Tirgumureša
| Tirgumureša | ||
|---|---|---|
| Pilsēta | ||
| Târgu Mureș | ||
 | ||
| ||
  Tirgumureša | ||
| Koordinātas: 46°32′44″N 24°33′45″E / 46.54556°N 24.56250°EKoordinātas: 46°32′44″N 24°33′45″E / 46.54556°N 24.56250°E | ||
| Valsts |
 Rumānija | |
| Žudecs | Murešas žudecs | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 49,3 km2 | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 116 033 | |
| • blīvums | 2 353,6/km² | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Tirgumureša Vikikrātuvē | ||
Tirgumureša (rumāņu: Târgu Mureș, IPA: [ˈtɨrɡu ˈmureʃ]; ungāru: Marosvásárhely, IPA: [ˈmɒroʃvaːʃaːrhɛj]; vācu: Neumarkt am Mieresch — Murešas tirgus) ir Rumānijas pilsēta Transilvānijā un Murešas žudeca administratīvais centrs. Tā izvietojusies Murešas upes abos krastos. 2021. gada tautskaites laikā Tirgumurešā dzīvoja 116 033 iedzīvotāji, padarot to par 16. lielāko Rumānijas pilsētu pēc iedzīvotāju skaita.
Kaut arī kopš 2002. gada ungāri Tirgumurešā ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā ungāru kopiena Rumānijā,[2] un tā ir nozīmīgākais ungāru kultūras un izglītības centrs Rumānijā.[3] 2021. gadā 34,99% pilsētas iedzīvotāju bija etniskie ungāri.
Ievērojamākais apskates objekts pilsētā ir viduslaiku cietoksnis un Rožu laukums ar baroka, klasicisma un jūgendstila apbūvi, tostarp, Sv. Jāņa Kristītāja baznīcu, franciskāņu torni, kultūras pili un rātsnamu. Pilsēta pirmoreiz minēta 1332. gadā. Kopš 1439. gadā tajā notika Transilvānijas parlamenta sēdes. Līdz pat 17. gadsimtam Tirgumurešai bija svarīga loma Transilvānijas hercogistes politikā un ekonomikā. Tajā sasauca neskaitāmas protestantu sinodes un 37 nacionālās asamblejas, kur piedalījās, citstarp, Lajošs I Lielais, Jānošs Huņadi, Johans Sigismunds Zapoļa un Ferencs II Rākoci.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q106566382.
- ↑ Atbilstoši 2002. gada tautas skaitīšanai, lielākā ungāru kopiena Rumānijā dzīvo Tirgumurešā ar 70 108 cilvēkiem, kam seko Kluža-Napoka ar ar 60 987 un Oradja ar 56 985 etniskajiem ungāriem
- ↑ Konrad Gündisch, "Hauptstädte" in Siebenbürgen, În: Harald Heppner, Hauptstädte zwischen Save, Bosporus und Dnjepr, Vīne: 1998, 61. lpp.
- ↑ Biblioteca Electronică Maghiară: Istoria Transilvaniei, Principatul lui Rákóczi, V.
 | Šis ar Rumāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |