Roberts Žanis Briesma-Briesme
| ||||||||||||||
|
Roberts Žanis Briesma-Briesme (1891—1941) bija latviešu strēlnieku pulku un Latvijas Bruņoto spēku virsnieks. Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1891. gada 7. septembrī Tukumā. Līdz Pirmajam pasaules karam bija jūrnieks. 1915. gadā viņu iesauca Krievijas Impērijas karaspēkā, no 1916. gada aprīļa dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Pēc Austrumu frontes sabrukuma devās līdz strēlnieku lielākajai daļai uz Krieviju. 1918. gada janvārī pameta dienestu un atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas novembrī sāka organizēt pirmās pašaizsardzības vienības. Piedalījās Latvijas Brīvības cīņās, pēc to noslēguma palika aktīvajā dienestā un dienēja armijas komandiera štābā. Vēlāk bijis bataljona komandieris 4. Valmieras un 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā no armijas atvaļināts. Strādāja Rīgas rūpnīcā Stars par grāmatveža palīgu. 1941. gada janvārī apcietināts sakarā ar dalību patriotiskā organizācijā Latvijas Nacionālais leģions. 1941. gada jūnijā pārvests uz Astrahaņas cietumu. 1941. gada oktobrī Robertam Briesmam-Briesmem tika piespriests nāvessods. Spriedums izpildīts Astrahaņas cietumā 1941. gada 9. decembrī.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lāčplēša Kara ordenis par 1916. gada decembra kaujām Ložmetējkalnā un pie Skangaļiem (apbalvots 1924. gadā).[1]
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira.