Tomass Džefersons

Vikipēdijas lapa
Tomass Džefersons
Thomas Jefferson
3. ASV prezidents
Amatā
1801. gada 4. marts — 1809. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Ārons Bers (1801—1805), Džordžs Klintons (1805—1809)
Priekštecis Džons Adamss
Pēctecis Džeimss Medisons
2. ASV viceprezidents
Amatā
1797. gada 4. marts — 1801. gada 4. marts
Prezidents Džons Adamss
Priekštecis Džons Adamss
Pēctecis Ārons Bers
1. ASV valsts sekretārs
Amatā
1790. gada 22. marts — 1793. gada 31. decembris
Prezidents Džordžs Vašingtons
Priekštecis Džons Džejs (kā ārlietu ministrijas sekretārs)
Pēctecis Edmunds Rendolfs
3. Virdžīnijas gubernators
Amatā
1779. gada 1. jūnijs — 1781. gada 3. jūnijs
Priekštecis Patriks Henrijs
Pēctecis Viljams Flemings
2. ASV ministrs Francijas Karalistē
(ASV vēstnieks Francijas Karalistē)
Amatā
1785. gada 17. maijs — 1789. gada 26. septembris
Priekštecis Bendžamins Franklins
Pēctecis Viljams Šorts

Dzimšanas dati 1743. gada 13. aprīlī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Šadvela, Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1826. gada 4. jūlijā (83 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Šarlotsvila, Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija ASV demokrātu-republikāņu partija
Dzīvesbiedrs(-e) Marta Veilsa Skeltone Džefersone
Profesija jurists, plantators
Reliģija deists
Paraksts

Tomass Džefersons, agrāk arī Tomess Džefersens[1] (angļu: Thomas Jefferson, izrunā: [ˈtɒməs ˈdʒɛfəs(ə)n]; dzimis 1743. gada 13. aprīlī [v.s. 2. aprīlī], miris 1826. gada 4. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu trešais prezidents (1801–1809), jurists, filozofs, arhitekts, politiķis un rakstnieks. Neatkarības kara laikā bija Virdžīnijas gubernators, vēlāk ASV vēstnieks Francijā. Pirmā ASV prezidenta Džordža Vašingtona prezidentūras laikā bija ASV valsts sekretārs (1790–1793). Vēsturē iegājis kā galvenais ASV Neatkarības deklarācijas autors un dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis.

Savas prezidentūras laikā Džefersons pārraudzīja Luiziānas teritorijas iegūšanu no Francijas (1803). Viņš sūtīja pētniekus izpētīt kontinenta rietumos. Slavenākā no tām ir Luisa un Klārka ekspedīcija (1804–1806). Prezidentūras laikā Amerikas Savienoto Valstu teritorija kļuva divreiz lielāka. Džefersons pārvietoja indiāņu ciltis no Misisipi upes apkaimes uz Luiziānas teritorijas rietumiem, atbrīvojot vietu, kur apmesties uz dzīvi kolonistiem. 1807. gadā viņš sastādīja un parakstīja likumu, kas aizliedza Amerikas Savienotajās Valstīs ievest vergus.

Džefersons bija erudīts cilvēks. Viņu interesēja māksla, zinātne un politika. Iespaidojoties no Francijā pavadītajiem gadiem, uzbūvēja Montičelo — māju, kur dzīvoja, mūsdienās tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Džefersons pārvaldīja arī vairākas valodas. Viņš mācēja franču, grieķu, itāļu, latīņu un spāņu valodu. Džefersons centās apgūt arī citas valodas. Pēc prezidentūras viņš 1819. gadā dibināja Virdžīnijas Universitāti, kur bija viens no tās rektoriem. Džefersons bija prasmīgs rakstnieks. Viņš regulāri sarakstījās ar citiem ievērojamiem cilvēkiem gan Amerikā, gan Eiropā.

Džefersons iestājās pret verdzību, lai gan pašam bija simtiem vergu un tikai dažus no tiem atbrīvoja. Dokumentāli pierādīts vairākus gadus ilgais sakars ar verdzeni Salliju Hemingsu, kurai piedzima vismaz viens viņa bērns. Tomasa Džefersona attēls rotā divu ASV dolāru naudas zīmi.

Tomass Džefersons ir viens no četriem ASV prezidentiem, kas attēlots Rašmora kalnā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 6708. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]