Palanga

Palanga
	Palanga
	— Pilsētas pašvaldība —
	Dzintara muzejs (bij. Tiškeviču pils) Palangā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Neformālais nosaukums: Vasaros sostinė (Vasaras galvaspilsēta)
	Palanga Atrašanās vieta Lietuvā
Koordinātas: 55°55′″N 21°4′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator. Koordinātas: 55°55′″N 21°4′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Valsts	Lietuva
Etnogrāfiskais reģions	Žemaitija
Pašvaldība	Palangas pilsēta paašvaldība
Pirmoreiz minēta	1161
Pilsētas tiesības	1791
Seņūnijas	Sventāja, Būtiņģe
	Platība
- Kopējā	79 km²
	Iedzīvotāji (2010)
- kopā	17 642
- blīvums	223/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
	Mājaslapa: http://www.palanga.lt

Palanga (lietuviešu: Palanga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas. Palanga ir ievērojama kūrortpilsēta. Pilsētas daļas ietilpst - Palanga, Sventāja un Būtiņģe, atrodas 3 pasta nodaļas (centrālā - LT-00001).

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Līdz 13. gadsimtam Palangas apvidus ietilpa kuršu Megavas zemē. Pēc Kursas sadalīšanas 1253. gadā to ieguva Livonijas ordenis. Līdz 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp žemaišiem un Vācu ordeni. Pēc 1410. gada uzvaras Grīnvaldes kaujā to ieguva Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru karaspēks ieņēma un izpostīja Palangas ostu, vēlāk lietuvieši to atguva. Pēc 1795. gada Polijas dalīšanas Palanga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1819. gadā to pievienoja Kurzemes guberņai, rezultātā Kurzemei bija 1,5 km gara robeža ar Prūsijas karalisti. 19. gadsimta beigās Palangas proģimnāzijā mācījās Antans Smetona. Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jūrai, 1921. gadā Latvijas-Lietuvas robežlīgumā Palangas apgabalu (111 km²) pievienoja Lietuvai, tomēr vēlāk Lietuva ieguva arī Klaipēdas ostu, bet Palangu lietuvieši pārsvarā izmantoja kā jūrmalas peldvietu. 1881. gadā Palangā dzīvoja ap 1600 iedzīvotāji, 1897. gadā ap 2000, 1926. gadā ap 2000 iedzīvotāji, no kuriem daļa bija latvieši.^[1]. 1998. gadā pilsētas ziemeļu daļā - Būtiņģē tika atklāts Būtiņģes naftas termināls.

Daba un ģeogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Palangas Dzintara muzejs

Caur pilsētu uz rietumiem plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēts 10 tiltu un tiltiņu. Pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra, šeit atrodas pilsētas pludmale. Palangas austrumos atrodas „Pavėsio“ ģimenes dārziņi. Dienvidu nomalē atrodas Nemirseta ar etnogrāfisko Anaišu kapsētu. Klaipēdas virzienā uzbūvētas kājāmgājēju un riteņbraucēju takas. Palangā atrodas arī hipodroms.

Transports [izmainīt šo sadaļu]

Palangā ir iespējams nokļūt no Klaipēdas, Šauļiem un Liepājas. Palangai nav dzelzsceļa savienojuma, bet starp Palangu, un Sventāju atrodas Palangas starptautiskā lidosta, kura nodrošina gaisa savienojumus ar Rīgu, Oslo un Kopenhāgenu.^[2]

Klimats [izmainīt šo sadaļu]

Kaut arī pilsētai raksturīgs jūras klimats (vējains un diezgan daudz nokrišņu), taču 1994. gada jūlijā un 2002. gada augustā pilsētā vispār nebija nokrišņu (0,0 mm).

Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]

Iedzīvotāju skaits pa gadiem

gads	1823	1863	1867	1881	1897	1920	1959	1970	1979	1989	2001	2011
iedz.skaits	~800	1350	1414	1618	2419	1457	5685	8091	11980	17571	17623	15732

Tautības

gads	iedzīvotāju skaits	lietuvieši	krievi	latvieši	poļi	ukraiņi	baltkrievi	vācieši	ēbreji	tatāri	armēņi	čigāni	pārējie	nezināmie
1863	1350	156	64	12	124	+krievi	+krievi	124	870	0	0	0	0	0
1881	1618	312	42	30	+lietuv.	+krievi	+krievi	112	1121	0	0	0	1	0
2001	17623	16574	480	220	42	104	53	19	11	7	17	0	14	82
2011	15732	14839	433	152	33	96	39	13	nez.	nez.	15	nez.	15	89