Einars Repše

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Einars Repše
Einars Repse.jpeg
Einars Repše 2013. gadā
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Priekštecis Andris Bērziņš
Pēctecis Indulis Emsis
Latvijas Aizsardzības ministrs
Amatā
2004. gada 2. decembris — 2005. gada 23. decembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Aigars Kalvītis
Priekštecis Atis Slakteris
Pēctecis Linda Mūrniece
Latvijas Finanšu ministrs
Amatā
2009. gada 12. marts — 2010. gada 3. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Atis Slakteris
Pēctecis Andris Vilks

Dzimšanas dati 1961. gada 9. decembrī (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jelgava, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LNNK (1988—1991)
Latvijas Tautas fronte (1988—1991)
Jaunais laiks (2002-2011)
Vienotība (2011-2013)
Latvijas attīstībai (kopš -2013)
Dzīvesbiedrs(-e) Rūta Raginska-Repše
Profesija fiziķis, finansists

Einars Repše (dzimis 1961. gada 9. decembrī Jelgavā) ir latviešu fiziķis, finansists un politiķis, izveidojis partiju "Jaunais laiks" (šobrīd iekļāvusies partijā "Vienotība", izstājies 2013. gadā) un partiju "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanas kongresā 2013. gada 15. decembrī ievēlēts par valdes priekšsēdētāju. Bijis Latvijas Ministru prezidents (2002—2004), aizsardzības ministrs, finanšu ministrs un Saeimas deputāts, kā arī Latvijas Bankas prezidents.

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī dzimis Jelgavā, E. Repše ir beidzis Rīgas 1. vidusskolu. 1986. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti. Pēc augstskolas beigām strādājis par inženieri konstruktoru.

Politiskā darbība Atmodas laikā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Repše sāka darboties politikā 1988. gadā kā viens no Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) dibinātājiem. 1990. gadā kā Latvijas Tautas frontes kandidāts Sabiles vēlēšanu apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

Latvijas Bankas vadītājs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1991. līdz 2001. gadam E. Repše bija Latvijas Bankas prezidents. Šajā laikā tika ieviesta Latvijas nacionālā valūta - 1992. gadā Latvijas rublis un 1993. gadā lats. E. Repšes vadībā Latvijas Banka ieturēja stingru monetāro politiku, kā rezultātā lata kurss ir bijis stabils jau kopš tā atjaunošanas 1993. gadā. Lata panākumi padarīja E. Repši populāru Latvijā.

Partijas "Jaunais laiks" izveide un darbība tās sastāvā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā E. Repše atstāja Latvijas Bankas prezidenta posteni un atgriezās politikā. Viņš nodibināja partiju "Jaunais laiks" un kļuva par tās vadītāju. Pēc 2002. gada vēlēšanām, kurās "Jaunais laiks" guva uzvaru un E. Repše tika ievēlēts 8. Saeimā, viņš kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Valdību veidoja vadīja "Jaunā laika", Latvijas Pirmās partijas, Zaļo un Zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK koalīcija, tā kļuva pazīstama ar savu cīņu pret korupciju un nodokļu nemaksāšanu, vairākas augstas valsts amatpersonas tika atbrīvotas no ieņemamā amata. Pretkorupcijas pasākumi deva zināmus panākumus, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājās par 30%, kamēr ieņēmumi no citiem nodokļiem palika praktiski nemainīgi. E. Repšes valdība arī ieviesa stingru budžeta izdevumu kontroli, samazinot budžeta deficītu no 3% no IKP 2002. gadā uz 1,8% 2003. gadā.[1]

2003. gada septembrī izcēlās konflikts starp E. Repši un vienu no koalīcijas partnerēm - Latvijas Pirmo partiju (LPP). E. Repše konflikta izraisīšanā apsūdzēja spēkus, kas bija pret korupcijas apkarošanu, bet koalīcijas partneri apsūdzēja viņu autoritatīvā vadības stilā. 2004. gada janvārī LPP atstāja valdību un tā zaudēja vairākumu Saeimā. 2004. gada februārī E. Repšes valdība demisionēja.

Induļa Emša valdības laikā "Jaunais laiks" atradās opozīcijā, taču pēc tās krišanas iesaistījās Aigara Kalvīša valdībā, kurā E. Repše kļuva par Aizsardzības ministru. 2005. gada decembrī, pēc tam, kad Ministru prezidents Aigars Kalvītis paziņoja presei, ka pret E. Repši uzsākta izmeklēšana, sakarā ar viņa finanšu darījumiem, viņš atkāpās no Aizsardzības ministra posteņa, ko viņa vietā ieņēma cita "Jaunā laika" pārstāve Linda Mūrniece. E. Repše atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, bet izmeklēšana nelikumīgos finanšu darījumos pēc pāris gadiem beidzās bez apsūdzības.

2006. gadā E. Repše tika ievēlēts 9. Saeimā, taču partija "Jaunais laiks" šajās vēlēšanās piedalījās ar vājākiem rezultātiem. "Jaunajā laikā" bija izveidojusies iekšējā opozīcija partijas dibinātājam E. Repšem un viņš pamazām zaudēja partijas vadību. 2007. gadā "Jaunā laika" valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma Arturs Krišjānis Kariņš, bet E. Repše kļuva par jaunizveidotās partijas domes priekšsēdētāju. Pēc diviem gadiem E. Repše šo amatu nodeva Artim Kamparam.

2009. gada 12. martā E. Repše kļuva par Finanšu ministru "Jaunā laika" vadītajā Valda Dombrovska valdībā. Krīzes situācijā viņš tika uzskatīts par vispiemērotāko kandidātu valsts izdevumu nesaudzīgai samazināšanai un daudz stingrākas fiskālās politikas ieviešanai. E. Repše uz sevi liktās cerības attaisnoja un aktīvā, lai arī bieži nepopulārā rīcība ministra amatā, tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem iemesliem, kas ļāva Latvijai pārvarēt finanšu krīzes smagāko daļu.

2010. gada 3. novembrī E. Repši V. Dombrovska otrajā valdībā finanšu ministra amatā nomainīja Andris Vilks.

Pēc aiziešanas no politikas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc aiziešanas no valdības E. Repše dažus gadus aktīvi politikā nedarbojās un procesā, kurā viņa izveidotā partija "Jaunais laiks" iekļāvās jaunā partijā "Vienotība", neiesaistījās. E. Repše nodarbojās ar uzņēmējdarbību, kas kopumā nav nesusi peļņu un bijušajam politiķim ir ievērojamas parādsaistības.[2]. E. Repše arī ir nodibinājis Mākslīgā intelekta fondu, kurā ir valdes loceklis.

Partijas "Latvijas attīstībai" izveide[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada martā E. Repše nodibināja biedrību "Latvijas attīstībai" ar mērķi izveidot plašu un autoritatīvu labēju ideju diskusiju platformu, lai izstrādātu priekšlikumus mēķtiecīgai, ilgtspējīgai un dinamiskai Latvijas attīstībai.[nepieciešama atsauce] Kopš dibināšanas brīža, piedaloties uzņēmējiem un nozaru ekspertiem, biedrībā notiek intensīvas diskusijas par Latvijas attīstību, aptverot ekonomikas, izglītības un zinātnes, tieslietu, valsts pārvaldes un citas nozīmīgas jomas.[nepieciešama atsauce] Padziļināti analizētas nepieciešamās pārmaiņas Latvijas nodokļu politikā, augstākās izglītības jomā, enerģētikā, mežsaimniecības politikā, veselības aprūpē, biedrībā notikušas plašas debates par eiro ieviešanu.[nepieciešama atsauce]

2013. gada sākumā biedrība publiskoja pirmo publiski rediģējamo valsts attīstības redzējumu internetā, kur ikviens interesents varēja piedalīties Latvijas nākotnes plānošanā.[3] 2013. gada 15. decembrī biedrība tika pārveidota par politisku partiju "Latvijas attīstībai", kuras dibināšanas kongresā E. Repše tika ievēlēts par valdes priekšsēdētāju.

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Privātā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. Repše masu medijos savulaik tika asociēts ar ekscentriskiem vaļaspriekiem. Savulaik viņš aizrāvās ar lidaparātu būvēšanu un lidošanu. Šobrīd Einara brīvā laika aizraušanās ir māksla, zinātne un alpīnisms.

E. Repše ir bijis precējies trīs reizes. Viņa pirmā dzīvesbiedre bija ērģelniece Inguna Putniņa (šajā laulībā dzimusi meita Madara Repše, kas pazīstama kā jauno mūziķu šova "Talantu fabrika" dalībniece), otrā dzīvesbiedre bija Diāna Vagale. Aptuveni gadu viņa draudzene bija 21 gadu jaunākā aktrise Līva Krūmiņa[4]. Šobrīd E. Repše ir precējies ar 25 gadus jaunāko Rūtu Raginsku-Repši, ar ko viņu vieno arī kopīga uzņēmējdarbība. Viņam ir arī trīs dēli: divi no otrās laulības un trešais no pašreizējās.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Andris Bērziņš
Latvijas Ministru prezidents
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Indulis Emsis
Priekštecis:
Atis Slakteris
Latvijas Aizsardzības ministrs
2004. gada 2. decembris2005. gada 23. decembris
Pēctecis:
Linda Mūrniece
Priekštecis:
Atis Slakteris
Latvijas Finanšu ministrs
2009. gada 12. marts2010. gada 3. novembris
Pēctecis:
Andris Vilks