Čerņivcu apgabals

Čerņivcu apgabals
	Čerņivcu apgabals
	Чернівецька область
	— apgabals —
	Čerņivcu Universitātes ēka (bijusī Bukovinas un Dalmācijas arhibīskapu rezidence)Čerņivcu Universitātes ēka (bijusī Bukovinas un Dalmācijas arhibīskapu rezidence)
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Čerņivci
Administratīvais iedalījums	3 rajoni
	Platība
- Kopā	8 097 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	908 500
- Blīvums	112,2/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (75,0%); rumāņi (12,5%); moldāvi (7,3%); krievi (4,1%)
	Mājaslapa: www.oda.cv.ua
	Čerņivcu apgabals Vikikrātuvē

Čerņivcu apgabals (ukraiņu: Чернівецька область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Vinnicas apgabalu austrumos, Hmeļnickas un Ternopiļas apgabaliem ziemeļos, Ivanofrankivskas apgabalu ziemeļrietumos, kā arī Rumāniju un Moldovu dienvidos.

Vēsture

Kopš viduslaikiem Čerņivcu apgabala teritorija ietilpa Moldovas kņazistes sastāvā. Tās ziemeļu daļu (Bukovinu) 1775. gadā iekaroja Austrija, bet austrumu daļu (Besarābiju) 1812. gadā — Krievijas Impērija. Dienvidu daļa (Hartza) palika Moldovas, no 1881. gada — Rumānijas Karalistes sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara visa Čerņivcu apgabala teritorija atradās Rumānijas sastāvā. Pēc Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas PSRS 1940. gada 28. jūnijā okupēja Čerņivcu apgabala teritoriju kopā ar Besarābiju un 2. augustā iekļāva Ukrainas PSR.

Kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums

Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpa 2 apgabala nozīmes pilsētas - Čerņivci un Novodņistrovska, kā arī 11 rajoni - Hercas rajons, Hlibokas rajons, Hotinas rajons, Keļmencu rajons, Kicmaņas rajons, Novoselicjas rajons, Putilas rajons, Sokirjanu rajons, Storožinecas rajons, Vižnicjas rajons un Zastavnas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir trīs rajoni: Čerņivcu rajons, Dņestras rajons un Vižnicjas rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.