Sjarhejs Saharavs
| ||||||||||||||
Sjarhejs Saharavs (baltkrievu: Сяргей Пятровіч Сахараў, 1880—1954) bija Latvijas baltkrievu sabiedriskais darbinieks, publicists, etnogrāfs, folklorists un pedagogs. Tērbatas mācību apgabala tautskolu inspektors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1880. gadā Polockā. Mācījās Polockas garīgajā skolā, pēc tam Vitebskas garīgajā seminārā, kur etnogrāfs, arheogrāfs, novadpētnieks Dmitrijs Dovgjallo nodeva savas zināšanas un pamudināja savu skolnieku iedziļināties savas tautas kultūrā, etnogrāfijā un folklorā.
Strādāja Pasienes skolā un Ludzas sieviešu draudzes skolā, 1905. gadā apprecējās ar Olgu Nikonoviču. Studēja tieslietas Jurjevas (Tartu) universitātē (1907—1911), vienlaicīgi klausījās Vēstures un filoloģijas fakultātes kursus un saņēma atļauju mācīt vēsturi un krievu valodu vidusskolā. Strādāja dažādās vietās Vitebskā. 1913. gadā Sjarheju Saharavu uzaicināja uz Jurjevu, lai ieņemtu tautskolu inspektora amatu. Rajonā bija 70 skolas.
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada jūnijā pārcēlās uz Borisovu Mogiļevas guberņā, vēlāk darbojās Viļānos un Ludzā, līdz 1922. gada janvārim bija ģimnāzijas direktors, vadīja Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Baltkrievu izglītības pārvaldi Rīgā, 1924. gada februārī kļuva par Daugavpils baltkrievu ģimnāzijas direktoru. 1930. gados izveidoja nelielu krājumu «Город Лудза в прошлом и настоящем» (izdota Rīgā, 1935. gadā). Aktīvi piedalījās žurnāla «Вера и жизнъ» veidošanā.
Pēc baltkrievu ģimnāzijas slēgšanas 1932. gadā Sjarhejs Saharavs devās pensijā un no 1935. līdz 1938. gadam vāca materiālus par Latvijas pareizticīgo baznīcu vēsturi un 1937. gadā izdeva grāmatu «Рижские православные архипастыри за сто лет (1836—1936)». 1939. gadā par personīgajiem līdzekļiem izdeva grāmatu «Православные церкви Латгалии». 1940. gadā izdeva grāmatu «Народное творчество латгалъских и илукстенских белорусов», 1. izdevumā — baltkrievu tautas dzeja, 2.—4. izdevumā iekļautas pasakas, leģendas, sakāmvārdi, dzejoļu stāsti, čestuškas un bērnu folklora. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 1. oktobrī līdz 1941. gada decembrim strādāja Rīgas Baltkrievu vakara vidusskolā. Vācu okupācijas laikā vadīja baltkrievu ģimnāziju Indras pagastā, no 1942. gada 1. oktobra līdz 1944. gada 28. jūnijam strādāja par baltkrievu valsts ģimnāzijas direktoru Zilupē.
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā 9. jūlijā Saharavu arestēja un ieslodzīja Gulaga nometnē Kazahstānā (Karabasa, Batika). Pēc atbrīvošanas viņš dzīvoja Ikšķilē, tad Katoļu ielā 33 Rīgā.
Miris no barības vada vēža 1954. gadā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Materiāli no Ludzas Novadpētniecības muzeja fondiem.
|