Roberts Žanis Briesma-Briesme
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks. Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Roberts Žanis Briesma-Briesme dzimis 1891. gada 7. septembrī Tukumā. Līdz Pirmajam pasaules karam bijis jūrnieks. 1915. gadā iesaukts Krievijas Impērijas karaspēkā. No 1916.g. aprīļa dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Pēc austrumu frontes sabrukuma devās līdz strēlnieku lielākajai daļai uz Krieviju. 1918.g. janvārī pameta dienestu un atgriezās Latvijā. Novembrī sācis organizēt pirmās pašaizsardzības vienības. Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās un pēc to noslēguma palicis aktīvajā dienestā.
1924. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1916. gada decembra kaujām Ložmetējkalnā un pie Skangaļiem.[1] Dienējis armijas komandiera štābā. Vēlāk bijis bataljona komandieris 4. Valmieras un 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā no armijas atvaļināts. Strādājis Rīgas rūpnīcā Stars par grāmatveža palīgu. 1941. gada janvārī apcietināts sakarā ar dalību patriotiskā organizācijā Latvijas Nacionālais leģions. 1941. gada jūnijā pārvests uz Astrahaņas cietumu. 1941. gada oktobrī Robertam Briesmam-Briesmem tika piespriests nāvessods. Spriedums izpildīts Astrahaņas cietumā 1941. gada 9. decembrī.