Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Notikuma vieta 23. novembrī
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā atrodas Rīga
Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā
Atrašanās vieta Rīgā
Datums 2013. gada 21. novembris
Norises vieta Valsts karogs: Latvija Priedaines iela 20, Zolitūde, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′38″N 24°1′3″E / 56.94389°N 24.01750°E / 56.94389; 24.01750Koordinātas: 56°56′38″N 24°1′3″E / 56.94389°N 24.01750°E / 56.94389; 24.01750
Ievainotie 55[1]
Mirušie 54[2]

Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā, plašsaziņas līdzekļos saukta par Zolitūdes traģēdiju, ir traģisks negadījums, kas notika 2013. gada 21. novembrī apmēram plkst. 17.41 "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20 (krustojumā ar Anniņmuižas ielu), Zolitūdē, Rīgā. Tā rezultātā bojā gājuši 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tikuši ievainoti.[2] Kopējā nogruvuma platība bija apmēram 1500 m2. Šī ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.[3][4] Tāpat šī upuru skaita ziņā ir viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.[5]

Ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Maxima" lielveikals 2013. gada oktobrī

"Maxima" lielveikalu nodeva ekspluatācijā 2011. gada 3. novembrī. Tirdzniecības zāles platība bija 2503 m², lielveikala kopējā platība — 4549 m².[6] Ēkā atradās "Maxima XX" veikals, kā arī citi veikali. 2011. gadā ēka saņēma Latvijas arhitektūras gada balvu.[7] Konkursā "Gada labākā būve Latvijā 2011" projekts kategorijā "Jaunbūve" ieguva 2. vietu jeb "Sudraba balvu". Kompleksā ietilpst daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tirdzniecības centrs.[8]

Notikumu gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada rudenī uz veikala jumta notika objekta otrās kārtas būvdarbi, kurus veica uzņēmums Re&Re.[9] Uz ēkas jumta bija paredzēti pastaigu un rotaļu laukumi mājas iedzīvotājiem un apzaļumošana. Neraugoties uz būvdarbiem, veikals turpināja darbu, ko pieļāva spēkā esošie būvnormatīvi. Būvniecības normatīvie akti neparedz šādām būvēm pirms nodošanas ekspluatācijā veikt nestspējas slodzes pārbaudi. Katastrofas brīdī SIA "Gartens" apzaļumošanas darbus bija pabeidzis jau par 80—90% un apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 29. novembrī.[10]

Pirms katastrofas jau pulksten 16.21 nostrādāja ugunsdrošības signalizācija un atskanēja divi balss aicinājumi evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie pircēji un darbinieki steidzās to izpildīt. Maxima pārstāvji preses konferencē pēc notikušā skaidroja, ka apsardze, pārbaudot, kāpēc signalizācija iedarbojusies, neatrada neko, kas liecinātu par ugunsgrēku. Apsardzes darba instrukcijas noteikušas, ka, nepastāvot acīmredzamām briesmām, evakuācija nav jāveic.[11] Pulksten 17.41 pircēju pārpildītajam veikalam iebruka daļa no jumta, kur atradās piena produktu nodaļa un kases, kā arī ārējā siena (pirmais nogruvums). Cilvēki centās izkļūt no veikala, bet tas nebija iespējams caur durvīm. Tika izmantoti logos izsisti caurumi. Ieradās ugunsdzēsēji un glābēju smagā tehnika, bet policija un karavīri norobežoja teritoriju. Pulksten 19.04,[12] kad ēkā jau bija devušies glābēji, nogruva vēl viena daļa jumta konstrukcijas.[13] Rezultātā bojā gāja trīs glābēji.

Sestdien, brīdī, kad palika pārmeklēt vairs tikai 80 m2,[14] Zolitūdē sagruvušajā veikalā "Maxima" 17.52 vakarā notika trešais nogruvums, taču tajā cilvēki necieta.[15] Trešā nogruvuma brīdī ēkas gruvešos strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji. Policija noskaidroja, ka nogruvumā glābēji necieta, jo atradās citā zonā.[16]

Bojāgājušie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsonība Bojāgājušie
Karogs: Latvija Latvija 51
Karogs: Krievija Krievija 2
Karogs: Armēnija Armēnija 1
Kopā 54

Lai gan Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Zolitūdē sabrukušajā lielveikalā "Maxima" bojā gājušo cilvēku saraksts netiks publiskots, jo to aizliedz Latvijas Republikas Fizisko personu datu aizsardzības likums,[17] tomēr policija 24. novembrī publicēja pilnu bojā gājušo 54 personu sarakstu; starp bojā gājušajiem nav nepilngadīgo.[18]

Veicot glābšanas darbus, bojā gāja trīs glābēji: Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas komandieris kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas inspektors dežurants (vada komandieris) virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.[19]

Starp bojāgājušajiem ir arī kāda Armēnijas pilsone[20] un divi Krievijas pilsoņi.[21] Lielbritānijas pilsonis "airBaltic" pilots Pols Tribls britu raidsabiedrībai BBC izstāstījis, kā kopā ar savu kolēģi Elizabeti izglābies no sagruvušās "Maxima" ēkas.[22] Ir apzināti 16 bērni, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, trijiem bērniem vairs nav abu vecāku.[23]

Līdzjūtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. novembra agrā rītā Valsts prezidents Andris Bērziņš izplatīja paziņojumu, kur izsaka līdzjūtību traģēdijā bojāgājušo ģimenēm un tuviniekiem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, kuri, pašaizliedzīgi pildot darba pienākumus, zaudējuši savus kolēģus. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka "šis negaidītais un traģiskais notikums ir satricinājis mūsu valsti, un savās domās esam kopā ar visiem, kurus skārusi šī nelaime. Lai arī kādi būtu tās iemesli, šī traģēdija prasījusi pārāk lielu upuru skaitu."

Pēc negadījuma Eiropas Komisijas prezidents Žuze Manuels Barozu nosūtīja Latvijas Valsts prezidentam savus līdzjūtības apliecinājumus: "Eiropas Komisijas un savā vārdā es vēlētos izteikt visdziļāko līdzjūtību Jums un visiem cilvēkiem Latvijā. Domās esmu kopā ar visiem tiem, kurus skārusi šī traģēdija – ar cietušo un bojāgājušo ģimenēm, kā arī ar to cilvēku ģimenēm, kuri dzīvību zaudējuši, glābjot citus."[24] Līdzjūtības nosūtīja arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Zviedrijas, Uzbekistānas, Armēnijas, Krievijas, Ungārijas, Turcijas un daudzu citu valstu vadītāji un Romas pāvests Francisks, kā arī NATO līderis Anderss Fogs Rasmusens.

Labdarības portāls "Ziedot.lv" tūlīt pēc negadījuma atvēra ziedojuma tālruni un atbalstam 21. novembra traģēdijā cietušajiem tika saziedoti gandrīz 1 miljons latu jeb 1 405 096,36 eiro.[25]

Sēru dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Ministru kabinets ārkārtas sēdē nolēma izsludināt 23., 24. un 25. novembri par sēru dienām, kad Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā un 25. novembrī pulksten 10.00 visā Latvijas Republikas teritorijā ievērojams triju minūšu klusuma brīdis. Arī Igaunijas un Lietuvas valdības nolēma 24. novembri izsludināt kā sēru dienu.[26]

Izmeklēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. novembrī Valsts policija sāka kriminālprocesu par iespējamu Krimināllikuma 239. panta 2. daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Attiecīgajā panta daļā ir runa par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Rīgas dome uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei sākt ārpuskārtas pārbaudi visos objektos, kurus būvē SIA Re&Re.[27]

22. novembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pēc Ministru prezidenta sasauktās Krīzes vadības padomes sēdes paziņoja, ka policijai ir trīs versijas par traģēdijas iemesliem, kas visas saistītas ar iespējamiem pārkāpumiem būvniecības procesā. Saskaņa ar tām, lielveikala jumta iebrukšanu varēja izraisīt vai nu būvprojektēšanas un būvuzraudzības laikā pieļautās kļūdas, vai pārkāpumi ēkas celtniecības laikā, vai arī otrās kārtas būvdarbu laikā, iekārtojot uz ēkas jumta dārzu un rotaļlaukumu.[28]

23. novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš Latvijas Televīzijas intervijā skarbi paziņoja, ka "šis ir gadījums, kad ir jāsauc skaidri, tā ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība. Tā arī attiecīgu būtu jārīkojas" un daudz kas ir jāmaina pamatos, jo pēc šādām traģēdijām neskaita zīmogus un parakstus, bet tieši atbildīgās personas, kuras ir parakstījušās, nokļūst izmeklēšanas izolatorā. Jāpiesaista neatkarīgi eksperti no ārvalstīm, kuri nav saistīti ar Latvijas būvniecību un nebūtu pieļaujams, ka notikušā izmeklēšana ieilgst.[29] 27. novembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata, "uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju".[30]

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) novembra beigās apturēja sertifikātus Zolitūdes "Maxima" konstrukciju projektētājiem Ivaram Sergetam un Jānim Malcānam, būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam un ēku būvdarbu vadītājiem Staņislavam Kumpiņam, Jevgeņijam Ņesterovičam un Andrejam Kuļešovam, tomēr viņu advokāti apstrīdēja šo lēmumu.[31]

4. decembrī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis paziņoja, ka Zolitūdes traģēdijas lietā nopratināti vairāk nekā 110 cilvēki liecinieku statusā.[32]

2014. gada janvārī Ekonomikas ministrija atzina Latvijas Būvinženieru savienības lēmumu par sertifikātu apturēšanu par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spirodonovs paskaidroja, ka pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem LBS bija tiesības sertifikātus vienīgi anulēt, nevis apturēt. LBS paziņoja, ka ir gatava anulēt sertifikātus tikai diviem no septiņiem speciālistiem, proti, konstruktoram Ivaram Sergetam un ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Pārējie "Maxima" projektā iesaistītie drīkstot turpināt profesionālo darbību.[33]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģenerālprokurors par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu: Sunim ir pāri, palikusi tikai aste. tvnet.lv (2014. gada 16. janvārī). Atjaunināts: 2014. gada 22. oktobrī.
  2. 2,0 2,1 Noticis trešais nogruvums; Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 54. Apollo.lv (2013. gada 23. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 25. novembrī.
  3. Baisā traģēdija 'Maxima' – lielākā kopš neatkarības atjaunošanas. Delfi.lv (2013. gada 22. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 22. novembrī.
  4. «Maxima» traģēdija – lielākā kopš neatkarības atgūšanas. Lsm.lv (2013. gada 22. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 26. novembrī.
  5. «France Presse»: Upuru ziņā trešā lielākā nelaime Eiropā gandrīz 20 gadu laikā. Lsm.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  6. Apollo. Izglābušies «Norvik Bankas» darbinieki, kas pēc pirmās trauksmes saņēmuši norādījumu evakuēties. Apollo.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  7. Pasniegtas Latvijas arhitektūras gada balvas. Diena.lv. Atjaunināts: 2013. gada 22. novembrī.
  8. Konkursa "Gada labākā būve Latvijā 2011" laureātu vidū - Biržas ēkas rekonstrukcija un daudzdzīvokļu mājas Rīgā. ABC.LV (2012-03-30). Atjaunināts: 2013-11-25.
  9. Veikalā «Maksima» iegrūst jumts; vismaz 18 upuri. Tvnet.lv (2013. gada 21. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 22. novembrī.
  10. LETA (2013. gada 22. novembrī). Nevar izslēgt, ka pārkāpumi uz 'Maxima' jumta pieļauti trešdien vai ceturtdien, pieļauj būvuzraugs. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013. gada 26. novembrī.
  11. Apollo. «Maxima» skaidro, kāpēc nenotika evakuācija. Apollo.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  12. Traģēdija Zolitūdē: VUGD atspēko dažas nepatiesības. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013. gada 29. novembrī.
  13. Traģiskā nakts pie sagruvušās 'Maxima' Zolitūdē. Teksta tiešraides arhīvs. Delfi.lv (2013. gada 23. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 29. novembrī.
  14. VUGD. ‏@ugunsdzeseji: Palikuši vēl 80m2, bet tie sarežģītākie.... Twitter.com. Atjaunināts: 2013. gada 25. novembrī.
  15. papildināts (18:57) - Zolitūdes Maximai trešo reizi iebrūk jumts. Diena.lv (2013. gada 23. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 25. novembrī.
  16. DELFI. Trešais nogruvums 'Maxima' traģēdijas vietā. Sestdienas notikumu kopsavilkums. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  17. LETA (2013. gada 22. novembrī). Zolitūdē traģiski bojā gājušo sarakstu nepublicēs. Puaro.lv. Atjaunināts: 2013. gada 26. novembrī.
  18. Publisko Zolitūdē bojāgājušo personu sarakstu. La.lv (2013-11-21). Atjaunināts: 2013-11-25.
  19. VUGD publisko bojāgājušo kolēģu vārdus un izsaka līdzjūtību ģimenēm. Delfi.lv (2013. gada 22. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 22. novembrī.
  20. Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējusi arī kāda Armēnijas pilsone. Diena.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  21. DELFI. 'Maxima' traģēdijā bojā gājuši divi Krievijas pilsoņi. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  22. DELFI. 'Maxima' traģēdijas izglābšanās stāsts: divi briti izrāpušies no sagruvušās ēkas. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  23. DELFI. 'Maxima' traģēdijā vecākus zaudējuši 16 bērni, trīs – gan mammu, gan tēti. Delfi.lv. Atjaunināts: 2013-11-25.
  24. Ziņojums no Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu Latvijas Republikas prezidentam Andrim Bērziņam, sakarā ar lielveikala jumta sabrukumu Rīgā. Europa.eu (2013. gada 22. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 26. novembrī.
  25. Atbalsts 21. novembra traģēdijā cietušajiem. Ziedot.lv. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  26. Dziļā līdzjūtībā par traģēdiju Zolitūdē 23., 24. un 25.novembrī Latvijā sēru diena LV portāls 22.11.2013
  27. Veikalā Maxima traģēdiju izraisījis zālājs uz jumta? LETA/BNS 2013. gada 22. novembrī
  28. 'Maxima' traģēdija: policijai ir trīs versijas par nelaimes iemesliem. Delfi.lv (2013. gada 22. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 26. novembrī.
  29. 'Maxima' traģēdija ir masu slepkavība, uzskata Valsts prezidents. Delfi.lv (2013. gada 23. novembrī). Atjaunināts: 2013. gada 26. novembrī.
  30. Grundule, Lāsma (2013. gada 27. novembrī). Dombrovskis atkāpjas no amata - VIDEO. Diena.lv. Atjaunināts: 2013. gada 27. novembrī.
  31. Atjauno sertifikātus pieciem Zolitūdes “Maxima” projektā iesaistītajiem žurnals Ir 2014. gada 12. janvārī. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  32. Zolitūdes traģēdijas lietā nopratināti vairāk nekā 110 liecinieki LETA 2013. gada 4. decembrī. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.
  33. Atklājas šokējoši fakti par "Maximas" traģēdiju LETA 2014. gada 13. janvārī. Atjaunināts: 2014. gada 15. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]