Palanga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Palanga
—  Pilsētas pašvaldība  —
Dzintara muzejs (bij. Tiškeviču pils) Palangā
Dzintara muzejs (bij. Tiškeviču pils) Palangā
Ģerbonis: Palanga
Ģerbonis
Neformālais nosaukums: Vasaros sostinė (Vasaras galvaspilsēta)
Palanga
Red pog.png
Palanga
Atrašanās vieta Lietuvā
Koordinātas: 55°55′N 21°4′E / 55.917°N 21.067°E / 55.917; 21.067Koordinātas: 55°55′N 21°4′E / 55.917°N 21.067°E / 55.917; 21.067
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Etnogrāfiskais reģions Žemaitija
Pašvaldība Palangas pilsēta paašvaldība
Pirmoreiz minēta 1161
Pilsētas tiesības 1791
Seņūnijas Sventāja, Būtiņģe
Platība
 - Kopējā 79 km²
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 17 642
 - blīvums 223/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.palanga.lt

Palanga (lietuviešu: Palanga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas. Palanga ir ievērojama kūrortpilsēta. Pilsētas daļas ietilpst - Palanga, Sventāja un Būtiņģe, atrodas 3 pasta nodaļas (centrālā - LT-00001).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam Palangas apvidus ietilpa kuršu Megavas zemē. Pēc Kursas sadalīšanas 1253. gadā to ieguva Livonijas ordenis. Līdz 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp žemaišiem un Vācu ordeni. Pēc 1410. gada uzvaras Grīnvaldes kaujā to ieguva Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru karaspēks ieņēma un izpostīja Palangas ostu, vēlāk lietuvieši to atguva. Pēc 1795. gada Polijas dalīšanas Palanga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1819. gadā to pievienoja Kurzemes guberņai, rezultātā Kurzemei bija 6,4 km gara robeža ar Prūsijas karalisti. 19. gadsimta beigās Palangas proģimnāzijā mācījās Antans Smetona. Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jūrai, 1921. gadā Latvijas-Lietuvas robežlīgumā Palangas apgabalu (111 km2) pievienoja Lietuvai, tomēr vēlāk Lietuva ieguva arī Klaipēdas ostu, bet Palangu lietuvieši pārsvarā izmantoja kā jūrmalas peldvietu. 1881. gadā Palangā dzīvoja ap 1600 iedzīvotāji, 1897. gadā ap 2000, 1926. gadā ap 2000 iedzīvotāji, no kuriem daļa bija latvieši.[1]. 1998. gadā pilsētas ziemeļu daļā - Būtiņģē tika atklāts Būtiņģes naftas termināls.

Daba un ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caur pilsētu uz rietumiem plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēts 10 tiltu un tiltiņu. Pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra, šeit atrodas pilsētas pludmale. Palangas austrumos atrodas „Pavėsio“ ģimenes dārziņi. Dienvidu nomalē atrodas Nemirseta ar etnogrāfisko Anaišu kapsētu. Klaipēdas virzienā uzbūvētas kājāmgājēju un riteņbraucēju takas. Palangā atrodas arī hipodroms.

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palangā ir iespējams nokļūt no Klaipēdas, Šauļiem un Liepājas. Palangai nav dzelzsceļa savienojuma, bet starp Palangu, un Sventāju atrodas Palangas starptautiskā lidosta, kura nodrošina gaisa savienojumus ar Rīgu, Oslo un Kopenhāgenu.[2]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaut arī pilsētai raksturīgs jūras klimats (vējains un diezgan daudz nokrišņu), taču 1994. gada jūlijā un 2002. gada augustā pilsētā vispār nebija nokrišņu (0,0 mm).

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits pa gadiem

gads 1823 1863 1867 1881 1897 1920 1959 1970 1979 1989 2001 2011
iedz.skaits ~800 1350 1414 1618 2419 1457 5685 8091 11980 17571 17623 15732

Tautības

gads iedzīvotāju skaits lietuvieši krievi latvieši poļi ukraiņi baltkrievi vācieši ebreji tatāri armēņi čigāni pārējie nezināmie
1863 1350 156 64 12 124 +krievi +krievi 124 870 0 0 0 0 0
1881 1618 312 42 30 +lietuv. +krievi +krievi 112 1121 0 0 0 1 0
2001 17623 16574 480 220 42 104 53 19 11 7 17 0 14 82
2011 15732 14839 433 152 33 96 39 13 nez. nez. 15 nez. 15 89
  • Tautas skaitīšanu dati.

Sadraudzības partneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu Konversācijas vārdnīcas XV sējums. Rīga, 1937. gads, 30423-5 slejas
  2. www.flightstats.com

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]