Aizlauces novada iedzīvotāju etniskais sastāvs un reliģiskā piederība bija ļoti dažāda. Vācbaltiešu muižnieku un luterāņu mācītāju ietekmē te kopš 16. gadsimta baznīcas reformācijas pakāpeniski izplatījās luterāņu ticība, bet pēc 17. gadsimta poļvalodīgo muižnieku un garīdznieku ietekmē daļa vietējo iedzīvotāju pārpoļojās un pārgāja katoļu ticībā. 17. gadsimta lielo karu un juku laikos šeit no Krievijas caristes ieceļoja vajātie vecticībnieki, bet no Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja ebreji, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 19. gadsimtā ieceļoja arī pareizticīgiekrievi.
Visi šie etniskie elementi novadā bija sajaukušies raibā juceklī un gandrīz visur nevienai grupai nebija absolūta vairākuma.[1]
Baznīcas un mācītājmuižas Aizlauces draudzes novadā (1841)[2]
Bornes luterāņu baznīca, kuras pamati likti 1537. gadā. Vecā koka Bornes baznīca 1937. gadā pārvesta uz Brīvdabas muzeju
Aizlauces draudzes novada luterāņu mācītājmuižas (pastorāti) atradās pie Muravkas slobodas, tagadējā Sīķelē (Siekeln) un Turģelē jeb Taršekā, tagadējā Demenē (Demmen-Pastorat)
Elernes (Ellern) katoļu baznīca, kas 1650. gadā celta kā luterāņu baznīca ar lūgšanu namu Matulišķos (Matulischek)
Laucesas (Lauzen) katoļu baznīca
Smeļinas (Smelina) katoļu baznīca
Varnaviču (Warnowiz) katoļu kapella
Ortodoksās baznīcas atradās Fabianovā, Salienā (Sallonay) ar filiāli Tartakā, Kaplavā, Ščevā un Skrudalienā ar filiāli Ezervonkā.
Maz-Koplavas muiža jeb Aņisima, vēlākā Mazbornes muiža (Klein-Born)
Sīķeles un Salonejas (Salienas) muiža (Siekeln un Sallonay) ar četrām pusmuižām — Johannina, Hieronimow, Opacznocz, Ezerwonka. Ezervonka kādreiz bija ciems ar uniātu baznīcu. Uz Sīķeles muižas zemes atradās Muraukas sloboda
Lauķešes un Kurcmuiža (Lauzen und Kurzum) ar trīs pusmuižām — Krivanišķu (Krivanischek), Lignišķu (Lignischek) un Holländerei muižām. Uz muižas zemes atradās Ščevas vai Rževas (Schtschewa) sloboda ar ortodokso baznīcu un Tartaka sloboda ar vējdzirnavām
1Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; 2Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; 3Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; 4visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.