Tibērijs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tibērijs
Tiberius Claudius Nero
Tiberius palermo.jpg
Tibērija krūšutēls
(Palermo arheoloģijas muzejs)]]
Romas impērijas imperators
Amatā
14. gada 18. septembris — 37. gada 16. marts
Priekštecis Oktaviāns
Pēctecis Kaligula

Dzimšanas dati 42. gada p.m.ē. 16. novembrī
Roma, Romas impērija (Tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miršanas dati 37. gada 16. martā
Mizenā (Misenum), Kampānijā, Romas impērija
Dzīvesbiedrs(-e) Jūlija Vecākā
Reliģija pagānisms


Tibērijs, pilnā vārdā Tibērijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tibērijs Klaudijs Nērons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) - otrais Romas imperators (14-37).

Cēlies no ietekmīgās Klaudiju dzimtas. Tibērija Nērona (Tiberius Nero) un Līvijas Druzillas (Livia Drusilla) dēls. Māte 39. gadā izšķīrās no Tibērija Nērona un apprecēja Oktaviānu. Tibērijs savukārt apprecēja Oktaviāna meitu Jūliju Vecāko (Julia Caesaris filia) un Oktaviāns vēlāk adoptēja Tibēriju, un viņš iekļāvās arī Jūliju dzimtā. Tāpēc vēsturnieki pirmos četrsemit gadus sauc par Jūliju-Klaudiju dinastiju.

Tibērijs tiek atzīts par vienu no Romas impērijas izcilākajiem karavadoņiem, kura kampaņas Pannonijā, Rētijā, Illīrijā un Ģermānijā uz ilgu laiku nodibināja impērijas ziemeļu robežas. Tomēr viņš laikabiedru atmiņās palicis kā drūms un vientuļš valdnieks, kurš īsti nevēlējās būt par imperatoru.

Pēc sava dēla Jūlija Cēzara Drūza (Julius Caesar Drusus) nāves 23. gadā, viņš 26. gadā devās prom no Romas, faktisko valdīšanu atstājot pretorija prefektu ziņā.

Priekštecis:
Oktaviāns
Romas imperators
1437
Pēctecis:
Kaligula