Grāves muiža

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Saules dārzs)
Jump to navigation Jump to search
Grāves muižas kungu māja (pēc 1930).
Grāves muižas (Gravenhof) plāns (1765).

Grāves muiža (vācu: Gravenhof), agrāk Hillebolta muižiņa (Hillebolts Hof), ir bijusī Rīgas ārpilsētas vasarnīca ar parku pie Ķīšezera.

Tagad Grāves muižas vietā Ezermalas ielā 28 Mežaparka apkaimē atrodas Saules dārzs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru Vidzemes laikā 1678. gadā muižiņa piederēja J. Hilleboltam, 1693. gadā to iegādājās Rīgas prefekts Gerhards Grēns (Gröön). Pēc Lielā Ziemeļu kara 1725. gadā par muižiņas īpašnieku kļuva Lielās ģildes eltermanis Valentīns Grāve (Grave, 1691-1755), tad viņa dēls Leopolds Grāve. Pēc 1788. gada muižiņu iegādājās atvaļinātais ģenerālis Johans Martins fon Elmpts, pēc viņa nāves Filips fon Elmpts.

1811. gadā to nopirka tirgotāji Lēmaņi (Lehmann), no 1844. līdz 1864. gadam tajā saimniekoja tirgotājs Johans Georgs Janke (Jancke), tad E. Meijers (Meyer), kurš ezera krastā atvēra restorānu Eldorado un iekārtoja laivu piestātni. 1880. gados mužiņa piederēja trīs brāļiem Grīntāliem (Grünthal), kas uzturēja oranžēriju ar retiem augiem, pēc tam to nopirka Lielās ģildes eltermanis Patriks Rīcs (Ruetz), kurš muižiņa kungu māju pārbūvēja tagadējā izskatā. Pēc 1903. gada no Brasas stacijas līdz Rīca villai un restorānam ierīkoja zirgu tramvaja līniju.

Laikraksta "Rigasche Rundschau" izdevēju Ricu ģimenei Grāves muiža piederēja līdz 1913. gadam, kad to līdz ar parku par 200 000 rubļiem nopirka Rīgas Latviešu izglītības biedrība, pārveidoja par bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centru "Saules dārzs". Pirmā pasaules kara laikā šeit ierīkoja karavīru bērnu patversmi, 1936. gadā Saules dārzs nonāca Mazpulku rīcībā.

Pēc Otrā pasaules kara to pārdēvēja par Bērnu parku, 1963. gadā šeit nodibināja Centrālo jauno naturālistu staciji "Saulesdārzs". Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Saules dārzu nodeva Latvijas mazpulkiem, 2000. gadā to privatizēja SIA "Skonto" un ierīkoja jaunatnes futbola centru.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Koka Rīga, Rīga, Neputns, 2001.
  • Kaupuža D. Rīgas muižiņas. Latvijas architektūra, Rīga, 2005.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°00′05″N 24°10′28″E / 57.00139°N 24.17444°E / 57.00139; 24.17444