Vecā ebreju kapsēta

Vecā ebreju kapsēta (skats no Lomonosova un Ebreju ielas krustojuma)

Vecā ebreju kapsēta jeb Vecie ebreju kapi (vācu: Ebräische Begräbnisse) ir Rīgas parks, kas izveidots bijušās ebreju kapsētas teritorijā. Parks atrodas starp Tējas, Līksnas, Virsaišu, Ebreju un Lauvas ielām. Parka platība 2,8 ha.

Vēsture

Piemiņas akmens Lomonosova un Ebreju ielas stūrī. (2007)

Pirmie ebreju kapi Rīgas pilsētā tika izveidoti 1725. gadā, līdz tam laikam ebrejiem savi mirušie bija jāved apglabāt uz Lietuvu vai netālu no Jelgavas esošajiem ebreju kapiem. Tiem līdzās izveidoja Ebreju kapu ielu (tagadējā Ebreju iela), kas Rīgas laikrakstos un adrešu grāmatās parādās 1860.tajos gados.

Apkārt kapiem uzcēla masīvu ķieģeļu sienu, kas ir fragmentāri saglabājusies arī šodien, iespaidīgus ieejas vārtus pie Līksnas un Ebreju ielu stūra, kā arī pēc arhitekta Paula Mandelštama projekta 1904. gadā uzbūvēto garāžu bēru ratiem un 19. gadsimta nogalē celto kapliču.

Pēc Jauno ebreju kapu izveides kapi tika slēgti, lai gan radinieku apbedīšana turpinājās vēl vismaz 10 gadus. Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā Vecie ebreju kapi tika iekļauti geto teritorijā, un tur tika apbedīti masu kapā 800—1000 cilvēku, kas tika noslepkavoti geto ielās un mājās 1941. gada 30. novembrī, ka arī pretestības grupu dalībnieki. Pēc 2. pasaules kara kapos palikušās kapakmeņu plāksnes tika izzagtas un izmantotas būvniecībā.

1960. gados bijušie kapi tika pārveidoti par Komunistisko brigāžu parku ar gājēju ceļiem un soliņiem atpūtai. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas parks atguva savu senāko nosaukumu un bijušo ieejas vārtu tuvumā tika atklāts tēlnieka Ulda Sterģa veidotais piemiņas akmens ar Dāvida zvaigzni, kas tika pārcelts no Lielās sinagogas vietas Emīlijas Benjamiņas ielā. 2007. gadā tika atklāts otrs piemiņas akmens ar uzrakstu latviešu, angļu un ivrita valodā “Šeit atradās Vecie ebreju kapi (1725–1941)”, bet 2011. gadā pie Dāvida zvaigznes tika izvietota mākslinieciski veidotā informācijas plāksne. 2015. gadā režisors Sergejs Loznica uzņēma dokomentālo īsfilmu ar nosaukumu "Vecie ebreju kapi", veltītu Rīgas ebreju piemiņai.

Apstādījumi

Parkā atzīmējamas četras vietējās koku sugas (kļava, ozols, vīksna un goba), kā arī deviņas introducetās koku un krūmu sugas. Pamatā ir vecie kapsētas stādījumi. Sevišķi daudz Holandes liepu. Stādītas arī kalnu kļavas, parastās zirgkastaņas. Gar ielām aug baltās apses, Mērilendas un Petrovskas papeles. Krūmu ir samērā maz – tie ir Tatārijas sausserži, kārpainie filadelfi un rievainās rozes.

Ārējās saites

• Pirmais ebreju īpašums Rīgā.^{[novecojusi saite]}
• Vecā ebreju kapsēta portālā Cita Rīga