Kaives Senču ozols — sena Pērkona kulta vieta Kaivē pie "Senčiem" (VKPAI nr. 2318.). Ozola vecums ir apmēram 800 gadu un tas ir 11. resnākais ozols Austrumeiropā (10,2 m apkārtmērs). 1920. gados zibens nospēra ozola galotni, 1970. gados tika aizmūrēts tā dobums. 2003. gadā veikti ozola saglabāšanas darbi, izveidota zaru balstu sistēma, kura sastāv no 5 stutēm; virs nolauztās galotnes atjaunots jumtiņš.
Buku liepa, Mazbrizules kadiķis, goba pie "Siljāņu" mājām — vietējas nozīmes dabas objekti.[4]
Vēsturiski mūsdienu Sēmes pagasta teritorijā atradās Brizules muiža (Gut Bresilgen, Brizule), Kaives muiža (Gut Kaiwen, Kaive), Raudas muiža (Gut Rauden, Rauda), Plieņu muiža (Gut Plönen), Rideļu muiža (Gut Riddelsdorf, Rideļi), Sēmes muiža (Gut Sehmen), Svares muiža (Gut Schwarren), Vilksalas muiža (Gut Wilxaln, Vilksala).
Sēmes baznīcas tagadējā ēka atklāta 1892. gada 6. decembrī. 19. gadsimta beigās Sēmes pagastā bija 8 muižas. Pēc 1920. gada zemes reformasSēmes muiža (Sehmen) sadalīta 49 vienībās 862 ha kopplatībā, Brizules muiža (Bresilgen, 905 ha) 34 vienībās, Kaives muiža (Kaiwen, 803 ha) 47 vienībās, Raudas muiža (Rauden, 418 ha) 20 vienībās, Plieņu muiža (Plönen, 367 ha) 30 vienībās. Pagasta teritorijā atradās arī neliela daļa no Pūres muižas (21 ha) un Cērkstes muižas (Zerxten, 23 ha), arī Kāres (Kahre) un Lejas muižas.[5]
1935. gadā Sēmes pagasta platība bija 100,02 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Sēmes un Brizulesciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1945. gadā Sēmes ciemam pievienoja Brizules un Vecmoku ciemus. 1960. gadā pievienoja lielāko daļu Lazdu ciema, bet Sēmes ciema kolhoza «Ļeņina ceļš» teritoriju 1968. gadā iekļāva Milzkalnes ciemā. 1990. gadā ciemu reformēja par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvu teritoriju iekļāva Tukuma novadā.
Līdz mūsdienām saglabājušās Kaives, Brizules, Rideļu un Raudas muižu ēkas.
Sēmes pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
