Aivars Kalējs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aivars Kalējs
Aivars kalejs 2011 ventspils pec autorkoncerta.jpeg
Aivars Kalējs 2011. gadā pēc autorkoncerta Ventspilī
Galvenā informācija
Dzimis 1951. gada 22. aprīlī (63 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
(bijušā Latvijas PSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS)
Žanri Klasiskā mūzika
Nodarbošanās komponists, ērģelnieks, pianists
Instrumenti ērģeles, klavieres
Darbības gadi 1967—pašlaik

Aivars Kalējs (dzimis 1951. gada 22. aprīlī) ir latviešu ērģelnieks, komponists un pianists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā tēlnieka Oto Kalēja ģimenē.

1958–1969 mācījies EDMS kora un speciālajā mūzikas teorijas klasē, apguvis kompozīciju pie Ģederta Ramaņa, no septiņu gadu vecuma līdz balss lūzumam dziedājis skolas zēnu korī.

Astoņpadsmit gadu vecumā sācis spēlēt ērģeles. 1969. gadā iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā (JVLVK). Absolvējis Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1974) un Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi (1977). Studējot JVLVK, bijis viens no pēdējiem, kurš mācījies speciālo harmoniju un polifoniju pie Lūcijas Garūtas.

Ērģeles man patika, jau mazam esot. Atceros, ka tie bija lieli svētki, ka svētdienās toreizējais demokrātu vācu radio pa garajiem viļņiem atskaņoja Baha kantāti. To vienmēr gaidīju.

— Aivars Kalējs

[1]

Piedalījies ērģelnieku Ēvalda Koimana un Leo Krēmera meistarklasēs.

19801985 strādājis Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padomē, pievēršoties Latvijas baznīcu ērģeļu izpētei un panākot 250 ērģeļu iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mūzikas leksikonos un periodikā lasāmi Aivara Kalēja raksti par ērģeļu vēsturi.
Bijis Leonīda Vīgnera kamerkora un kora "Mūza" koncertmeistars, sadarbojies ar sieviešu kori "Dzintars", kori "Kamēr...", kamerkori "Sacrum" un Latvijas Radio kori. Ilgus gadus vadījis vokālo ansambli Dardedze (1971–1991).
Spēlējis dievkalpojumus Rīgas Krusta draudzē. Ir viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem[2], Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks[3] (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma kora skolas zēnu kora ērģelnieks.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstu mūziku, kas ir labāka par mani. Pierakstu to tikai tad, kad no skaņām netieku vaļā. Tas man ir kaut kas īpašs, tāpēc pret šo darbu jūtu bijību.

— Aivars Kalējs

Savas daiļrades laikā Aivars Kalējs aptvēris daudzus mūzikas žanrus, kopumā uzrakstot ap 100 opusiem ērģelēm, klavierēm, kameransambļiem, korim un orķestrim[4]. Komponista mūzikā sastopamas visdažādākās tematikas - aktuālie notikumi ("Musica dolente" simfoniskajam orķestrim, 2001. gada 11. septembra notikumu nevainīgo upuru piemiņai), reliģija (Tokāta par korāļa "Gods Dievam augstībā" tēmu), daba (klavieru cikls "Gadalaiki pusbalsī"), kā arī raksturīgi ir veltījumi ("Francijas albums" klavierēm - deviņiem franču komponistiem). Kalēja daiļradē notiek dažādu mūzikas stilu apvienojums. Dominē mūžīgās gaismas un cerības koncepcija.

Koncertdarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā. Piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Igaunijā[5], Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Luksemburgā un ASV. Kalējs regulāri pievēršas jauniem, mazpazīstamiem (aizmirstiem) ērģeļdarbiem. Spēlējot koncertos, tie bieži vien nokļūst citu mūziķu repertuāros. Šobrīd Aivars Kalējs intensīvi koncertē ar ērģeļmūzikas priekšnesumiem gan kā solists, gan kā koncertmeistars daudzās pasaules zemēs: Baltijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Polijā, ASV, Japānā u.c.

1998. gadā ar orķestri Kremerata Baltica koncertējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā. 2001. gadā Japānā Kalējs astoņu dienu koncertturnejas laikā sniedza piecus koncertus trīs pilsētās - Jokohamā, Niigatā un Šizuokā, ar lieliem panākumiem atskaņojot četras dažādas programmas (vienā no tām pilnībā J. S. Baha mūzika), ik koncertu pulcējot vismaz 1000 klausītāju[6]. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Leo Krēmera vadībā[7], daudz reizes atskaņojis F. Pulenka koncertu ērģelēm ar orķestri (piem., ar Luksemburgas Filharmonijas orķestri Pjēra Kao vadībā[8]), Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestri, diriģents - Tovijs Lifšics, kā arī ar Andra Veismaņa kamerorķestri. 2009. gadā XXIII Tallinas starptautiskajā ērģeļfestivālā, spēlējot divdaļīgu solokoncertu, kopā ar Tallinas kamerorķestri Andresa Mustonena vadībā izpildīja trīs (5., 14., 13.) Hendeļa ērģeļkoncertus[9].

Sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā:

diriģenti


dziedātāji


instrumentālisti

  • vijolnieks Valdis Zariņš
  • vijolniece Elīna Bukša
  • čellists Aleksandrs Kņazevs
  • čelliste Eleonora Testeļeca
  • čelliste Maija Prēdele
  • mežradznieks Arvīds Klišāns[13],
  • flautiste Dita Krenberga,
  • obojists Uldis Urbāns


Aivars Kalējs sadarbojas arī ar citiem ērģelniekiem kā, piemēram: Ivetu Apkalnu[14], Eduardu Oganesjanu (Francija), Andresu Uibo (Igaunija), Leo Krēmeru (Vācija).

Aivars Kalējs kopā ar daudziem koriem ir atskaņojis Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg!", tai skaitā 1988. gada aprīlī - Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis un Aivars Kalējs, kopā ar kamerkori Ave Sol un diriģentu Imantu Kokaru, bija pirmie, kuri, pēc 44 gadiem Latvijā, atkal atskaņoja Kantāti.

Ārējās saites - ieraksti, notis, CD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aivars Kalējs (sarakstā ietvertais laiks 1980-2004) piedalījies 54 mūzikas albumu ierakstos (CD - 34; LP - 13; MC - 7)[15] kā ērģelnieks, kā komponists, kā arī pianists.

LP[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


CD[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


MC[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • ērģeļdarbu konkursā Sibīrijas bērni (2002)
  • kamerorķestra Kremerata Baltica jaundarbu konkursā (2003)
  • dziesmu konkursā Es dziedu par Latvijas mežiem (2004)
  • konkursā Sinfonia Baltica (2004)[16]
  • AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva (2005)[17]
  • Latvijas Ev.Lut. Baznīcas garīgo dziesmu konkursa uzvarētājs (2006)[18]

Nominēts 2008. gada Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.

Žurnālistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas žurnalistikā lasāmi šādi Aivara Kalēja raksti:

  • "Valmiera un ērģeles" / Liesma [Valmieras raj. laikraksts], 1983., 27. maijā
  • "Valmieras ērģeļu simtgade" [Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeļu vēsture] / Liesma [žurnāls], 1986., 20. dec.
  • "Liepājas Organo pleno" [Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeļu vēsture] / Literatūra un Māksla, 1986., 14. un 21. marts
  • Rakstu sērija "Latvija – ērģeļu zeme" / Liesma [žurnāls], 1989., nr. 1–6
  • "Īsa Latvijas ērģeļu vēsture" / Die Musik in Geschichte und Gegenwart [enciklopēdija], 7. Band, 1997.
  • "LMML - Mišelam Legrānam - 80" / Mūzikas Saule [žurnāls], 2012., nr. 3, 19-21 lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dž. Grebzde, Spēks un daiļums, un mūžam radošais gars... [intervija] // [zinas.nra.lv/vakara-zinas/ Vakara Ziņas], 1993., 29. dec.
  • L. Lukševica, Mūzika – brīnišķīga Dieva dāvana [intervija sakarā ar 50. dzimšanas dienu] // LMM, 2001, 12. apr.
  • G. Stalte, Cilvēks ceļa sākumā // Svētdienas Rīts, 2001, 28. apr.
  • I. Zemzaris, Klases albums [par EDMS absolventiem Aivaru Kalēju, Uldi Urbānu, Andri Riekstiņu, Regīnu Razumu] // [www.muzikassaule.lv Mūzikas Saule], 2001, nr. 6, 12–14
  • Ilze Medne, Aivara Kalēja Skaņukalve // Latvijas Radio pausto domu apkopojums sakarā ar Aivara Kalēja 60 gadu jubileju, Mūzikas Saule [žurnāls], 2011., nr.3, 20.lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]