Ungārijas forints

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ungārijas forints
Magyar forint (ungāriski)
Ungārijas forinta monētas un banknotes.
Ungārijas forinta monētas un banknotes.
ISO 4217 HUF
Lieto Karogs: Ungārija Ungārija
Inflācija 1,3%
Avots 2014. gada jūnijs[1]
Subvienība
1/100 Fillers (neizmanto)
Valūtas simbols Ft
Daudzskaitlis neizmanto
Monētas 5, 10, 20, 50, 100, 200 forinti
Reti lietotas 2, 5, 10, 20, 50 filleri
Banknotes 500, 1000, 2000, 5000, 10 000, 20 000 forinti
Izdevējiestāde Ungārijas Nacionālā banka

Forints (Valūtas simbols: Ft; ISO 4217 kods: HUF) ir Ungārijas Republikas nacionālā naudas vienība. To sīkāk iedala 100 filleros, lai gan filleru monētas vairāk nav apgrozībā. Forinta ieviešana 1946. gada 1 augustā bija nozīmīgs solis pēc Otrā pasaules kara Ungārijas ekonomikas stabilizācijā un valūta bija relatīvi stabila līdz 1980. gadiem. Valsts pāreja uz tirgus ekonomiku 1990. gadu sākumā pasliktināja forinta vērtību, 1991. gadā inflācija sasniedza tās lielāko punktu — 35%. Ungārijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij, tās valdībai ir plāns kļūt par eirozonas dalībvalsti, aizvietojot forintu ar eiro, bet tās konservatīvajai partijai nav plāni ieviest to pirms 2020. gada, līdz ar to nav uzsākta Eiropas Monetārās Savienības otrās kārtas izpilde.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Forints no Lajoša I Lielā (1342—1382) valdīšanas laika. Reverss: LODOVICVS DEI GRACIA REX. Averss: S[anctus] IOHANNES B[aptista].
Forints no Māķāša Huņadi (1458-1490) valdīšanas laika. Averss: S[anctus] LADISLAVS REX. Reverss: MATHIAS D[ei] G[ratia] R[ex] VNGARIE.

Valūtas nosaukums nāk no Florences, kur zelta monētas tika kaltas no 1252. gada, sauktas par fiorino d'oro. Ungārijā arī bija sava zelta valūta florentinus (vēlāk forint), kas tika izmantota kopš 1325. gada, Kārola I Anžū valdīšanas laikā un vairākas valstis sekoja Ungārijas piemēram.

Valūtu atkārtoti ieviesa 1946. gada 1. augustā, pēc pengo zemās vērtības, kuru izraisīja lielākā hiperinflācija, kas jebkad ir izmērīta, 1945—1946. gadā. Pāreju vadīja Ungārijas Komunistiskā partija, kurai bija svarīgie valdības krēsli. Forinta veiksmi izmantoja politiskam labumam, veicinot komunistu pilnīgu varas pārņemšanu 1948—1949. gadā. Forints aizvietoja pengo pēc kursa 1 forints = 4×1029 pengo—noņemot 29 nulles no vecās valūtas. Faktiski tas bija izdomāts valūtas kurss. Lielāka nominālā vērtība pengo banknotei bija 100 miljoni pengo (1020 pengo), kopējā pengo vērtība apgrozībā bija mazāka par 0,1 filleru. Lielāka nozīme bija kursam starp adopengo, kurā 1 forints = 200 miljoni adopengo.

Vēsturiski forinta subvienība ir 100 filleri (ungāru: fillér) (salīdzināma ar centu), kaut gan filleru monētas ir kļuvušas bezvērtīgas dēļ inflācijas un vairs neatrodas apgrozībā kopš 1999. gada. Ungāru abreviatūra forintam ir Ft, kas atrodas aiz skaitļa. Fillers ir izmantots kā subvienība Ungāru valūtām kopš 1925. gada, kas radusies no vācu naudas nosaukuma Heller. Tā abreviatūra ir f, kas arī rakstīta aiz skaitļa.

Eiro ieviešana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ungārija plānoja sākotnēji plānoja kļūt par eirozonas dalībvalsti 2007. vai 2008. gadā,[3] Vēlāk, par mērķa datumu tika nostādīts 2010. gada 1. janvāris,[4][5] bet plāns tika pamests dēļ pārmērīgi augstā budžeta deficīta, inflācijas un valsts parāda. Vairākus gadus, Ungārija nespēja izpildīt nevienu no Eiro konverģences kritērijiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Központi Statisztikai Hivatal
  2. «Hungary’s New Notes Speak of Late Conversion to Euro». The Wall Street Journal. 2014. gada 1. septembris. Skatīts: 2015. gada 24. maijs.
  3. «When will we have the euro?(In Hungarian.)». Origo. Skatīts: 2008-12-14.
  4. «MET – Magyarországi Európa Társaság – On the Introduction of the Euro in Hungary: Let’s Stick to 2010!». Europatarsasag.hu. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
  5. «Veres: Euro can come in 2010.(In Hungarian.)». Sulinet. Skatīts: 2008-12-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]