Aivars Kalējs
|
|
| Aivars Kalējs | ||
|---|---|---|
Aivars Kalējs 2011. gadā pēc autorkoncerta Ventspilī
|
||
| Galvenā informācija | ||
| Dzimis | 1951. gada 22. aprīlī Rīga, (bijušā Latvijas PSR, |
|
| Žanri | Klasiskā mūzika | |
| Nodarbošanās | komponists, ērģelnieks, pianists | |
| Instrumenti | ērģeles, klavieres | |
| Darbības gadi | 1967—pašlaik | |
| Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts |
||
Aivars Kalējs (dzimis 1951. gada 22. aprīlī) ir latviešu komponists, ērģelnieks un pianists.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis Rīgā tēlnieka Oto Kalēja ģimenē.
1958–1969 mācījies EDMS kora un speciālajā mūzikas teorijas klasē, apguvis kompozīciju pie Ģederta Ramaņa, no septiņu gadu vecuma līdz balss lūzumam dziedājis skolas zēnu korī.
Astoņpadsmit gadu vecumā sācis spēlēt ērģeles. 1969. gadā iestājies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā (JVLVK). Absolvējis Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1974) un Nikolaja Vanadziņa ērģeļu klasi (1977). Studējot JVLVK, bijis viens no pēdējiem, kurš mācījies speciālo harmoniju un polifoniju pie Lūcijas Garūtas.
Ērģeles man patika, jau mazam esot. Atceros, ka tie bija lieli svētki, ka svētdienās toreizējais demokrātu vācu radio pa garajiem viļņiem atskaņoja Baha kantāti. To vienmēr gaidīju.
— Aivars Kalējs
[1]
Piedalījies ērģelnieku Ēvalda Koimana un Leo Krēmera meistarklasēs.
1980–1985 strādājis Latvijas Kultūras ministrijas Muzeju un Kultūras pieminekļu padomē, pievēršoties Latvijas baznīcu ērģeļu izpētei un panākot 250 ērģeļu iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Mūzikas leksikonos un periodikā lasāmi Aivara Kalēja raksti par ērģeļu vēsturi.
Bijis Leonīda Vīgnera kamerkora un kora "Mūza" koncertmeistars, sadarbojies ar sieviešu kori "Dzintars", kori "Kamēr...", kamerkori "Sacrum" un Latvijas Radio kori. Ilgus gadus vadījis vokālo ansambli Dardedze (1971–1991).
Spēlējis dievkalpojumus Rīgas Krusta draudzē. Ir viens no Rīgas Doma koncertērģelniekiem[2], Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas ērģelnieks[3] (kopš 1989. gada) un Rīgas Doma kora skolas zēnu kora ērģelnieks.
Daiļrade [izmainīt šo sadaļu]
Rakstu mūziku, kas ir labāka par mani. Pierakstu to tikai tad, kad no skaņām netieku vaļā. Tas man ir kaut kas īpašs, tāpēc pret šo darbu jūtu bijību.
— Aivars Kalējs
Savas daiļrades laikā no 1967. gada Aivars Kalējs aptvēris daudzus mūzikas žanrus, kopumā uzrakstot ap 80 skaņdarbiem korim, ērģelēm, klavierēm, kameransambļiem un orķestrim[4]. Komponista mūzikā sastopamas visdažādākās tematikas - kristietība ("Via Dolorosa" mežragam un ērģelēm), daba (klavieru cikls "Gadalaiki pusbalsī"), cilvēka dzīves ritējums un jūtas, kā arī raksturīgi ir veltījumi ("Francijas albums" - deviņiem franču komponistiem), tādejādi viņa daiļradē notiek dažādu mūzikas stilu apvienojums, tomēr dominējot vēlīnā romantisma rakstības iezīmēm.
Koncertdarbība [izmainīt šo sadaļu]
Koncertējis gandrīz visās Eiropas valstīs, ASV, Kanādā un Japānā. Piedalījies starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos Igaunijā[5], Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Luksemburgā un ASV. Kalējs regulāri pievēršas jauniem, mazpazīstamiem (aizmirstiem) ērģeļdarbiem. Spēlējot koncertos, tie bieži vien nokļūst citu mūziķu repertuāros, piemēram, 2009. gadā A. Kalējs pirmatskaņoja Fēliksa Mendelsona 7. ērģeļsonāti, op.65. - 165 gadus pēc tās sarakstīšanas, balstoties uz tās rekonstrukciju[6].
Sadarbojies ar tādiem mūziķiem kā:
diriģenti
- Andris Nelsons [7],
- Māris Sirmais,
- Imants Kokars [8],
- Andres Mustonens (Igaunija),
- Pjērs Kao (Francija),
- Tovijs Lifšics,
- Andris Veismanis
dziedātāji
- soprāns Inese Galante[9],
- soprāns Martina Dēringa[10] (Vācija),
- kontralts Līna Mkrtčjana (Krievija),
- basbaritons Egils Siliņš,
- liriskais tenors Jānis Sproģis,
- tenors Ingus Pētersons
stīgu- , pūšam- instrumentu spēlētāji
- vijolniece Elīna Bukša[11],
- flautiste Dita Krenberga,
- mežradznieks Arvīds Klišāns[12],
- obojists Uldis Urbāns.
Aivars Kalējs sadarbojas arī ar citiem ērģelniekiem kā, piemēram:
- Ivetu Apkalnu[13],
- Eduardu Oganesjanu (Francija),
- Andresu Uibo (Igaunija),
- Leo Krēmeru (Vācija).
Aivars Kalējs kopā ar daudziem koriem ir atskaņojis Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg!", tai skaitā 1988. gada aprīlī - Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis un Aivars Kalējs, kopā ar kamerkori Ave Sol un diriģentu Imantu Kokaru, bija pirmie, kuri, pēc 44 gadiem Latvijā, atkal atskaņoja Kantāti.
1998. gadā ar orķestri Kremerata Baltica koncertējis ASV, Šveicē, Austrijā, Vācijā un Krievijā. 2001. gadā Japānā Kalējs astoņu dienu koncertturnejas laikā sniedza piecus koncertus trīs pilsētās - Jokohamā, Niigatā un Šizuokā, ar lieliem panākumiem atskaņojot četras dažādas programmas (vienā no tām pilnībā J. S. Baha mūzika), ik koncertu pulcējot vismaz 1000 klausītāju[14]. 2009. gadā XXIII Tallinas starptautiskajā ērģeļfestivālā, spēlējot divdaļīgu solokoncertu, kopā ar Tallinas kamerorķestri Andresa Mustonena vadībā izpildīja trīs (5., 14., 13.) Hendeļa ērģeļkoncertus[15]. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Leo Krēmera vadībā[16], Luksemburgas Filharmonijas orķestri Pjēra Kao vadībā (atskaņojot F. Pulenka koncertu ērģelēm ar orķestri)[17], Latvijas Valsts filharmonijas kamerorķestri, diriģents - Tovijs Lifšics, kā arī ar Andra Veismaņa kamerorķestri.
Šobrīd Aivars Kalējs intensīvi koncertē ar ērģeļmūzikas priekšnesumiem gan kā solists, gan kā koncertmeistars daudzās pasaules zemēs: Baltijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Polijā, ASV, Japānā u.c.
Ārējās saites - ieraksti, notis, CD [izmainīt šo sadaļu]
- FACEBOOK - Aivars Kalējs
- Noklausīties Aivara Kalēja Tokātu, Rīgas Domā
- Notis - Aivars Kalējs - Tokāta par korāli "Gods Dievam augstībā" (vāciski)
- Notis - Edition Peters - Kalejs, Aivars "Prayer" (Lugsana) (angliski)
- Notis un mūzikas ieraksti - Aivars Kalējs (angliski)
- Nopirkt CD - Aivars Kalējs (angliski)
- Discogs - Aivars Kalējs (angliski)
- Klausīties "Via Dolorosa" - Aivars Kalējs
- Ave Maria - Rustams Javajevs un Aivars Kalējs
- Lejuplādēt un klausīties online mūzikas ierakstus - Aivars Kalējs (krieviski)
- Lejuplādēt mūzikas ierakstus - Aivars Kalējs (krieviski)
- Klausīties fragmentu no cikla "Latvijas vēsturiskās ērģeles" - Aivars Kalējs (krieviski)
- LRSP - Aivars Kalējs
Diskogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Aivars Kalējs 24 gadu laikā (sarakstā ietvertais laiks 1980-2004) piedalījies 54 mūzikas albumu ierakstos (CD - 34; LP - 13; MC - 7)[18] kā ērģelnieks, kā komponists, kā arī pianists.
LP [izmainīt šo sadaļu]
|
1980: Latvijas vēsturiskās ērģeles. Sv. Marka baznīcas ērģeles. (Melodija)
|
|
1980: Rīgas Doma lielās ērģeles N. Vanadziņa audzēkņu koncerts (Melodija)
|
|
1982: Latvijas vēsturiskās ērģeles. Rucavas baznīcas ērģeles. (Melodija)
|
|
1982: Latvijas vēsturiskās ērģeles. Valmieras koncertzāles ērģeles. (Melodija)
|
|
1983: Latvijas vēsturiskās ērģeles. Zlēku baznīcas ērģeles. (Melodija)
|
|
1985: Latvijas vēsturiskās ērģeles. Līksnas baznīcas ērģeles. (Melodija)
|
|
1986: W. A. Mozart. Litaniae de venerabili altaris sacramento (Melodija)
|
|
1986: Ave Maria (Melodija)
|
|
1987: Sieviešu Tautas koris Dzintars (Melodija)
|
|
1989: Aivars Kalējs. Rīgas Doma ērģeles (Melodija)
|
|
1989: Lūcija Garūta. Dievs, tava zeme deg! (Melodija)
|
|
1991: Anton Bruckner. Messe e-moll (Ritonis)
|
|
1992: Prieks pasaulei. Ziemassvētku dziesmas. (Ritonis)
|
CD [izmainīt šo sadaļu]
|
1993: Hear My Prayer
|
|
1994: Latviešu ērģeļmūzikas izlase (Remix producentu grupa & ContinAt Ltd)
|
|
1994: Ave Maria. Part One (Mazur Media)
|
|
1994: To Our Lady of Aglona (Aglonas Dievmātei)
|
|
1995: Drei Berühmte Orgeln. Three Famous Organs. Tallinn. Riga. Vilnius (ERES)
|
|
1995: Ave Maria (Melodiya)
|
|
1995: Latviešu mūsdienu kora mūzika. Kamerkoris Sacrum. (Rīgas skaņu ierakstu studija)
|
|
1995: William Harness. The Lord is My Light (WHSC)
|
|
1995: Sieviešu koris Dzintars (Rīgas skaņu ierakstu studija)
|
|
1996: Latviešu mūsdienu kora mūzika (Rīgas skaņu ierakstu studija)
|
|
1996: Sancta Maria (Latvijas Radio)
|
|
1997: Sancta Regina (Latvijas Radio)
|
|
1997: Inessa Galante. Musica Sacra (Campion Records)
|
|
1997: Ave Maria. Volume 2 (Latvijas Radio)
|
|
1997: Music at Notre-Dame de Paris. Riga Dom Boys Choir.
|
|
1997: Totuus Tuus (Jade)
|
|
1997: Latvian Sacral Music (INMC)
|
|
1998: Stabat Mater (Latvijas Radio)
|
|
1998: Latviešu patriotiskās kantātes (Rīgas skaņu ierakstu studija)
|
|
1998: Ziemassvētku mūzika Rīgas Domā
|
|
1998: Gaudeamus dzied klasiku (Vox clasics)
|
|
1998: Magnificat (Campion Records)
|
|
1998: Baltie Ziemassvētki (Platforma Records)
|
|
1999: Regina Coeli (Latvijas Radio)
|
|
1999: Latviešu mūzika Rīgā (Latvijas Radio)
|
|
2001: Pēteris Vasks. Māte saule
|
|
2000: Skaisti dziedi lakstīgala
|
|
2001: Pieci tenori Rīgas Domā. Five tenors on the Riga Dom (Laula)
|
|
2002: Arturs Maskats (BIS Records AB)
|
|
2002: Garīgā mūzika Doma baznīcā
|
|
2002: Eņģeļus mēs dzirdējām
|
|
2003: Arvīds Klišāns Rīgas Domā (Rīgas skaņu ierakstu studija)
|
|
2003: Vita Kalnciema. Rīgas Doma ērģeles (Rīgas skaņu ierakstu studija)
|
|
2004: Himmel & Hölle (HERA)
|
MC [izmainīt šo sadaļu]
|
1991: Easter Cantata Laudamus te. Christmas Cantata I.N.R.I. (Ritonis)
|
|
1993: Hear My Prayer
|
|
1994: Mūsu mīlas gaisma (Ritonis)
|
|
1995: Salacgrīvas jauktais koris Kaija. Salacgrīva mixed choir
|
|
1996: Vīru koris Tēvzeme. Men’s Choir
|
|
1997: Kamerkoris Fortius
|
|
2004: Agnus Dei
|
Apbalvojumi [izmainīt šo sadaļu]
- ērģeļdarbu konkursā Sibīrijas bērni (2002)
- kamerorķestra Kremerata Baltica jaundarbu konkursā (2003)
- dziesmu konkursā Es dziedu par Latvijas mežiem (2004)
- konkursā Sinfonia Baltica (2004)[19]
- AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balva (2005)[20]
- Latvijas Ev.Lut. Baznīcas garīgo dziesmu konkursa uzvarētājs (2006)[21]
Nominēts 2008. gada Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.
Žurnālistika [izmainīt šo sadaļu]
Mūzikas žurnalistikā lasāmi šādi Aivara Kalēja raksti:
- "Valmiera un ērģeles" / Liesma [Valmieras raj. laikraksts], 1983., 27. maijā
- "Valmieras ērģeļu simtgade" [Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeļu vēsture] / Liesma [žurnāls], 1986., 20. dec.
- "Liepājas Organo pleno" [Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeļu vēsture] / Literatūra un Māksla, 1986., 14. un 21. marts
- Rakstu sērija "Latvija – ērģeļu zeme" / Liesma [žurnāls], 1989., nr. 1–6
- "Īsa Latvijas ērģeļu vēsture" / Die Musik in Geschichte und Gegenwart [enciklopēdija], 7. Band, 1997.
- "LMML - Mišelam Legrānam - 80" / Mūzikas Saule [žurnāls], 2012., nr. 3, 19-21 lpp.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Dž. Grebzde, Spēks un daiļums, un mūžam radošais gars... [intervija] // [zinas.nra.lv/vakara-zinas/ Vakara Ziņas], 1993., 29. dec.
- L. Lukševica, Mūzika – brīnišķīga Dieva dāvana [intervija sakarā ar 50. dzimšanas dienu] // LMM, 2001, 12. apr.
- G. Stalte, Cilvēks ceļa sākumā // Svētdienas Rīts, 2001, 28. apr.
- I. Zemzaris, Klases albums [par EDMS absolventiem Aivaru Kalēju, Uldi Urbānu, Andri Riekstiņu, Regīnu Razumu] // [www.muzikassaule.lv Mūzikas Saule], 2001, nr. 6, 12–14
- Ilze Medne, Aivara Kalēja Skaņukalve // Latvijas Radio pausto domu apkopojums sakarā ar Aivara Kalēja 60 gadu jubileju, Mūzikas Saule [žurnāls], 2011., nr.3, 20.lpp.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Intervija portālam "Katedrāle".
- ↑ Rīgas Doms
- ↑ Jaunā Sv. Ģertrūde
- ↑ Aivara Kalēja žanru un darbu pārskats
- ↑ Aivars Kalējs vienīgais pārstāv Latviju Tallinas starptautiskajā ērģeļfestivālā :: Diena.lv
- ↑ Kalējs pirmatskaņos F. Mendelsona ērģelsonāti :: Diena.lv
- ↑ LMIC - Musica Dolente pirmatskaņojums
- ↑ LMIC - Lūcija Garūta
- ↑ Aivars Kalējs :: Hermaņa Brauna Fonds
- ↑ "Einmal Bagdad und zurück" (vāciski)
- ↑ Aivars Kalējs un Elīna Bukša :: Diena.lv
- ↑ Rīgas ērģeļmūzikas festivāls
- ↑ Iveta Apkalna pirmatskaņo Kalēja Sonāti ērģelēm :: Diena.lv
- ↑ Ērģelnieks Aivars Kalējs Japānā :: Diena.lv
- ↑ AIVARS KALĒJS, chamber orchestra and ANDRES MUSTONEN (angliski)
- ↑ LNSO - Ērģeles un orķestris
- ↑ Aivars Kalējs uzstāsies Luksemburgā un Rīgā
- ↑ Musica Baltica Ltd. - the major publisher in Latvia for Latvian music
- ↑ Simfoniķu konkurss pārdomu krustcelēs :: Diena.lv
- ↑ Aivars Kalējs (1951) - AKKA/LAA
- ↑ Latvijas Komponistu Savienība