Menas Sala

Menas Sala
	Menas Sala; Isle of Man; Ellan Vannin
	— kroņa teritorija —
	Menas salas simbols Triskelions lidostas priekšā
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	572 km²
Augstākais punkts	Snaefell 621 m
	Iedzīvotāji (2016)
- Kopā	83 314
- Blīvums	145,7/km²
Laika josla	GMT (UTC+0)
- Vasaras laiks (DST)	UTC (UTC+1)
	Menas Sala Vikikrātuvē

Menas Sala (meniešu: Ellan Vannin, izrunā: [ˈɛlʲən ˈvanɪn], vai vienkārši Mannin [ˈmanɪn]; angļu: Isle of Man) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tā atrodas Īrijas jūrā, Britu salu ģeogrāfiskajā centrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām. Valsts galva de jure ir karaliene Elizabete II, kuras tituls ir Menas lords (Lord of Mann), bet de facto salu pārvalda Menas ģenerālleitnants. Kopš 2011. gada 7. aprīļa ģenerālleitnants ir Adams Vuds (Adam Wood). Menas Sala nav Lielbritānijas daļa,^{[nepieciešama atsauce]} tomēr tai ir kopīga ārpolitika un aizsardzība, kā arī tās labklājību un politiku uzrauga Apvienotās Karalistes valdība. Menas Sala nav iekļauta Eiropas Savienībā,^{[nepieciešama atsauce]} taču tai ir ierobežotas brīvās tirdzniecības tiesības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Menas Sala no Lielbritānijas un Īrijas salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no ledus laikmeta intensīvi kūstot, pacēlās jūras līmenis. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē.^[1] 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās ķelti. 9. gadsimtā ķeltiem regulāri uzbruka vikingi. No 885. līdz 1266. gadam Menas Sala bija Norvēģijas pakļautībā. 1266. gadā to iekaroja Skotija. Pēc tam tā nonāca Anglijas pakļautībā, bet 1866. gadā kļuva par kroņa teritoriju (Crown dependency).