība un 6 pagasti
Platība
- Kopā	5 419 km²
Iedzīvotāji (2018)
- Kopā	85 756
- Blīvums	15,8/km²
- etniskais sastāvs	igauņi (87,63 %), krievi (9,11 %)
Pērnavas apriņķis Vikikrātuvē

Pērnavas apriņķis (igauņu: Pärnu maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis atrodas valsts dienvidrietumos, ziemeļos tas robežojas ar Lēnes un Raplas apriņķi, austrumos ar Jervas un Vīlandes apriņķi, dienvidos ar Latviju, bet rietumos to apskalo Baltijas jūra un Pērnavas līcis. Pērnavas apriņķis ir platības ziņā lielākais no visiem Igaunijas apriņķiem, tā administratīvais centrs ir Pērnava.

Pilsētas

• Kilingi-Nemme
• Lihula
• Pērnava
• Sindi

Administratīvais iedalījums

Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 7 pašvaldības — Hēdemēstes pagasts, Kihnu pagasts, Lēnerannas pagasts, Pehja-Pernumā pagasts, Pērnavas pilsētas pašvaldība, Sārdes pagasts un Tori pagasts.

Vēsture

Pērnavas apriņķa karte (Mellīns, 1798).

Pērnavas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķa vietā tika izveidots Pērnavas prezidiāts, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Pērnavas vaivadiju. Pērnavas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Pēc 1783. gada Pērnavas apriņķī (Pernausche Kreis; Перновский уезд) ietilpa apriņķa pilsēta Pērnava (Pernau) un 13 draudžu novadi (kihelkond): Audru (Audern), Vändra (Fennern), Häädemeeste (Gudmannsbach), Halliste (Hallist), Pärnu-Jaagupi (St. Jacobi), Karksi (Karkus), Mihkli (St. Michaelis), Pärnu (Pernau-St. Elisabeth), Saarde (Saara), Tõstamaa (Testama), Tori (Torgel).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pērnavas apriņķis.

• Eesti entsüklopeedia raksts (igauniski)
• Pērnavas apriņķis
• Pērnava Arhivēts 2009. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē.