Skujenes pils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skujenes pils un baznīca 17. gadsimta kartē.

Skujenes pils (vācu: Schloß Schujen) bija Livonijas ordeņa nocietinājums Skujenē pie Piebalgas-Nītaures ceļa, kur tas šķērso Amatas upi. Skujenes draudzes novada centrs. Līdz mūsdienām saglabājušies vien atsevišķi mūra fragmenti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skujenes pils bija viena no Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu karaspēka iebrukumiem celtās nocietinājumu joslas, ko veidoja Ropažu - Mālpils - Nītaures - Zaubes (Jaunpils) - Skujenes ordeņpilis. 1555. gadā minēts, ka Skujenes pils bija tieši pakļauta Livonijas ordeņa landmaršaliem, kas rezidēja Siguldas pilī. Pirmo reizi Skujenes pils pieminēta kādā Livonijas ordeņa landmaršala parakstītā dokumentā 1440. gadā kā Schujen, pēc tam kā Schuyen (1445), Schoen, Schoyn (1467), Schugen (1519) un Schuien (1553).

Livonijas kara laikā krievu un tatāru karaspēks pēc uzvarētās Tirzas kaujas 1559. gada ziemā nesekmīgi uzbruka Cesvaines pilij, tāpēc pagriezās uz ziemeļiem, nodedzināja vāji aizsargātās Smiltenes, Skujenes un Nītaures pilis uz devās Rīgas virzienā. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Skujenes pils krieviski nodēvēta par Шкуин, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā. Nopostīto pili vairs neatjaunoja.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skujenes pils bija no laukakmeņiem celta 50х70 metrus liela taisnsūra veida būve, ko dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu pusē sargāja ap 15 metru dziļa grava ar Amatas upē ietekošu strautiņu dibenā. Dienvidrietumu pusē bija izrakts 20 metrus plats un 3-5 metrus dziļš aizsarggrāvis, pār kuru veda tiltiņš uz ieeju pilī. Pils mūru iekšpusē bija dzīvojamā māja un stallis.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]