Menas Sala
| Menas Sala Isle of Man Ellan Vannin |
|||
| — kroņa teritorija — | |||
 |
|||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Daglasa | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | angļu valoda un meniešu valoda | ||
| Valsts | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 572 km² | ||
| Augstākais punkts | Snaefell 621 m | ||
| Iedzīvotāji (2016) | |||
| - Kopā | 83 314 | ||
| - Blīvums | 147,72/km² | ||
| Laika josla | GMT (UTC+0) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | UTC (UTC+1) | ||
 Menas Sala Vikikrātuvē
| |||
Menas Sala (meniešu: Ellan Vannin, izrunā: [ˈɛlʲən ˈvanɪn], vai vienkārši Mannin [ˈmanɪn]; angļu: Isle of Man) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Tā atrodas Īrijas jūrā, Britu salu ģeogrāfiskajā centrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām. Valsts galva de jure ir karalis Čārlzs III, kura tituls ir Menas lords (Lord of Mann), bet de facto salu pārvalda Menas ģenerālleitnants. Kopš 2011. gada 7. aprīļa ģenerālleitnants ir Adams Vuds (Adam Wood). Menas Sala nav Lielbritānijas daļa,[1] tomēr tai ir kopīga ārpolitika un aizsardzība, kā arī tās labklājību un politiku uzrauga Apvienotās Karalistes valdība. Menas Sala nav iekļauta Eiropas Savienībā,[2] taču tai ir ierobežotas brīvās tirdzniecības tiesības.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Menas Sala no Lielbritānijas un Īrijas salām atdalījās aptuveni 8000 gadus p.m.ē., kad, ledājiem no ledus laikmeta intensīvi kūstot, pacēlās jūras līmenis. Pirmie cilvēki salā ieradās aptuveni 6500 gadus p.m.ē.[3] 1. gadu tūkstotī Menas Salā apmetās ķelti.
Romieši, kas iekaroja Britāniju, neinteresējās par Menas salu un nedibināja tur pastāvīgu koloniju, par ko liecina ārkārtīgi mazais uz salas atrasto romiešu artefaktu skaits.[4]
Saskaņā ar leģendu, kristietību Menas salā atnesa svētais Patriks (Īrijas patrons). Jebkurā gadījumā kristietība uz salas tika pieņemta agri. Domādami, ka sala tika kristīta VI gadsimta sākumā. Visticamāk, misionāri bija īri.[4]
Normāņi Īrijas jūrā parādījās 8. gadsimta beigās. No 800. līdz 815. gadam vikingi iebruka salā, 9. gadsimta otrajā pusē uz salas nodibināja savas apmetnes un pakļāva salu savai varai. No 850. līdz 890. gadam sala bija pakļauta Dublinas Skandināvijas karaļiem, bet no 890. līdz 1079. gadam — Orknejas grāfiem. Visā Skandināvijas periodā sala formāli bija Norvēģijas vasalis, taču patiesībā norvēģi gandrīz neiejaucās salas lietās.
1266. gadā to iekaroja Skotija. Pēc tam tā nonāca Anglijas pakļautībā, bet 1866. gadā kļuva par kroņa teritoriju (Crown dependency).
Geogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Menas sala atrodas Īrijas jūrā. Tās garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir aptuveni 48 km, bet platums no rietumiem uz austrumiem ir no 13 līdz 24 km. Salas zemes platība ir aptuveni 572 km².
Salas dienvidrietumos un ziemeļos ir divas grēdas. Vienīgais kalns uz salas ir Snaefell, 621 metru augsts, tas atrodas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar senu Menas teicienu, no tās virsotnes var redzēt septiņas karaļvalstis: Mena, Skotija, Anglija, Īrija, Velsa, debesis un Neptūna valstība. Starp abām grēdām stiepjas no rietumu krasta uz austrumu krastu centrālā ieleja. Garākā upe ir Salbi (18 km). Tās austrumu daļā atrodas Menas galvaspilsēta Daglasa (meniešu: Doolish).
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar 2016. gada tautas skaitīšanu Menas salā dzīvo 83 314 cilvēki, no kuriem 27 938 dzīvo salas galvaspilsētā Daglasā. Iedzīvotāju blīvums ir 147,72 cilvēki uz km².
Vidējais dzīves ilgums uz salas ir 77,64 gadi.
- vīriešiem — 74,26 gadi;
- sievietēm — 81,2 gadi
Uz Menas salas atrodas 4 pilsētas — Daglasa, Remzija, Kāstltauna, Pīla.
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākā banka uz salas ir Isle of Men Bank, kurai salā ir 11 biroji.
Sala ir viens no lielākajiem ofšoru centriem Eiropā un pasaulē.
No 1962. līdz 1965. gadam uz salas tika ražota Peel P50 automašīna — līdz 2009. gadam pasaulē mazākais sērijveida automašīnas modelis.[5]
Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
19. gadsimtā tūrisms kļuva par svarīgāko salas ekonomikas nozari. Masu tūrisms sākās 1830. gados saistībā ar regulāru tvaikoņu satiksmi starp salu (galvenokārt Daglasu) un Liverpūli. Tūristu skaits, kas apmeklēja salu, pieauga visā 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Piemēram, ja 1870. gados katru gadu salu apmeklēja simts tūkstoši tūristu, tad 1913. gadā salu apmeklēja 553 000 tūristu. Pēc tam, sākoties Pirmajam pasaules karam, tūristu skaits samazinājās, un 1913. gada maksimums tika pārspēts tikai 1948. gadā, bet pēc šī gada tūristu skaits sāka samazināties. Tas ir saistīts ar pakāpenisku iedzīvotāju labklājības pieaugumu un aviācijas attīstību, kā rezultātā pieauga Dienvideiropas kūrortu un eksotiskāku vietu popularitāte.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «External Relations - Isle of Man Public Services -». archive.ph. 2012-08-01. Skatīts: 2022-09-06.
- ↑ «Relationship with European Union - Isle of Man Government - Chief Sec…». archive.ph. 2012-05-26. Skatīts: 2022-09-06.
- ↑ Richard Bradley. The prehistory of Britain and Ireland. Cambridge University Press, 2007. 8. lpp. ISBN 0-521-84811-3.
- ↑ 4,0 4,1 «Celts & Vikings - Isle of Man Government Manx National Heritage:». archive.ph. 2012-08-03. Skatīts: 2022-09-06.
- ↑ «Самые нелепые автомобили - AUTOweek.ru». web.archive.org. 2013-03-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-03-16. Skatīts: 2022-09-06.
- ↑ «Historical Introduction - Tourism». web.archive.org. 2011-08-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-07. Skatīts: 2022-09-06.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Menas Sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
|