Lūcija Garūta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lūcija Garūta
Lūcija Garūta
Personīgā informācija
Dzimusi 1902. gada 14. maijā
Rīga
Mirusi 1977. gada 15. februārī (74 gadi)
Rīga
Tautība latviete
Profesionālā informācija
Žanrs simfoniskā mūzika, klaviermūzika,solo dziesmas, kora dziesmas, opera
Mācības Latvijas konservatorija
Skolotāji Jāzeps Vītols, Hanss Šmits, Jānis Mediņš

Lūcija Garūta (1902–1977) bija latviešu pianiste, komponiste un muzikoloģe. Latvijas Valsts konservatorijas profesore. Starptautisku slavu ieguvusi viņas Otrā pasaules kara laikā sacerētā kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" (1943), kuru padomju varas laikā bija aizliegts atskaņot līdz pat 1988. gadam.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lūcija Garūta dzimusi 1902. gada 14. maijā Rīgā grāmatveža ģimenē. No 1919. līdz 1925. gadam viņa mācījās Latvijas konservatorijas Klavierspēles klasē un profesora Jāzepa Vītola vadītajā Speciālās teorijas klasē un līdztekus bija pianiste repetitore Latvijas Nacionālajā operā. Viņas skolotāji bija Jānis Mediņš, Jēkabs Mediņš un mūzikas vēsturnieks Jēkabs Kārkliņš.

Pēc studiju pabeigšanas Garūta strādāja Rīgas radio (1925–1926) un no 1926. gada sāka mācīt mūzikas teoriju un klavierspēli Latvijas Tautas konservatorijā (tagad - Jāzepa Mediņa mūzikas skola). 1926. gadā papildinājās klavierspēles mākslā un instrumentācijā pie Alfrēda Korto (Cortot), Izidora Filipa (Philipp) un Pola le Flema (Le Flem), bet 1928. gadā kompozīcijā pie Pola Dikā (Dukas) Parīzes Ecole Normale de Musique. 1926. gadā viņa koncertēja Parīzē, 1929. gadā Berlīnē un Frankfurtē pie Mainas un bija viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm Latvijā. No 1926. līdz 1940. gadam notika četri Lūcijas Garūtas Kompozīciju vakari ar dziedātāju Mildas Brehmanes-Štengeles, Ādolfa Kaktiņa, Marisa Vētras, vijolnieka Rūdolfa Miķelsona, čellistu Ata Teihmaņa un Pētera Komisāra piedalīšanos. Lūcija Garūta bija Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle, tomēr 1938./39. gada sezonā ideoloģisku apsvērumu dēļ atcēla viņas operas "Sidrabotais putns" pirmizrādi.

No 1940. gada Garūta mācīja kompozīciju un mūzikas teoriju Latvijas konservatorijā. 1940. gadu nogalē Garūta veselības dēļ pārtrauca koncertdarbību, bet turpināja pedagoģes darbu Latvijas Valsts konservatorijā, kur 1960. gadā viņu ievēlēja par docenti, 1972. gadā par profesori. 1967. gadā notika oratorijas "Dzīvā kvēle" pirmatskaņojums, kurā piedalījās Jānis Zābers, Leonarda Daine un Leonīds Vīgners.

Lūcija Garūta mirusi 1977. gada 15. februārī un apglabāta Rīgas I Meža kapos.

"Dievs, Tava zeme deg!" un citi nozīmīgi atskaņojumi, konkursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gadā Garūta radīja kantāti "Dievs, Tava zeme deg!" ar Andreja Eglīša vārdiem, kuras pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā ar autori pie ērģelēm notika 1944. gada 15. martā. Līdz pat Sarkanās armijas ienākšanai kantāti vairāk kā desmit reižu atskaņoja Ģertrūdes baznīcā Rīgā, pēc tam arī Annas baznīcā Liepājā.[1] Komponists Longins Apkalns, izmantojot vairāku Vācijas radiofonu arhīvos atrasto muzikālo materiālu, rekonstruēja pēc kara Latvijā iznīcināto kantātes ierakstu un pirmo reizi pēc kara visā to pilnībā atskaņoja 1982. gada 8. maijā Stokholmā. Atmodas laika sākumā 1988. gada 24. februārī Latvijas PSR Komponistu savienība nolēma atļaut iekļaut kantāti koru repertuārā arī Latvijā un 1990. gadā korāliskā tēvreize korim a cappella vēlreiz kļuva par visas latviešu tautas atkalapvienotāju XX Dziesmusvētku izskaņā.

Pateicoties Lūcijas Garūtas fonda darbībai, kantāte "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņota Eiropas valstīs, Japānā, Kanādā un ASV. 2003. gada 23. decembrī kantāti un "Meditāciju ērģelēm" Christ Shinagawa baznīcā Tokijā atskaņoja koris "Zemene" diriģenta Masahito Osadas vadībā, tenors Jasuharu Fukišima, baritons Džefrijs D. Tremblijs un Miki Asai pie ērģelēm.

2006. gada 6. maijā kantāte skan Ķīlē, Vācijā - St. Nikolai Kirche. To atskaņo Rachmaninow Chor Kiel (Vācija). Diriģents Gunters Štrotmanis (Gunther Strothman, Vācija).Solisti un ērģelnieks ir uzaicināti no Latvijas: Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis un Aivars Kalējs. 1988. gada aprīlī - I.Pētersons, A.Krancmanis un A.Kalējs, kopā ar kamerkori Ave Sol, diriģentu Imantu Kokaru, bija pirmie, kuri, pēc 44 gadiem Latvijā, atkal atskaņoja Kantāti 2008. gada 1. augustā Rachmaninow Chor Kiel (Vācija) kantāti dzied Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā Rīgā.

Kopš 2002. gada notiek Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss. 2012.gadā, atzīmējot dzejnieka Andreja Eglīša 100 un Lūcijas Garūtas 110, notiek virkne nozīmīgu kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojumu.

2012.gadā izdota jauna kantātes Latviešu lūgšana Dievam "Dievs, Tava zeme deg!" redakcija. Tas ietver kantātes notis, kantātes teksta parindeņi angļu, franču, itāļu, japāņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā. Palīgs - CD ar latviešu valodas izrunas ierakstu.

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lūcijas Garūtas skaņdarbu kvantitatīvais pamats ir dziesmas, kuru skaits tuvojas diviem simtiem. Apmēram pusei no dziesmām tekstus rakstījusi komponiste pati. Nozīmīgas ir latviešu tautasdziesmu apdares klavierēm, solo balsij ar klavierēm, ansambļiem. Būtiska vieta Lūcijas Garūtas daiļradē ir klaviermūzikai, kuras pirmā interprete bijusi viņa pati, sākot no miniatūrām līdz izvērstas formas darbiem.

Romantiskā mūzikas satura interpretācija, pieeja folkloras elementu lietojumam, tieksme izteikties programmatiskas mūzikas tēlos un klasisko izteiksmes līdzekļu robežās vieno Lūciju Garūtu ar viņas laikabiedru Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Pētera Barisona, Ādolfa Skultes un Jāņa Ķepīša daiļradi.[2] Lūcijas Garūtas daiļradē ir divas mūzikas izteiksmes ziņā atšķirīgas mūzikas tēlu grupas. Komponistes agrīnajā daiļrades posmā dominē intonāciju un harmoniskās valodas ziņā piesātināta muzikālā izteiksme ("Zem dzīvības koka", "Sonāte fantāzija" u.c.), savukārt vēlīnajā – ļoti vienkāršs, diatonisks skaņuraksts ("Pavasars nāk", "Nāru dziesma", "Dzimtene pavasarī" u.c.).

Galvenie skaņdarbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Elēģija" čellam (1922)
  • "Lūgšana" vijolei (1923)
  • Klaviersonāte (1924)
  • Sonāte vijolei un klavierēm (1927)
  • "Dramatisks moments" vijolei (1931)
  • "Teika" simfoniskajam orķestrim (1932)
  • "Meditācija" simfoniskajam orķestrim (1934)
  • "Manā dzimtenē", simfoniskās variācijas (1935)
  • Etīdes Steinway ilgskaņas pedālim (1936, 1956)
  • "Sidrabotais putns", opera (1938, 1960)
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm (1943)
  • Klavieru trio (1948)
  • Koncerts klavierēm ar orķestri (1951)
  • "Zelta zirgs", simfoniskā teiksma (1959)
  • "Viņš lido", kantāte (1961)
  • "Dzīvā kvēle", oratorija (1966)
  • "Meditācija ērģelēm" (1970)

Ieraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Koncerts klavierēm un orķestrim / Prelūdija Mi mažorā klavierēm / Prelūdija Re bemol mažorā klavierēm / Prelūdija do diēz minorā / Latvijas Radio un televīzijas simfoniskais orķestris, Hermanis Brauns (klavieres), diriģents Edgars Tons – 1962., Rīga: Melodija, 33Д 010989-90
  • "Meditācija ērģelēm" / Pēteris Sīpolnieks // Latviešu komponistu skaņdarbi ērģelēm – 1970., Rīga: Melodija, 33CM-03523-24
  • "Dzīvā kvēle", oratorija / solisti Leonarda Daine (mecosprāns), Jānis Zābers (tenors), Latvijas Valsts Filharmonijas orķestris, diriģents Leonīds Vīgners // Dzīvā kvēle – 1972., Rīga: Melodija, 33Д-028415-6
  • Lūcijas Garūtas solo dziesmu izlase / Kārlis Zariņš (tenors), Žermēna Heine-Vāgnere (soprāns), Pēteris Grāvelis (baritons), Leonarda Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša (klavieres), Vilma Cīrule (klavieres), Māris Skuja (klavieres), Uldis Sprūdžs (vijole), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris, diriģents Romualds Kalsons // Lūcija Garūta. Solodziesmas – 1981., Rīga: Melodija, M10-43525-6
  • "Septiņas latviešu tautas dziesmas" / Hermanis Brauns // Latviešu komponistu klaviermūzika – Rīga: Melodija, 33Д-02927
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte / Teodora Reitera koris, diriģents Teodors Reiters [ierakstīta 1944.gada 15.martā] – 1982., Hamburga: Raiņa un Aspazijas fonds
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte / kamerkoris "Dūdas", diriģents Marks Opeskins, Brigita Mieze (ērģeles) – 1988., Hamburga
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte / Kamerkoris "Ave Sol", diriģents Imants Kokars, Aivars Kalējs (ērģeles), solisti Jānis Sproģis, Aivars Krancmanis – 1989., Rīga:Melodija, 335 5100
  • "Klusējošais priežu loks Brāļu kapos" ērģelēm / Aivars Kalējs – 2’47” // Latviešu ērģeļmūzikas izlase – 1994., Remix/ContinAt, [s.n.]
  • "Svētā mīla" / Herta Lūse, diriģents Teodors Reiters // Latvijas Nacionālās operas balsis. Vecmeistari – [1995], Latvijas Radio, LR 02 DCM AG 9501
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte / Viesturs Jansons (tenors), Aleksandrs Poļakovs (baritons), Tālivaldis Deksnis (ērģeles), Valsts Akadēmiskais koris Latvija, diriģents Māris Sirmais [ierakstīts 1998.gadā Rīgas Doma baznīcā] – 48’31” // Dievs, Tava zeme deg!– 1999., VAK Latvija, VAKL 9902
  • "Lūgšana" vijolei un ērģelēm / Jānis Bulavs un Larisa Bulava – 10’05” // Kamermūzika – 2000., LIMA, MRCDK 017
  • "Baltaitiņa jūru pelda", latviešu tautasdziesmas apdare jauktajam korim / "Ai, manā zemītē!", latviešu tautasdziesmas apdare jauktajam korim / Kamerkoris Ave Sol, diriģents Imants Kokars // Ai, manā zemītē. Latviešu kordziesmas antoloģija VIII – 2000., LR 0003
  • "Vakara blāzma" balsij un klavierēm / Žermēna Heine-Vāgnere, Vilma Cīrule – 2’01” // Žermēna Heine-Vāgnere – 2003., Latvijas Nacionālā opera, [s. n.]
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte / Jānis Sproģis (tenors), Aivars Krancmanis (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles), kamerkoris Ave Sol, diriģents Imants Kokars – 47’13” // Dievs, Tava zeme deg! – 2003., Baltic Record Group, BRG CD 184
  • "Dievs, Tava zeme deg!" (God, Your Earth Is Burning), kantāte / "Meditācija ērģelēm" [ierakstīts 2003.gada 23.decembrī Gloria kapelā, Christ Shinagawa baznīcā Tokijā] – 2004., Edmunds Mickus [video, montāža] - CD
  • "Prelīdes E dur, Des dur" / Juris Žvikovs (klavieres) // Latviešu klaviermūzikas antoloģija – 2006.
  • "Dievs, Tava zeme deg!", kantāte / Kamerkoris "Ave Sol", diriģents Imants Kokars, solisti Jānis Sproģis, Egils Siliņš un ērģelnieks Aivars Kalējs // Dievs, Tava zeme deg! – 2007. (CD)
  • "Sendienas" / Etīde "Teika" / Prelīde si minorā / Prelīde Mi mažorā / Prelīde dodiēz minorā / Prelīde Rebemol mažorā / Dzintra Erliha (klavieres) // Zvaigznes skatiens – 2008.
  • Solo dziesmas: "Vētra" un "Ziemciešu tauta" (Andreja Eglīšateksti), "Vakara blāzmā" (Lūcijas Garūtas teksts), "Kalnā kāpējs" (Raiņa teksts), "Ziemas pasaciņa" (Lūcijas Garūtas teksts), "Svētā mīla" (Lūcijas Garūtas teksts), "Meitēn, manu meitenīt" 0Romāna Gaujas teksts, "Bērna sirds" (Lūcijas Garūtas teksts), "Mon reve/ mans sapni" (Lūcijas Garūtas teksts), "Dzimtene pavasarī" (Lūcijas Garūtas teksts), "Tautai" (Lūcijas Garūtas teksts); četras Etīdes Steinway ilgskaņas pedālim "Sēru melodija", "Teika", "Zvani", "Zēns ar brīnumkoklīti" (Lūcijas Garūtas teksts); "Nāras dziesma" (pārlikums flautai un klavierēm); "Elēģija" (čellam un klavierēm); "Daina" un "Dramatisks moments (Nožēla/ Regret)" (vijolei un klavierēm) / Dzintra Erliha (klavieres), Ilona Meija (flauta), Ivars Bezprozvanovs (čells), Krišjānis Norvelis (bass), Baiba Berķe (mecosoprāns), Tatjana Ostrovska (vijole), Ingus Pētersons (tenors), Aivars Krancmanis (baritons)/ 59’31” // Kvēlot, liesmot, sadegt - 2010, CD

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Kultūras fonda godalga par skaņdarbu "Meditācija" simfoniskajam orķestrim (1934)
  • Latvijas Kultūras fonda balva par variācijām "Manā dzimtenē" simfoniskajam orķestrim un variācijām par latviešu tautas dziesmu "Karavīri bēdājās" klavierēm (1936)
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece (1962)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzidra Vārdaune. ".. Un viņš kļuva par tautas dvēseles aci un ausi". Latvijas Vēstnesis, 25.07.2003.
  2. S. Stumbre, Zvaigznes un zeme. Rīga: Liesma, 1968

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]