Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā). Šo tabulu 1869. gadā izveidoja krievu ķīmiķis Dmitrijs Mendeļejevs, tādēļ to dēvē arī par Mendeļejeva ķīmisko elementu periodisko tabulu.

Kopš 2006. gada 16.oktobra šajā tabulā bija izvietoti 117 ķīmiskie elementi (118. elements ir jau sintezēts, bet 117. pagaidām vēl nav iegūts).

Mendeļejeva periodiskā tabula [izmainīt šo sadaļu]

Grupa → 1 2   3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18
↓ Periods
1 1
H
2
He
2 3
Li		 4
Be
5
B		 6
C		 7
N		 8
O		 9
F		 10
Ne
3 11
Na		 12
Mg
13
Al		 14
Si		 15
P		 16
S		 17
Cl		 18
Ar
4 19
K		 20
Ca
21
Sc		 22
Ti		 23
V		 24
Cr		 25
Mn		 26
Fe		 27
Co		 28
Ni		 29
Cu		 30
Zn		 31
Ga		 32
Ge		 33
As		 34
Se		 35
Br		 36
Kr
5 37
Rb		 38
Sr
39
Y		 40
Zr		 41
Nb		 42
Mo		 43
Tc		 44
Ru		 45
Rh		 46
Pd		 47
Ag		 48
Cd		 49
In		 50
Sn		 51
Sb		 52
Te		 53
I		 54
Xe
6 55
Cs		 56
Ba		 *
 71
Lu		 72
Hf		 73
Ta		 74
W		 75
Re		 76
Os		 77
Ir		 78
Pt		 79
Au		 80
Hg		 81
Tl		 82
Pb		 83
Bi		 84
Po		 85
At		 86
Rn
7 87
 Fr		 88
Ra		 **
 103
Lr		 104
Rf		 105
Db		 106
Sg		 107
Bh		 108
Hs		 109
Mt		 110
Ds		 111
Rg		 112
Cn		 113
Uut		 114
Fl		 115
Uup		 116
Lv		 117
Uus		 118
Uuo

* Lantanīdi 57
La		 58
Ce		 59
Pr		 60
Nd		 61
Pm		 62
Sm		 63
Eu		 64
Gd		 65
Tb		 66
Dy		 67
Ho		 68
Er		 69
Tm		 70
Yb
** Aktinīdi 89
Ac		 90
Th		 91
Pa		 92
U		 93
Np		 94
Pu		 95
Am		 96
Cm		 97
Bk		 98
Cf		 99
Es		 100
Fm		 101
Md		 102
No
Periodiskās tabulas elementu sērijas
Sārmu metāli Sārmzemju metāli Lantanīdi Aktinīdi Pārejas metāli
Amfotērie metāli Pusmetāli Nemetāli Halogēni Cēlgāzes

Stāvoklis normālā temperatūrā (20oC) un spiedienā (1 bar)

  • Tie, kam atomskaitlis sarkanā krāsā, ir gāzes
  • Tie, kam atomskaitlis zaļā krāsā, ir šķidrumi
  • Tie, kam atomskaitlis melnā krāsā, ir cietvielas

Sastopamība dabā

  • tiem, kam ir nepārtraukta kontūra, ir izotopi, kas ir vecāki par Zemi
  • tie, kam ir pārtraukta kontūra, dabā rodas citu elementu sabrukuma rezultātā
  • tie, kam ir punktētas kontūras, dabā nav sastopami
  • tie, kam nav kontūras, nav vēl praksē atklāti

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ķīmisko_elementu_periodiskā_tabula&oldid=1944394"