Rihards Zariņš
- Šis raksts ir par Rihardu Zariņu. Par citām jēdziena Zariņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (1869. gada 27. jūnijs — 1939. gada 21. aprīlis) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Kopā ar Vilhelmu Krūmiņu viņš radīja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu; veidojis Latvijas Republikas vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, pirmās padomju pastmarkas autors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1869. gada 27. jūnijā Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagasta Ķieģeļu muižas pārvaldnieka Hermaņa Zariņa ģimenē. Tālākos bērnības gadus pavadīja Līgatnē, kur tēvs kļuva par vadošu darbinieku papīrfabrikā, un Latgalē, kur tēvs bija Vīmaņu (Feimaņu) muižas pārvaldnieks. Ģimenē runāja vācu valodā.
Mācījās Kurzemes guberņas muižniecības skolā Grīvas miestā (mūsdienās Raiņa Daugavpils 6. vidusskola). Pateicoties skolas pārzinim, iepazinies ar Daugavpils arhitektu un mākslas vēsturnieku V. Neimani, kas jaunietim sniedza pirmās stundas mākslas teorijā un zīmēšanā.
1887. gadā Zariņš pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur apmetās pie mātes brāļiem. Uzsāka mācības Ķeizariskajā mākslas veicināšanas biedrības skolā, kur uzņēma visus, bet 1888. gadā izturēja iestājpārbaudījumus un iestājās Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā.
1891. gadā, vēl būdams Štiglica skolas audzēknis, Zariņš iesūta kādu zīmējumu žurnālam «Austrums». To var uzskatīt par sākumu viņa ilustratora darbībai. «Austrumā» parādās viņa raksti par etnogrāfiju, seno pilskalnu un pi|u rekonstrukcijas mēģinājumi. Kādu laiku Rihards Zariņš arī vadīja žurnāla nodalu «Māksla un amats». Da|a no Riharda Zariņa savāktā etnogrāflskā materiāla vēlāk tika apkopota «Latvju rakstos».[1]
Iesaistījās arī pulciņā "Rūķis", rosīgi darbojās, lai atdzīvināt tā darbu, kas pēc Jēkaba Alkšņa pārcelšanās uz Rūjienu sāka apsikt, levirzījās sadzives gultnē.[1]
Skolu absolvēja 1895. gadā ar ārzemju mācību ceļojuma stipendiju. Studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē (1895 - 1899).
Atgriezies Pēterburgā, Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē (1899 - 1919, bija mākslinieks un tehniskais vadītājs).
Riharda Zariņa pozīciju 1905. gada notikumos labi raksturo viņa politiskās karikatūras, darbība žurnālā «Svari», tāpat ari attieksme pret latviešu inteliģences peticlju valdībai, ap ko sacēlās kņada vietējā presē un kas izsauca diezgan asu uzskatu difercncēšanos mākslinieku vidū.[1]
Dzimtenes senatnes poētiskais skatijums vispilnīgāk izpaužas ofortos, pie kuriem mākslinieks sāka strādāt ap 1908. gadu. Bija iecerēts plaši izvērsts cikls, taču pabeigtas tikai sešas lapas, no tām populārākās ir «Nemierīgi laiki», «Kurbads un deviņgalvalnals velns», «Raganas buda».[1]
Pēc Oktobra revolūcijas devās uz Latviju, kur kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku (1919 - 1933), kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcas vadītāju (no 1921).
Radošā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stingri turēdamies akadēmiskā reālisma pozīcijās, Rihards Zariņš pilnībā nebija pasargāts no ietekmēm un strāvojumiem, kas, viens otru apsteigdami, leplūda latviešu mākslā. Meistars kategoriski noraidījis impresionismu, taču viņa ilustrācijā vai grāmatu zīmē jūtama «jugendiska» pieskaņa. Tādi darbi kā «Meža māte», «Dzejnieka kaps», «Dzives ceļā» ar savu alegorisko Izteiksmi un abstrakto simboliku diezgan nepārprotami robežojas ar dekadentiskām tendencēm.[1]
Zariņš ir "Latvju dainu" pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Viņš veidojis arī ofortus ("Dzejnieka kaps"), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis pasakas, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, sastādījis krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos (1924 - 1931), kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs Zariņa daiļradē ir ofortu cikls "Ko Latvijas meži šalc" (1908 - 1911) (tā centrā - Kurbads), kas veidots pēc latviešu teikām.
Zariņš veidojis ekslibrus - 75 ekslibri Janim Rozentālam, Vilhelmam Purvītim, Jāzepam Vītolam, Jānim Misiņam u.c. Pirmo ekslibri viņš radīja savai nākamajai sievai - zviedru dziedātājai Evai Sundblatei (1897). Ekslibru centrā bieži atrodas kāda figūra, klusā daba vai ainava, raksturīga izrotāta apmale. Uzraksti veidoti gotu, latīņu vai angļu rondo stila burtiem.
Zariņu interesēja vācu renesanses ornamentika, dekoratīvās kompozīcijas, vācu romantisms, Karolingu laika ornamenti, tautiskais romantisms. Viņa mākslasdarbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, izgreznoti, tajos parādās tādi tēli kā nāras, putni, lauztas sirdis, vīnstīgas. Pēc pārliecības Zariņš bijis konservatīvs (atšķirībā no, piemēram, Jūlija Madernieka), vērsies pret modernismu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rihards Zariņš |
|