Rokišķi

Rokišķi
—  Pilsēta  —
Rokišķu centrālais laukums
Ģerbonis
Rokišķi
Koordinātas: 55°58′0″N 25°35′0″E
Valsts	Lietuva
Pirmo reizi minēta	1499. gadā
Pilsētas tiesības	no 1920. gada
Augstums vjl	133 m
Iedzīvotāji (2010)
- kopā	15 325
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	LT-42001
Mājaslapa: www.rokiskis.lt

Rokišķi (lietuviešu: Rokiškis) ir pilsēta ziemeļaustrumu Lietuvā apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem no Utenas. Cēsu sadraudzības pilsēta.

Vēsture

Leģenda par Rokišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku, kura vārds bija Roko, kurš medīja zaķus (lietuviešu: 'kiškis'). Pilsēta pirmo reizi minēta 1499. gadā. Sākotnēji tā bija prinča Krozinska rezidence, vēlāk grāfs Tīzenhauss uzbūvēja skaistu neogotiskā stilā celtu Svētā Matiasa baznīcu, muižu, kura mūsdienās ir labi saglabājusies. Tagad muižā atrodas Rokišķu reģionālais muzejs. Pilsētu tika pārbūvēta klasicisma stilā.

Rokišķi bija Žečpospoļitas daļa līdz pat 1795. gadam, kad Lietuvu Polijas dalīšanās pievienoja Krievijas impērijai. Pilsētu iekļāva Viļņas guberņā līdz 1843. gadam, pēc kura Rokišķu apkaime iekļāvās Kauņas guberņai.

Rokišķi strauji attīstījās pēc 1873. gada, kad caur to tika uzbūvēts Daugavpils-Liepājas dzelzceļš.

1915. gadā vācu armija okupēja pilsētu. Pēc kara teritorija ap Rokišķiem kļuva par jaunizveidotās Lietuvas Republikas daļu. 1920. gadā Rokišķiem piešķīra pilsētas tiesības.

Rokišķi ir Lietuvas prezidenta Aļģirda Brazauska (Algirdas Brazauskas, 1932-2010) un bīskapa Antonija Urbša (1879-1965) dzimtā pilsēta.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads	Iedz.
1823	200
1868	529
1897	2 700
1899	3 000
1923	4 325
1931	4 630
1939	5 480
1959	5 500
1970	9 153
1976	11 800
1979	13 192
1989	17 826
2001	16 746
2010	15 325