Andris Ameriks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andris Ameriks
Saeimas priekšsēdētāja biedrs
(kopā ar A. Čepāni, A. Jirgenu un J. Straumi)
Amatā
1995. gada 7. novembris — 1998. gada 1. novembris
Priekštecis Aivars Berķis un Andrejs Krastiņš
Pēctecis Indulis Bērziņš un Gundars Bojārs
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks
Amatā
2010. gada 9. novembris — pašlaik
Priekštecis Ainārs Šlesers

Dzimšanas dati 1961. gada 5. martā (53 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija LKP
TSP (1994—1996)
DPS (1996—1999)
LDP (1999—2004)
LPP (2004—2007)
LPP/LC (2007—2011)
Gods kalpot Rīgai! (2012—)
Profesija inženieris-sistēmtehniķis
ekonomists
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts
Latvijas Valsts universitāte

Andris Ameriks (dzimis 1961. gada 5. martā) ir latviešu ekonomists un politiķis. 5. un 6. Saeimas deputāts, Rīgas Domes deputāts kopš 2001. gada. 20072011 ir bijis partijas "LPP/LC" biedrs, bet kopš 2010. gada ir Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vietnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība, darbība PSRS un pēc Latvijas atjaunošanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Ameriks skolas gados ir ieguvis meistara titulu dambretē.[1] Viņam ir augstākā izglītība: 1984. gadā viņš absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, iegūstot inženiera-sistēmtehniķa kvalifikāciju, savukārt 1987. gadā pabeidza Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti tautsaimniecības plānošanas specialitātē, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[2] 1980. gados darbojies komjaunatnē, bijis RPI komjaunatnes sekretārs.[1]

Pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ameriks dibināja uzņēmumu "Letonija", kas, ņemot kredītus ar procenta likmēm līdz 35% gadā, pirka denacionalizētos īpašumus, tos ieķīlāja, meklēja pārpircējus, palīdzēja cilvēkiem sakārtot īpašumu atgūšanas dokumentus. Šajā laikā Andris Ameriks kļuva par miljonāru.[1]

Darbība Saeimā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā Ameriks no "Saskaņa Latvijai — Atdzimšana tautsaimniecībai" saraksta tika ievēlēts 5. Saeimā. 1994. gadā pievienojies jaunizveidotajai "Tautas Saskaņas partijas" frakcijai, paralēli tam pievienojoties pašai partijai. Bijis Saeimas Ārlietu, kā arī Saimnieciskās komisijas biedrs.[3]

1995. gadā no TSP saraksta tika ievēlēts 6. Saeimā un tās pirmajā sēdē kļuva par vienu no diviem Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses biedriem. Bijis Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas biedrs.[4] 6. decembrī, kad Saeimā bija ieplānots balsojums par Z. Čevera piedāvāto Ministru kabinetu, tas tika pārcelts uz sēdes beigām, lai uz balsojumu varētu ierasties arī Ameriks. Par spīti tam, ka Ameriks ieradās, valdība netika apstiprināta.[5]

1996. gadā Andris Ameriks TSP pieprasījis apvienoties ar Demokrātisko partiju "Saimnieks", pretējā gadījumā draudot partiju pamest. Priekšlikums tika noraidīts un Ameriks izstājās no TSP, pievienojoties DPS.[6] No partijas saraksta kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās, tomēr saraksts nepārvarēja 5% barjeru.[7]

Darbība Rīgas domē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zaudējuma vēlēšanās, Ziedonis Čevers atkāpās no DPS vadītāja amata. 1998. gada 30. novembrī Ameriks tika ievēlēts par partijas jauno priekšsēdētāju.[8] 1999. gada vasarā Amerika vadībā partija tika pārdēvēta par Latvijas Demokrātisko partiju un noteica sociāldemokrātisku ievirzi.[9] 2001. gadā Ameriks no partijas saraksta kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un bija tās kandidāts domes priekšsēdētāja amatam.[10] Domē tika ievēlēti 2 LDP pārstāvji, tai skaitā Ameriks.[11] LDP frakcija atbalstīja Gundara Bojāra ievēlēšanu domes vadītāja amatā. Ameriks kandidēja uz Bojāra vietnieka amatu, tomēr netika ievēlēts.[12] Kā koalīcijas biedrs Ameriks ieguva amatu Rīgas brīvostas valdē, kuru saglabā joprojām. Viņš tika iecelts arī par pilsētas attīstības komitejas vadītāju.[1]

2004. gada maijā partija kongresā nobalsoja par pašlikvidāciju. Tajā pašā mēnesī Ameriks pievienojās Latvijas Pirmajai Partijai.[6] 30. septembrī viņš tika ievēlēts par partijas jaunizveidotās Rīgas nodaļas priekšsēdētāju.[13] 2005. gadā Ameriku no LPP saraksta atkārtoti ievēlēja Rīgas domē.[14] Ameriks zaudēja amatu attīstības komitejā, tomēr tā vietā sāka vadīt īpašumu un privatizācijas komiteju. Šajā viņa darbības posmā presē izplatījās ziņas par Amerika iespējamo korumpētību.[1]

2009. gadā Ameriks no LPP/LC saraksta tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē. Viņš saglabāja amatu īpašumu komitejas priekšgalā, savukārt 2010. gadā, kad viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers tika ievēlēts Saeimā, Ameriks ieņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka krēslus.[15]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Ameriks ir dzimis 1961. gada 5. martā Jūrmalā.[10][16] 1987. gadā dzimis dēls Agris, programmētājs un LPP/LC biedrs. Agris Ameriks kandidējis 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās un 10. Saeimas vēlēšanās, taču neveiksmīgi.[17][18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Lazdiņa, Līga (2008. gada 1. jūnijā). "Amerika darbi". Diena. Atjaunināts: 2010. gada 5. decembrī.
  2. Par Rīgas vicemēru kļuvis Andris Ameriks. Apollo (2010.11.09.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  3. Andris Ameriks. 5. Saeima. Atjaunināts: 2010.12.04.
  4. Andris Ameriks. 6. Saeima. Atjaunināts: 2010.12.04.
  5. Šajās dienās. Ievanda (1995.12.07.). Atjaunināts: 2010.12.04..
  6. 6,0 6,1 2. Andris Ameriks * * *. Delna. Atjaunināts: 2010.12.04.
  7. Andris Ameriks. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.
  8. Ločmele, Nellija (1998. gada 30. novembrī). "Saimniekam jauns līderis - Ameriks". Diena. "Andris Ameriks ar lielu balsu pārsvaru ievēlēts par Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšsēdētāju sestdien partijas ārkārtas kongresā. Līdzšinējais līderis Ziedonis Čevers nepretendēja uz partijas amatiem, uzņemoties atbildību par DPS sakāvi vēlēšanās."
  9. "Ziedonis Čevers pamet Demokrātisko partiju". Diena. 1999. gada 8. decembrī. "Bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks līderis Ziedonis Čevers un agrākais pašvaldību valsts ministrs Ēriks Zunda izstājušies no partijas pēc tās lēmuma pārdēvēties par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi."
  10. 10,0 10,1 Andris Ameriks (Latvijas Demokrātiskā partija). Delfi (2001.02.16.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  11. Latvijas Demokrātiskā partija. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.
  12. Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē. Delfi (2001.04.04.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  13. Iezīmējas jauns spēku samērs Rīgas domē. Delfi (2004.09.30.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  14. Latvijas Pirmā Partija. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.
  15. Rīgas vicemērs – Andris Ameriks. BNN (2010.11.09.). Atjaunināts: 2010.12.05.
  16. Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji - miljonāri. Dienas Bizness (2009.06.19.). Atjaunināts: 2010.12.04.
  17. Lemešonoks, Dainis (2009. gada 25. aprīlī). "Pirmie brauc, pirmie sasēžas?". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2010. gada 4. decembrī.
  18. Agris Ameriks. CVK. Atjaunināts: 2010.12.04.