Polonijs

Polonijs
84 6 18 32 18 8 2 Po [209] g/mol [Xe]4f145d106s26p4
Polonija izstaroto alfa daļiņu pēdas Vilsona kamerā
Oksidēšanas pakāpes	+6, +4, +2, -2
Elektronegativitāte	2,3
Blīvums	9196 kg/m3
Kušanas temperatūra	527 K (254 °C)
Viršanas temperatūra	1235 K (962 °C)
Van der Vālsa rādiuss	0,164 nm

Polonijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Po un atomskaitli 84, kuru 1898. gadā atklāja Marija Sklodovska-Kirī un Pjērs Kirī. Tas ir reti sastopams, galvenokārt urāna rūdās. Visi polonija izotopi ir radioaktīvi. Pēc ķīmiskajām īpašībām polonijs ir līdzīgs bismutam un telūram. Poloniju lieto kā neitronu un alfa daļiņu avotu. Tas ir atrodams arī sildelementos starpplanētu zondēs, kā arī kā antistatiskās ierīcēs. Polonijs ir nosaukts par godu tā atklājējas Marijas Sklodovskas dzimtenei Polijai.

Izotopi

Polonijam nav stabilu izotopu. Tomēr ir zināmi 33 nestabili izotopi. Tā atommasa var būt no 180 līdz 220 u. Visizplatītākais izotops ir polonijs–210 (pussabrukšanas periods — 138,38 dienas), toties visstabilākais ir polonijs–209 (pussabrukšanas periods — 102 gadi).

Bioloģiskā loma un indīgums

Polonijs ir ļoti indīgs un tam nav bioloģiskas lomas. Pēc masas polonijs–210 ir aptuveni 250 000 reizes indīgāks nekā ciānūdeņradis.

Labi zināmi indēšanas gadījumi

2006. gadā ar polonija izotopu ²¹⁰Po tika noindēts bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko.

Atsauces

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Uut

Fl

Uup

Lv

Uus

Uuo

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes