Andris Ameriks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andris Ameriks
Saeimas priekšsēdētāja biedrs
(kopā ar A. Čepāni, A. Jirgenu un J. Straumi)
Amatā
1995. gada 7. novembris — 1998. gada 1. novembris
Priekštecis Aivars Berķis un Andrejs Krastiņš
Pēctecis Indulis Bērziņš un Gundars Bojārs
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Amatā
2010. gada 9. novembris — pašlaik
Priekštecis Ainārs Šlesers

Dzimšanas dati 1961. gada 5. martā (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LKP
TSP (1994—1996)
DPS (1996—1999)
LDP (1999—2004)
LPP (2004—2007)
LPP/LC (2007—2011)
Gods kalpot Rīgai! (kopš 2012)
Profesija inženieris-sistēmtehniķis
ekonomists
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Latvijas Valsts universitāte

Andris Ameriks (dzimis 1961. gada 5. martā Jūrmalā) ir latviešu ekonomists un politiķis. Bijis Saeimas un Rīgas Domes deputāts. Kopš 2010. gada ir Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieks. Pārstāv paša izveidoto partiju "Gods kalpot Rīgai!".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība, darbība PSRS un pēc Latvijas atjaunošanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Ameriks skolas gados ir ieguvis meistara titulu dambretē.[1] Viņam ir augstākā izglītība: 1984. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, iegūstot inženiera-sistēmtehniķa kvalifikāciju, savukārt 1987. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti tautsaimniecības plānošanas specialitātē, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[2] 1980. gados darbojies Komjaunatnē, bijis RPI Komjaunatnes sekretārs.[1]

Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas A. Ameriks nodibināja uzņēmumu "Letonija", kas, ņemot kredītus ar procenta likmēm līdz 35% gadā, pirka denacionalizētos īpašumus, tos ieķīlāja, meklēja pārpircējus, palīdzēja cilvēkiem sakārtot īpašumu atgūšanas dokumentus. Šajā laikā Andris Ameriks kļuva par miljonāru.[1]

Darbība Saeimā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā A. Ameriks no "Saskaņa Latvijai — Atdzimšana tautsaimniecībai" saraksta tika ievēlēts 5. Saeimā. 1994. gadā pievienojies jaunizveidotajai Tautas Saskaņas partijai (TSP) un tās Saeimas frakcijai. Bijis Saeimas Ārlietu, kā arī Saimnieciskās komisijas biedrs.[3]

1995. gadā no TSP saraksta tika ievēlēts 6. Saeimā un tās pirmajā sēdē kļuva par vienu no diviem Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses biedriem. Bijis Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas biedrs.[4] 6. decembrī, kad Saeimā bija ieplānots balsojums par Ziedoņa Čevera piedāvāto Ministru kabinetu, tas tika pārcelts uz sēdes beigām, lai uz balsojumu paspētu ierasties arī A. Ameriks. Par spīti tam valdība netika apstiprināta.[5]

1996. gadā Andris Ameriks TSP pieprasījis apvienoties ar Demokrātisko partiju "Saimnieks" (DPS), pretējā gadījumā draudot partiju pamest. Priekšlikums tika noraidīts un Ameriks izstājās no TSP, pievienojoties DPS.[6] No partijas saraksta kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā, tomēr saraksts nepārvarēja 5% barjeru.[7]

Darbība Rīgas domē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zaudējuma vēlēšanās, Z. Čevers atkāpās no DPS vadītāja amata un 1998. gada 30. novembrī A. Ameriks tika ievēlēts par partijas jauno priekšsēdētāju.[8] Līdzšinējais līderis Z. Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās. 1999. gada vasarā A. Amerika vadībā partija tika pārdēvēta par Latvijas Demokrātisko partiju (LDP) un noteica sociāldemokrātisku ievirzi (partiju pameta tās iepriekšējais līderis Z. Čevers).[9]

2001. gadā A. Ameriks no partijas saraksta kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un bija tās kandidāts domes priekšsēdētāja amatam.[10] Domē tika ievēlēti 2 LDP pārstāvji, tai skaitā A. Ameriks.[11] LDP frakcija atbalstīja Gundara Bojāra ievēlēšanu domes vadītāja amatā. Andris Ameriks kandidēja uz G. Bojāra vietnieka amatu, tomēr netika ievēlēts.[12] Kā koalīcijas biedrs A. Ameriks ieguva amatu Rīgas brīvostas valdē, kuru saglabā joprojām. Viņš tika iecelts arī par pilsētas attīstības komitejas vadītāju.[1]

2004. gada maijā partija kongresā nobalsoja par pašlikvidāciju. Tajā pašā mēnesī A. Ameriks pievienojās Aināra Šlesera vadītajai Latvijas Pirmajai Partijai (LPP).[6] 30. septembrī viņš tika ievēlēts par partijas jaunizveidotās Rīgas nodaļas priekšsēdētāju.[13] 2005. gadā A. Ameriku no LPP saraksta atkārtoti ievēlēja Rīgas domē.[14] Viņš zaudēja amatu Attīstības komitejā, tomēr tā vietā sāka vadīt Īpašumu un privatizācijas komiteju. Šajā viņa darbības posmā presē izplatījās ziņas par A. Amerika iespējamo korumpētību.[1]

2009. gadā A. Ameriks no LPP/LC saraksta tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē. Viņš kļuva par frakcijas vadītāju, kā arī saglabāja amatu īpašumu komitejas priekšgalā. 2010. gadā, kad viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers tika ievēlēts Saeimā, A. Ameriks pārņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka krēslus.[15] 2012. gadā A. Ameriks izveidoja partiju "Gods kalpot Rīgai!", kura nākošā gada Rīgas domes vēlēšanās piedalījās kopējā sarakstā ar Rīgas mēra Nila Ušakova vadīto apvienību "Saskaņas Centrs". Apvienība guva uzvaru vēlēšanās un N. Ušakovs un A. Ameriks saglabāja divus augstākos amatus pašvaldības vadībā.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Ameriks ir dzimis 1961. gada 5. martā Jūrmalā.[10][16] 1987. gadā dzimis dēls Agris Ameriks, programmētājs un politiķis, tēva partijas biedrs. Dēls kandidējis 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās un 10. Saeimas vēlēšanās, taču neveiksmīgi.[17][18] 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē, kur darbojas vienā frakcijā ar tēvu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Lazdiņa, Līga (2008. gada 1. jūnijā). "Amerika darbi". Diena. Atjaunināts: 2010. gada 5. decembrī.
  2. Par Rīgas vicemēru kļuvis Andris Ameriks. Apollo (2010.11.09.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  3. Andris Ameriks. 5. Saeima. Atjaunināts: 2010.12.04.
  4. Andris Ameriks. 6. Saeima. Atjaunināts: 2010.12.04.
  5. Šajās dienās. Ievanda (1995.12.07.). Atjaunināts: 2010.12.04..
  6. 6,0 6,1 2. Andris Ameriks * * *. Delna. Atjaunināts: 2010.12.04.
  7. Andris Ameriks. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.
  8. Ločmele, Nellija (1998. gada 30. novembrī). "Saimniekam jauns līderis - Ameriks". Diena. "Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā."
  9. "Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju". Diena. 1999. gada 8. decembrī. "Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi."
  10. 10,0 10,1 Andris Ameriks (Latvijas Demokrātiskā partija). Delfi (2001.02.16.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  11. Latvijas Demokrātiskā partija. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.
  12. Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē. Delfi (2001.04.04.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  13. Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē. Delfi (2004.09.30.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  14. Latvijas Pirmā Partija. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.
  15. Rīgas vicemērs – Andris Ameriks. BNN (2010.11.09.). Atjaunināts: 2010.12.05.
  16. Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji - miljonāri. Dienas Bizness (2009.06.19.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  17. Lemešonoks, Dainis (2009. gada 25. aprīlī). "Pirmie brauc, pirmie sasēžas?". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2010. gada 4. decembrī.
  18. Agris Ameriks. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.