Pāriet uz saturu

Anniņmuiža

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Anniņmuižas parks)
Anniņmuižas ēka 2015. gada rudenī

Anniņmuiža (vācu: Annenhof), agrāk arī Meijera vai Meinerta muiža (Meiershof, Meinertshof, Meinhartshof) bija muižiņa tagadējā Jūrmalas gatvē 76 Imantas apkaimē Pārdaugavā, Rīgā. Līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi muižas ansambļa elementi — dzīvojamā ēka ar parku. Vēsturiskā ēka mūsdienās tiek izmantota Latvijas Universitātes Pedagoģijas muzeja vajadzībām.[1]

Anniņmuižas kungu māja 1920. gados
Anniņmuižas apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā

Par Anniņmuižu pirmās rakstītās ziņas ir no Zviedru Vidzemes laikiem 17. gadsimta pirmajā pusē.[2] 17. un 18. gadsimta mijā esošajā kartogrāfiskajā materiālā muižiņa sastopama ar nosaukumu — Meinertshof, Meijershof, Meinershof.[3]

Muižiņas tagadējais nosaukums radies 18. gadsimtā.[4] 1768. gadā Gothards fon Fēgezaks muižiņu iznomājis slepenpadomniekam Oto Hermanim fon Fītinghofam, kas vēlāk savā īpašumā ieguvis gan Anniņmuižu, gan Zolitūdes muižu. 18. gadsimtā arī Meinershofa tika pārveidota par greznu atpūtas mītni, kur muižas īpašnieks organizēja dažādus izklaides pasākumus — balles un teātra izrādes, līdz ar to apkārtējie Pārdaugavas iedzīvotāji muižu dēvējuši par "lustīgo muižu". Kad O. H. fon Fītinghofs salaulājās ar Annu Ulriku fon Minihu, muižiņu nosauca viņas vārdā. Līdz 1817. gadam muižiņa piederējusi Zolitūdes muižai, no kuras tā atdalīta un pārdota namniekam Georgam Losbergam, kura īpašumā tā bijusi līdz 1841. gadam.[4]

No 1872. gada muižas īpašnieks bija Eduards Jensens.[5] Tagadējā mūra ēka celta pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. 1905. gadā Anniņmuižu izpostīja, taču vēlāk atjaunoja.[4] Pēc 1920. gada agrārās reformas Anniņmuižas neatsavināmajā daļā saimniekoja Jensenu dzimta, 1923. gadā iepriekšējā īpašnieka dēls Maksis Teodors Jensens veda sarunas ar Rīgas pilsētas valdi par Anniņmuižas pārdošanu, jo nav vēlējies ieguldīt līdzekļus tās atjaunošanā. Otrā pasaules kara laikā M. Jensens repatriējās uz Vāciju. Pēc Latvijas okupācijas ēku pārņēma Rīgas dzīvokļu un nekustamo īpašumu pārvalde. Vēlāk Anniņmuižas dzīvojamo ēku izmantoja Rīgas 2. internātskola, parka pusē nojauca sabrukušo terasi un aizmūrēja durvis, kas veda uz to. 2014. gadā ēku nodeva Latvijas Universitātes īpašumā. 2018. gadā Ministru Kabinets nolēma zemes gabalu un ēkas Jūrmalas gatvē 76 atsavināt, lai iegūtos finanšu līdzekļus novirzītu LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas Torņakalnā būvniecības aizdevuma atmaksai. Vēsturiskās ēkas pirmo stāvu iznomāja Anniņmuižas biedrībai Riga Annenhof, kas vēlas, lai pēc atjaunošanas ēka kļūtu publiski pieejama un kalpotu kā kultūras vieta apkārtējiem iedzīvotājiem.[6]

  1. ↑ «lu.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 7. martā.
  2. ↑ Z. Žukova "Kā Anniņmuiža ieguva savu tagadējo nosaukumu?" // Tava labākā grāmata par Latviju, Enciklopēdija katrai ģimenei "Rīga", Aplis, Rīga, 1999., 126.—127. lpp. 283.—285. lpp foto
  3. ↑ Veitners K., 1996. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. — 1850. g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. Doc. J. Štrauhmanis: — Rīga, 37. lpp.
  4. 1 2 3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 229. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  5. ↑ Veitners K. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. — 1850. g. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. doc. J. Štrauhmanis. Rīga, 1996. — 39. lpp.
  6. ↑ FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu Lelde Petrāne, db.lv 09.08.2019
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anniņmuiža&oldid=4330897"