Alanīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alanīns
L-alanine-skeletal.png
L-alanīna struktūrformula
L-alanine-3D-sticks.png
L-alanīna molekulas modelis
Ķīmiskā formula: C3H7NO2
Molmasa: 89,1 g/mol
Blīvums: 1401 kg/m3
Kušanas temperatūra: 297 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra: sublimējas
Izoelektriskais punkts: 6,11


Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe. Alanīns ir balta kristāliska viela. Alanīns ir otra vienkāršākā aminoskābe, pēc glicīna. Tam ir divi optiskie izomēri. Alanīnam ir arī struktūrizomērs - β-alanīns (CH2(NH2)CH2COOH).

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

L-alanīns ir viena no 20 dzīvo organismu olbaltumvielās sastopamajām aminoskābēm. D-alanīns ir sastopams dažās baktērijās. Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe olbaltumvielās, pēc leicīna. Alanīns aknās viegli pārvēršas par glikozi un atpakaļ (tā saucamais glikozes-alanīna cikls). Tādēļ alanīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm, ko organisms sintezē pats. Ja organismam trūkst ogļhidrātu, tas veido tos no muskuļu olbaltumvielās esošā alanīna, lai nodrošinātu glikozes līmeni asinīs.

β-Alanīns kā beta-aminoskābe olbaltumvielu sastāvā neietilpst, taču tas ir aminoskābju vielmaiņas produkts. β-Alanīna struktūra ietilpst vairāku svarīgu bioloģiski aktīvu vielu (karnozīna, anserīna, kofermenta A, pantotēnskābes) sastāvā.