Einars Repše

Einars Repše
Latvijas Ministru prezidents
Amatā 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Priekštecis	Andris Bērziņš
Pēctecis	Indulis Emsis
Latvijas Aizsardzības ministrs
Amatā 2004. gada 2. decembris — 2005. gada 23. decembris
Prezidents	Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs	Aigars Kalvītis
Priekštecis	Atis Slakteris
Pēctecis	Linda Mūrniece
Latvijas Finanšu ministrs
Amatā 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Atis Slakteris
Pēctecis	Andris Vilks
Dzimšanas dati	1961. gada 9. decembrī Jelgava, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija	LNNK (1988—1991) Latvijas Tautas fronte (1988—1991) Jaunais laiks (2002-2011) Vienotība (2011-2012)
Dzīvesbiedrs (e)	Rūta Raginska-Repše
Profesija	fiziķis, finansists

Einars Repše (dzimis 1961. gada 9. decembrī Jelgavā) ir latviešu fiziķis, finansists un politiķis, izveidojis partiju "Jaunais laiks", kas šobrīd ir iekļāvusies partijā "Vienotība" (no tās izstājies 2013. gadā). Bijis Latvijas Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts, kā arī Latvijas Bankas prezidents. Šobrīd aktīvi politikā nedarbojas, vada biedrību "Latvijas attīstībai".

Izglītība

Lai arī dzimis Jelgavā, E. Repše ir beidzis Rīgas 1. vidusskolu. 1986. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc augstskolas beigām strādājis par inženieri konstruktoru.

Politiskā darbība

Politiskā darbība Atmodas laikā

E. Repše sāka darboties politikā 1988. gadā kā viens no Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) dibinātājiem. 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Sabiles vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Latvijas Bankas vadītājs

No 1991. līdz 2001. gadam E. Repše bija Latvijas Bankas prezidents. Šajā laikā tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - 1992. gadā Latvijas rublis un 1993. gadā lats. E. Repšes vadībā Latvijas Banka ieturēja stingru monetāro politiku, kā rezultātā lata kurss ir bijis stabils jau kopš tā atjaunošanas 1993. gadā. Lata panākumi padarīja E. Repši populāru Latvijā.

No 2001. gada

2001. gadā E. Repše atstāja Latvijas Bankas prezidenta posteni un atgriezās politikā. Viņš nodibināja partiju "Jaunais laiks" un kļuva par tās vadītāju. Pēc 2002. gada vēlēšanām, kurās "Jaunais laiks" guva uzvaru un E. Repše tika ievēlēts 8. Saeimā, viņš kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Valdību veidoja vadīja Jaunā laika, Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcija, tā kļuva pazīstama ar savu cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu, vairākas augstas valsts amatpersonas tika atbrīvotas no ieņemamā amata. Pretkorupcijas pasākumi deva zināmus panākumus, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 30%, kamēr ieņēmumi no citiem nodokļiem palika praktiski nemainīgi. E. Repšes valdība arī ieviesa stingru budžeta izdevumu kontroli, samazinot budžeta deficītu no 3% no IKP 2002. gadā uz 1,8% 2003. gadā.

2003. gada septembrī izcēlās konflikts starp E. Repši un vienu no koalīcijas partnerēm - Latvijas Pirmo partiju (LPP). E. Repše konflikta izraisīšanā apsūdzēja spēkus, kas bija pret korupcijas apkarošanu, bet koalīcijas partneri apsūdzēja viņu autoritatīvā vadības stilā. 2004. gada janvārī LPP atstāja valdību un tā zaudēja vairākumu Saeimā. 2004. gada februārī E. Repšes valdība demisionēja.

Induļa Emša valdības laikā "Jaunais laiks" atradās opozīcijā, taču pēc tās krišanas iesaistījās Aigara Kalvīša valdībā, kurā E. Repše kļuva par Aizsardzības ministru. 2005. gada decembrī, pēc tam, kad Ministru prezidents A. Kalvītis paziņoja presei, ka pret E. Repši uzsākta izmeklēšana, sakarā ar viņa finanšu darījumiem, viņš atkāpās no Aizsardzības ministra posteņa, ko viņa vietā ieņēma cita "Jaunā laika" pārstāve Linda Mūrniece. E. Repše atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet izmeklēšana nelikumīgos finanšu darījumos pēc pāris gadiem beidzās bez apsūdzības.

2006. gadā E. Repše tika ievēlēts 9. Saeimā, lai arī "Jaunais laiks" šajās vēlēšanās piedalījās ar vājākiem rezultātiem. "Jaunajā laikā" bija izveidojusies iekšējā opozīcija partijas dibinātājam E. Repšem un viņš pamazām zaudēja partijas vadību. 2007. gadā "Jaunā laika" valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Arturs Krišjānis Kariņš, bet E. Repše kļuva par jaunizveidotās partijas domes priekšsēdētāju. Pēc diviem gadiem E. Repše šo amatu nodeva Artim Kamparam, bet viņa autoritāte partijā turpināja samazināties.

2009. gada 12. martā E. Repše kļuva par Finanšu ministru "Jaunā laika" vadītajā Valda Dombrovska valdībā. Krīzes situācijā viņš tika uzskatīts par vispiemērotāko kandidātu valsts izdevumu nesaudzīgai samazināšanai un daudz stingrākas fiskālās politikas ieviešanai. E. Repše uz sevi liktās cerības attaisnoja un aktīvā, lai arī bieži nepopulārā rīcība ministra amatā, tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem iemesliem, kas ļāva Latvijai pārvarēt finanšu krīzes smagāko daļu.

2010. gada 3. novembrī E. Repši V. Dombrovska otrajā valdībā finanšu ministra amatā nomainīja Andris Vilks. Šobrīd E. Repše aktīvajā politikā nedarbojas un procesā, kurā viņa izveidotā partija "Jaunais laiks" iekļāvās jaunā partijā "Vienotība", neiesaistījās.

2012. gada martā E. Repše nodibināja biedrību "Latvijas attīstībai", kas veidota ar mērķi izstrādāt priekšlikumus mēķtiecīgai, ilgtspējīgai un dinamiskai Latvijas attīstībai. 2013. gada sākumā biedrība publiskoja pirmo publiski rediģējamo valsts attīstības redzējumu internetā, kur ikviens interesents var piedalīties Latvijas nākotnes plānošanā.

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Privātā dzīve

E. Repše masu medijos savuklaik tika asociēts ar ekscentriskiem vaļaspriekiem. Brīvajā laikā aizraujas ar lidaparātu būvēšanu un lidošanu, tāpat viņa interešu lokā ir glezniecība, motocikli un ieroči. Kopš darba Latvijas Bankā atstāšanas nodarbojies ar privātu uzņēmējdarbību (sākot ar tūrisma naktsmītnēm Latgalē, līdz spekulācijām ar vērtspapīriem ASV), bet darījumi pārsvarā ir bijuši neveiksmīgi.

E. Repše ir bijis precējies trīs reizes. Viņa pirmā dzīvesbiedre bija ērģelniece Inguna Putniņa (šajā laulībā dzimusi meita Madara Repše, kas pazīstama kā jauno mūziķu šova "Talantu fabrika" dalībniece), otrā dzīvesbiedre bija Diāna Vagale. Aptuveni gadu viņa draudzene bija 21 gadu jaunākā aktrise Līva Krūmiņa. Šobrīd E. Repše ir precējies ar 25 gadus jaunāko Rūtu Raginsku-Repši, ar ko viņu vieno arī kopīga, bet ne sevišķi ienesīga uzņēmējdarbība. Viņam ir arī trīs dēli: divi no otrās laulības un trešais no pašreizējās.

Darbojoties Valda Dombrovska valdībā, E. Repše papildus savai politiskajai darbībai no masu medijiem izpelnījās īpašu uzmanību saistībā ar īpašā svītrainā ādas uzvalka izvēli.

Ārējās saites

• Biedrība Latvijas attīstībai
• gramata21.lv E. Repšes biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Andris Bērziņš	Latvijas Ministru prezidents 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts	Pēctecis: Indulis Emsis
Priekštecis: Atis Slakteris	Latvijas Aizsardzības ministrs 2004. gada 2. decembris — 2005. gada 23. decembris	Pēctecis: Linda Mūrniece
Priekštecis: Atis Slakteris	Latvijas Finanšu ministrs 2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris	Pēctecis: Andris Vilks