Elernes baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca
Elernes katoļu baznīca.jpg
Elernes katoļu baznīca
Elernes baznīca (Latvija)
Elernes baznīca
Elernes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Daugavpils novads,
Tabores pagasts, Elerne
Koordinātas 55°53′27″N 26°42′47″E / 55.89083°N 26.71306°E / 55.89083; 26.71306Koordinātas: 55°53′27″N 26°42′47″E / 55.89083°N 26.71306°E / 55.89083; 26.71306
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1650
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Janušs Bulašs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils gotika
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1650
Specifikācija
Garums 20,3 m
Platums 9,60 m
Būvmateriāli mūra

Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Daugavpils novada Tabores pagasta Elernes ciemā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējo mūra baznīcu cēlis luterānis Heinrihs Tinens 1650. gadā. 1771. vai 1775. gadā aptuveni 2 km no Elernes Murovkā jeb Sīķelē tika uzbūvēta neliela koka baznīca katoļiem. Taču Murovkā dzīvoja galvenokārt luterāņi, bet Elernē katoļi, tāpēc, Elernes muižai nonākot katoļticīga muižnieka īpašumā, abām konfesijām samainīja dievnamus, luterāņiem nododot Murovkas, bet katoļiem Elernes dievnamu.[2] Taču arī vēlāk katoļi turpināja apmeklēt un lūgties vecajā koka baznīcā, kas nav paticis luterāņiem, kuri nojaukuši koka dievnamu un tā vietā 1819. gadā uzcēluši tagadējo Sīķeles mūra baznīcu. Katoļiem nodoto baznīcu vairākkārt luterāņi mēģinājuši atgūt atpakaļ. 1930. gados luterāņu baznīcas laikraksts atzīmējis netaisnību, ko viņiem nodarījis muižnieks Elernē, nododams baznīcu katoļiem.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir mūra celtne, būvēta gotikas stilā, tā ir 20,3 metrus gara, 9,6 metrus plata ēka ar vienu torni, kuram smaile uzbūvēta 1911. gadā. Tornī atrodas divi 20 un 12 pudus smagi zvani. No ārpuses apmesta un krāsota, mūrus atbalsta abos sānos trīs piloni. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz akmeņu mūra žogs ar ķieģeļu stabiem pie ieejas vārtiem, kuri ir kalti no dzelzs. Dārzā atrodas Misiju krusts, kā arī prāvestu Leščinska, Mateja Čuževiča, Jāzepa Kupinska un baznīcas cēlāju kapi.

Dievnams

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir kora telpas ar 9 reģistru ērģelēm. Pie ieejas torņa telpā, kreisajā pusē nišā ir Jaunavas Marijas skulptūra, bet grīdā akmens plāksne, kuras apakšpusē iekalts kontrakta teksts par dievnama apmaiņu ar luterāņiem. Koka dievgalds atdala presbitēriju no lūgšanu zāles. Tā labajā pusē atrodas kancele, bet kreisajā pusē liela sakristeja, kas piebūvēta pēc baznīcas nodošanas katoļiem. Virs sakristejas durvīm atrodas liela Svētās Trīsvienības glezna. Dievnamā ir trīs koka altāri. Galvenais jeb centrālais altāris, celts 1879. gadā, atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, virs kura novietots koka krucifikss. Labās puses altāris celts 1878. gadā un ir veltīts Svētā Jura godam ar svētā gleznu, bet starp kolonnām zeltītā rāmī Jaunavas Marijas "Assumpta" glezna. Kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas pasludināšanas godam veltīts altāris ar gleznu, bet starp kolonnām Jēzus Sirds glezna. Aplūkojamas ir Krustaceļa bildes, kas ievietotas ar bīskapa Peresneviča 1879. gada ierosinājumu un indultu. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuros atradās kriptas ar dievnama cēlāju zārkiem, kas tika pārapbedīti baznīcas dārzā, bet mūsdienās ierīkota centrālās apkures iekārta.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Janušs Bulašs.[1] Draudze nodibinājusies 18. gadsimta septiņdesmitajos gados. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Elernē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu latviešu un poļu valodās. Draudzei ir trīs kapsētas — Elernes, Lacmuižas un Skrudalienas jeb Ragulišku kapsēta.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Vissvētākās Jaunas Marijas pasludināšanas svētki, Svētā Jura atlaidas, Kunga Jēzus debesīs kāpšanas svētki, Vasarsvētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 590.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 298.-299.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]