Vladimirs Lindermans

Vikipēdijas lapa
Vladimirs Lindermans
Владимир Линдерман
Personīgā informācija
Dzimis 1958. gada 3. novembrī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvijas ebrejs
Dzīvesbiedre Tatjana Zubareva

Vladimirs Lindermans (krievu: Владимир Ильич Линдерман; dzimis 1958. gada 3. novembrī Rīgā) ir Latvijas ebreju cilmes politiķis. Bijis viens no Nacionālboļševiku partijas līderiem Latvijā un Krievijā, vadīja organizāciju "Dzimtā valoda", kas savāca nepieciešamos parakstus 2012. gada referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, ko Latvijas pilsoņi balsojot noraidīja.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1958. gadā Rīgā inženiera Elija (Iļjas) Lindermana ģimenē. Pēc dienesta padomju armijā sāka studēt Latvijas Valsts universitātē, bet augstāko izglītību neieguva. Atmodas laikā darbojās Latvijas Tautas frontes avīzes "Atmoda" krievu redakcijā; 1990. gadu sākumā izdeva puspornogrāfisko avīzi "Ješčo" (Ещё).

1997. gadā iesaistījās Krievijas Nacionālboļševiku partijā, 1998. gadā kļuva par tās Latvijas nodaļas vadītāju ar iesauku Abels.[1] 2001. gadā piedalījās antiglobālistu rīkotajos grautiņos Ženēvā.

2002. gada nogalē devās uz Saratovu Krievijā liecināt Nacionālboļševiku partijas līdera Eduarda Ļimonova lietā un sāka tur politisko darbību, kļūstot par E. Ļimonova faktisko vietnieku, kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.[2] Šai laikā Latvijā viņam uzrādīja apsūdzības par aicinājumiem gāzt valsts varu un sprāgstvielu glabāšanu, V. Lindermanu izsludināja starptautiskajā meklēšanā. 2008. gada sākumā Lindermanu izdeva Latvijai, tomēr tiesa viņu attaisnoja.

2009. gadā viņš nodibināja partiju "13. janvāra kustība", mēģinot kļūt par 13. janvāra Vecrīgas nemieru dalībnieku līderi. 2010. gadā V. Lindermans nesekmīgi mēģināja iegūt Latvijas pilsonību, tādēļ ierosināja tiesvedību pret Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

2011. gadā viņa izveidotā organizācija "Dzimtā valoda" vāca parakstus, lai ierosinātu referendumu par Latvijas valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tomēr 2012. gada referendumā par grozījumiem Satversmē ar pārliecinošu balsu vairākumu šādas izmaiņas Satversmē tika noraidītas.

2012. gada oktobrī V. Lindermans LTV1 raidījumā "Jauna Nedēļa" izvirzīja tēzi, ka Latgalei nepieciešama autonomija.

Apcietināšanas un kriminālvajāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 10. maijā, aizdomās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu Vislatvijas vecāku sapulces runā, Vladimiru Lindermanu apcietināja Drošības policija. 21. maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma Lindermanam piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.[3]

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests (VDD) 2022. gada 7. jūnijā pret Lindermanu sāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 74.1. pantu, tai skaitā par noziegumu pret mieru un kara noziegumu slavināšanu un attaisnošanu. 21. jūnijā Lindermanu aizturēja, VDD informēja, ka viņš saņemot finansiālu atlīdzību no Krievijā reģistrētiem juridiskiem nodibinājumiem. 14. jūlijā viņa advokāte tiesai iesniedza lūgumu par apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu, kuras apmēru neatklāja.[4]

16. oktobrī kļuva zināms, ka Valsts drošības dienests (VDD) rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret prokremlisku aktīvistu (Lindermanu) par Krievijas izvērstā agresīvā kara Ukrainā mērķtiecīgu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī centieniem provocēt naidu un nesaticību starp dažādu tautību iedzīvotājiem Latvijas sabiedrībā. Veicot izmeklēšanu, VDD bija fiksējusi vairākus desmitus šīs personas publikāciju, kuru saturā konstatējamas minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes. Persona veidojusi gan rakstveida publikācijas, gan videomateriālus, kuru saturs vērsts pret Latvijas nacionālās drošības interesēm. Minētais saturs bija publicēts gan sociālās tīklošanās platformās, gan Krievijas finansētās interneta vietnēs. Izmeklēšanas laikā bija noskaidrots, ka persona par Kremļa interesēm atbilstoša satura veidošanu saņēmusi finansiālu atlīdzību.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nedēļas notikumu chronika Archived 2020. gada 28. aprīlī, Wayback Machine vietnē., JO — Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2008/04, 16, 3. lpp
  2. Apmāts ar revolūcijām Diena.lv
  3. «Tiesa prokremlisko aktīvistu Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma». lsm.lv. 2018. gada 21. maijā. Skatīts: 2018. gada 16. jūnijā.
  4. Tiesa Lindermanu patur apcietinājumā LETA lsm.lv 2022. gada 14. jūlijā
  5. Drošības dienests lūdz apsūdzēt prokremlisku aktīvistu Lindermanu par Krievijas noziegumu atbalstīšanu lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī

Ārejās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]