Sestās koalīcijas karš

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sestā koalīcija)
Sestās koalīcijas karš
Daļa no Napoleona kariem un Koalīcijas kariem

Parīzes kauja 1814. gadā
Datums1813. gada 3. marts – 1814. gada 30. maijs
Vieta
Iznākums Koalīcijas uzvara
Karotāji
Oriģinālā koalīcija

Valsts karogs: Francija Francijas Pirmā impērija

Līdz 1814. gada janvārim


Līdzās karoja:

Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV

(Britu—amerikāņu karš)
Komandieri un līderi
  • Valsts karogs: Francija Napoleons I
  • Joahims Mirats
  • Ežēns de Boarnē
  • Juzefs Poņatovskis 
  • Spēks
    1813. gadā: 1 070 000 1813. gadā: 850 000
    Zaudējumi

    526 000[1]

    • 391 000 nogalināti un ievainoti
    • 135 000 sagūstīti un pazuduši

    668 900[2][1]

    • 103 300 nogalināti
    • 320 600 ievainoti
    • 245 000 sagūstīti un pazuduši
    Leipcigas kauja 1813. gada 16. oktobrī.
    Sestās koalīcijas valstis iezīmētas sarkanā krāsā, bet Francijas sabiedrotās valstis zilā krāsā.

    Sestās koalīcijas karš (franču: Guerre de la sixième coalition) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret Francijas impēriju. Sestajā koalīcijā pret Napoleona vadīto armiju 1813. gadā iesaistījās Austrijas Impērija, Apvienotā Karaliste, Krievijas Impērija, Portugāles karaliste, Prūsijas Karaliste, Spānijas Karaliste, Sicīlijas karaliste, Sardīnijas Karaliste un Zviedrijas karaliste. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalstis Varšavas hercogiste, Itālijas karaliste, Neapoles karaliste, kā arī Reinas konfederācija un Dānijas karaliste.

    Pēc Napoleona armijas sakāves Krievijas karagājienā Prūsijas karalis 1812. gada decembrī noslēdza Tauraģes konvenciju ar Krieviju un pātrauca savienību ar Franciju, bet 1813. gada februārī noslēdza savienību ar Krievijas imperatoru. 1813. gada 3. martā Zviedrija noslēdza koalīciju ar Apvienoto Karalisti, 17. martā Prūsijas karalis pieeteica karu Francijai. Jūnijā Apvienotā Karaliste un Zviedrija, bet augustā arī Austrijas Impērija pievienojās Krievijas un Prūsijas koalīcijai.

    Pēc zaudētās Leipcigas kaujas 1813. gada 16. oktobrī koalīcijai pievienojās sakautās Reinas konfederācijas valstis. Pēc zaudētajām kaujām Napoleons atkāpās uz Parīzi, kur 1814. gada aprīlī atteicās no troņa un tika nometināts Elbas salā Vidusjūrā. Eiropas valstu attiecību sakārtošanai tika sasaukts Vīnes kongress (1814—1815).

    Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    1. 1,0 1,1 Bodart, 1916, 46. lpp.
    2. Bodart, 1916, 130–131. lpp.

    Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]