Rīgas Svētā Franciska baznīca
| Rīgas Svētā Franciska baznīca | |
|---|---|
 | |
  Rīgas Svētā Franciska baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Katoļu iela 16, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′39″N 24°8′11″E / 56.94417°N 24.13639°EKoordinātas: 56°56′39″N 24°8′11″E / 56.94417°N 24.13639°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Vadība | prāvests Marcins Vozniaks |
| Mājaslapa | catholic.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Floriāns fon Viganovskis |
| Arhitektūras stils | Neogotika |
| Celtniecības sākums | 1889 |
| Celtniecības beigas | 1890 |
| Specifikācija | |
| Augstums (maksimālais) | 58 |
| Oficiālais nosaukums: Sv.Franciska katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 7829 |
| Vērtības grupa | Vietējas nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca, kas atrodas Katoļu ielā 16, Rīgā, Latvijā.
Būvniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šīs baznīcas vietā atradās katoļu lūgšanu nams (Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes filiāle), ap kuru tika veikti katoļticīgo rīdzinieku apbedījumi, 1888. gadā tā vietā nolēma būvēt jaunu baznīcu, iniciators bija prāvests Francisks Afanasovičs, kas izveidoja baznīcas būvniecības komiteju. Baznīcas projektu apstiprināja un izstrādāja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras students Floriāns fon Viganovskis,[1] kas arī tika iekļauts būvniecības komitejā. 1889. gada 24 septembrī tika ielikts un iesvētīts Svētā Franciska baznīcas pamatakmens un uzsākās baznīcas strauja celtniecība, jo baznīcas jumts tika uzlikts jau 1890. gadā. Gadu vēlāk tika pabeigti abi torņi (60 metru augsti), uzbūvētas velves un fasāde, vēl gadu vēlāk tika ierīkota centrāla apkure.[1]
Baznīca būvēta no sarkaniem ķieģeļiem (ārējie izmēri — garums: 43,35 m, platums: 22,5 m), arī torņi būvēti tikai no ķieģeļiem. Logu un durvju ierāmējumiem un pīlāriem, dzegām izmantoti dzelteni ķieģeļi. Torņi un jumts segti ar cinkotu skārdu. Baznīcas pamati apšūti ar rupji tēstu lauku granītu.
1892. gadā Mogiļevas palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja baznīcu Svētā Franciska godam.
1930. gadā ap baznīcu tika uzbūvēts mūris, lai norobežotu no bijušo kapu teritorijas. 1960. gadā norisinājās baznīcas restaurācija, atjaunojot 1900. gada zīmējumus, kuru prototipi ņemti no Asīzes Franciska bazilikas Asīzē, Itālijā.
Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baznīcas ēka būvēta neogotikas stilā ar franču romānikas plānojumu. Dievnamā ir trīs jomi, katrā no tiem ir trīs arkas. Centrālajā jomā ir papildus viena arka, kurā atrodas prezbitērijs, kura abās pusēs ir sakristejas, virs kurām atrodas ložas. Logu, torņu un jumta vainagojošo daļu noslēgumi veidoti ar gotiskiem elementiem- krustveida cementa ziediem, kā arī kaltiem krustiem.
Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Redzams neapmests ķieģeļu mūrējums, kas piešķir tīkamu izteiksmīgumu neogotiskas celtnes arhitektoniskajām detaļām.
- Altāris un konfesionāli izgatavoti Varšavā.
- Logi un palodzes darinātas O. Bonga galdnieku darbnīcā.
- Soli izgatavoti Baltijas vagonu fabrikā.
- Kancele pēc arhitekta Viganovska projekta veidota betonā.
- Vitrāžas izgatavotas Varšavā grāfienes M. Lubenskas Sv. Lūkasa darbnīcā, meistars Bergmans. Prezbitērija trijos logos redzamas Svētā Jāzepa, Jēzus sirds, Svētā Pētera vitrāžas.
- Rīgā izgatavotās ērģeles iegādātas 1900. gadā.
Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_b_773.jpg)
Kā pastāvīga draudze kopš 1911. gada, līdz tam Rīgas Sāpju Dievmātes draudzes filiāle. 1937. gadā tā tika atdota jezuītu pārziņā.
Pašreizējā draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rīgas arhidiecēzē. Draudzē regulāri notiek Svētā Mises latviešu un poļu valodās, to apkalpo 4 priesteri. Draudzei ir 3 kori, Svētdienas skola, bibliotēka.
Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vissvētākās Jaunavas Marijas — Dieva Mātes svētki
- Sv. Andreja Boboļas diena
- Vissvētākās Jēzus Sirds svētki
- Sv. Kazimira diena
- Karmela skapulāra diena
- Sv. Ignācija Lojolas diena
- Svētā Asīzes Franciska diena
- Sv. Staņislava Kostkas diena
Baznīcas teritorijā atrodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts
- Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas teoloģijas institūts (bijušais Garīgais seminārs)
- Baznīcas dārzā katoļu priesteru kapi
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Sv. Franciska draudze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 1. jūnijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Svētā Franciska baznīca.- Baznīcas mājaslapa
- www.foto.eks.lv
- Friedrich Pilzer: Ein einsames Grab im Norden. Conradin Kreutzer’s Ruhestätte auf dem Friedhof in Riga. in: Die Gartenlaube, 1868, Heft 49, S. 773—775
- Alfred Maier: Sein Grab ist ein würdiger Ort im Südkurier 2004
| ||||||||||||||||
