1961. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1958 1959 1960 - 1961 - 1962 1963 1964 |
| Latvijā: | 1958 1959 1960 - 1961 - 1962 1963 1964 |
| Laikapstākļi: | 1958 1959 1960 - 1961 - 1962 1963 1964 |
| Sportā: | 1958 1959 1960 - 1961 - 1962 1963 1964 |
| Kino: | 1958 1959 1960 - 1961 - 1962 1963 1964 |
Šajā lapā ir apkopoti 1961. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tika uzsākta dzīvojamā masīva Jugla celtniecība Rīgā. Rīgas māju celtniecības kombinēta montēto piecstāvu dzīvojamo ēku plānotais ekspluatācijas laiks bija 30 gadi.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — visā Padomju Savienībā un arī Latvijas PSR tika uzsākta pēckara gados jau otrā naudas reforma. Trīs mēnešu laikā vecās naudas zīmes tika apmainītas pret jaunajām attiecībā 10 pret 1.[1]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 19. marts — notika darbaļaužu vietējo padomju deputātu vēlēšanas. Padomēs tika ievēlēti 20968 deputāti, kurus pārstāvēja 41,94% sieviešu, 58,42% bezpartejisko, 60,30% strādnieku un kolhoznieku.
- 30. marts — Ventspilī tika reģistrētas spēcīgākās vēja brāzmas martā, tās sasniedza ātrumu 40 m/s.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. aprīlis — divas dienas pēc vēsturiskā Padomju Savienības kosmonauta Jurija Gagarina lidojuma kosmosā, Rīgā, Daugavmalā notika grandiozs tautas mītiņš un svētku pasākums ar uguņošanu noslēgumā.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- — ar draudzības vizīti Rīgu apmeklēja Somijas kara eskadra.
- 21. jūlijs — Rīgā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — 7. uz Āgenskalnu un 9. uz Buļļu ielu.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. septembris — darbu uzsāka Salaspils kodolreaktors.
- 26.—28. septembris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 18. kongress.[2]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. novembris — Ventspils rajona Tārgales pagasta, Vičakos nokrišņu daudzums sasniedza 58 mm.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. decembris — Ventspilī vēja brāzmas, sasniedza 40 m/s.
- 25. decembris — Limbažos nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 40 mm.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tika dibināta LPSR Jaunatnes organizāciju komiteja.[2]
- Tika dibināta "Lauktehnika".
- Rīgā viesojās dāņu karikatūrists Herlufs Bidstrups ar ģimeni, kā arī Ziemeļvjetnamas prezidents Ho Ši Mins, Vjetnamas Darba partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs Le Zuans, Luksemburgas Komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs D.Urbani, biedrības "Japāna-PSRS" priekšsēdētājs Sitiro Macumoto, Itālijas kompartijas delegācija, somu komunistu grupa, ķīniešu-padomju draudzības, "Dānija-PSRS", "Arlus" (Rumānija) delegācijas, Indijas izglītības darbinieki u.c.
- Kosmētikas rūpnīca "Dzintars" uzsāka vairāku produkcijas veidu fasēšanu aerosolos.
- Par Eiropas čempionu boksā Belgradā kļuva Aloizs Tumiņš.[3]
- Izveidota LPSR Ministru Padomes Galvenā gazifikācijas parvalde, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju un tagad ir pazīstama kā Latvijas Gāze.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Kārkli pelēkie zied" (režisors Gunārs Piesis) [4]
- "Pieviltie" (režisori Ada Neretniece, Māris Rudzītis)
- "Velna ducis" (režisors Armands Pāvels)
Īsmetrāžas, spēlfilmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Baltie zvani" (režisors Ivars Kraulītis)
Spēlfilmas, TV filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Tēva zeme" (režisors Ivars Kraulītis)
Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. septembris — Salaspilī tika iedarbināts Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas pētnieciskais kodolreaktors.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Pēteris Ugrjumovs (Петр Угрюмов), riteņbraucējs
- 24. janvāris — Andris Freidenfelds, dziedātājs, aktieris, komiķis
- 26. janvāris — Juris Žagars, aktieris un uzņēmējs
- 13. februāris — Oļegs Karavajevs, futbolists (miris 2020. gadā)
- 21. februāris — Uģis Rotbergs, mežsaimnieks un politiķis
- 3. marts — Arsens Miskarovs, peldētājs
- 5. marts — Andris Ameriks, ekonomists un politiķis
- 27. marts — Valērijs Kargins, baņķieris
- 4. aprīlis — Maija Apine, teātra aktrise un režisore (mirusi 2017. gadā)
- 15. maijs — Tālivaldis Lasmanis, aktieris
- 24. maijs — Aivars Aksenoks, politiķis
- 28. maijs — Ēriks Niedra, žurnālists (miris 2014. gadā)
- 29. jūnijs — Pēteris Kārlis Elferts, politiķis (miris 2021. gadā)
- 15. jūlijs — Jevgeņijs Miļevskis (Евгений Милевский), futbola uzbrucējs
- 18. jūlijs — Jānis Maizītis, prokurors un jurists (miris 2021. gadā)
- 13. augusts — Andrejs Panteļējevs, fiziķis un politiķis
- 14. oktobris — Valērijs Kravcovs, politiķis
- 31. oktobris — Jurijs Strods, politiķis
- 28. novembris — Māris Kučinskis, politiķis
- 9. decembris — Einars Repše, fiziķis, finansists un politiķis
- 25. decembris — Aivars Brīze, rokmūziķis (miris 2013. gadā)
- nezināms datums — Egīls Zariņš, žurnālists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. aprīlis — Juris Pabērzs, jurists, politiķis (dzimis 1891. gadā)
- 1. jūlijs — Jānis Endzelīns, valodnieks (dzimis 1873. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961-1963)
- ↑ 2,0 2,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ ALOIZS TUMIŅŠ Arhivēts 2006. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., gramata21.lv
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |