Šauļi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šauļi
Pilsēta
Šiauliai
Šauļu katedrāle
Šauļu katedrāle
Karogs: Šauļi
Karogs
Ģerbonis: Šauļi
Ģerbonis
Šauļi (Lietuva)
Šauļi
Šauļi
Koordinātas: 55°55′20″N 23°19′00″E / 55.92222°N 23.31667°E / 55.92222; 23.31667Koordinātas: 55°55′20″N 23°19′00″E / 55.92222°N 23.31667°E / 55.92222; 23.31667
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Šauļu apriņķis
Pilsētas tiesības 1589
Platība
 • Kopējā 81 km2
Augstums 127 m
Iedzīvotāji (2011)
 • kopā 113 100
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa http://www.siauliai.lt/
Šauļi Vikikrātuvē

Šauļi (lietuviešu: Šiauliai, vēsturiski jidišā: שאַװל (Šavl), krievu: Шавли, poļu: Szawle, vācu: Schaulen) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas. Ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atsevišķas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Pilsētas dienvidos ir liels Rēkīva ezers, uz ziemeļiem no tā - Marģu dīķis, pilsētas ziemeļos - Talšas ezers, tālēk uz ziemeļiem - Ginkūnu ezers.

Šauļi ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls - dzelzceļš uz Rīgu, Viļņu, Kauņu. Pilsētas centrā atrodas Tirgus laukums, aiz kura - pilsētas parks. Lielākais pilsētā ir Salduves parks pie Salduves pakalna. Otrā ezera krastā - vecā kapsēta.

Pilsētas dienvidaustrumos ir lidosta, kurā atrodas NATO spēku aviācijas bāze, kas veic Baltijas valstu gaisa patrulēšanu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šauļi ir izveidojušies netālu no seno zemgaļu Saules pilskalna un svētvietas, šobrīd pazīstams kā Krusta kalns. Par Šauļu pirmo pieminēšanu rakstos uzskata 1236. gada 22. septembri, kad notika Saules kauja, kaut arī nav precīzi zināms, ka tā notikusi pie pilsētas.

1589. gadā Šauļiem piešķīra Magdeburgas tiesības. Tomēr 17. un 18. gadsimtā Šauļi Poļu-zviedru karu un mēra epidēmijas dēļ panīka.

Pēc Polijas-Lietuvas dalīšanas Šauļi nokļuva Krievijas impērijas sastāvā. 19. gadsimtā pilsēta izveidojās par tekstilrūpniecības centru. Kopš 1874. gada cauri Šauļiem gāja dzelzceļa līnija Liepāja—Romni. 1909. gadā vairāk kā puse pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. 1915. gadā cauri Šauļiem uzbūvēta dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte.

Pilsēta smagi cieta abos pasaules karos. Lietuvas Brīvības cīņu laikā, Šauļi bija boļševiku atbalsta bāze - 1919. gada 1. janvārī vietējie komunisti sagrāba varu pilsētā. 1. pasaules kara laikā tika nopostītas 65% pilsētas ēku, bet 2. pasaules kara laikā - 80% ēku.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šauļos dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]