Baltā pūce

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltā pūce
Bubo scandiacus (Linnaeus, 1758)
Mātīte
Mātīte
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pūčveidīgie (Strigiformes)
Dzimta Pūču dzimta (Strigidae)
Ģints Ūpji (Bubo)
Suga Baltā pūce (Bubo scandiacus)
Sinonīmi
  • Nyctea scandiaca
Izplatība
Cypron-Range Bubo scandiacus.svg
  Sastopama ligzdošanas sezonā
  Sastopama ziemošanas sezonā

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo). Vēl nesenā pagātnē baltā pūce tika klasificēta monotipiskā balto pūču ģintī (Nyctea), bet, veicot DNS pētījumus, noskaidrojās, ka baltā pūce ir tuvu radniecīga ūpju ģints sugām.

Baltā pūce ir Kvebekas (Kanādā) oficiālais provinces putns.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pūce ziemo galvenokārt ligzdošanas areālā - Arktiskajā tundrā
Reizēm tā klejo uz dienvidiem no ligzdošanas areāla
Jaunie putni ir vistumšākie

Baltā pūce ligzdo Ziemeļamerikas un Eirāzijas Arktiskajā tundrā: Skandināvijas ziemeļos, Novaja Zemļa salās, Krievijas tundrā, Aļaskā, Kanādas ziemeļos un Grenlandē.[2] Laikā no 1967. gada līdz 1975. gadam tā ligzdojusi arī Šetlendas salās uz ziemeļiem no Skotijas.[3][4] Galvenokārt ziemo ligzdošanas areālā, taču daļa veic klejojumus uz dienvidiem. Baltā pūce regulāri novērojama Somijā, reizēm ieklejo Dānijā un Holandē.[2] Baltās pūces savos ceļojumos uz dienvidiem priekšroku dod atklātām ainavām, kas atgādina tundru. Vistālāk uz dienvidiem Ziemeļamerikā tā novērota Teksasā un Džordžijā, bet Eirāzijā Krievijas dienvidos un Ķīnas ziemeļos.[3]

Pirms daudziem tūkstošiem gadu, kad Arktiskais klimats pletās tālāk uz dienvidiem, arī baltās pūces bija sastopamas tālāk dienvidos. To pierāda alu sienu gleznojumi Francijā, kur attēlotas divas baltās pūces un to mazuļi.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā baltā pūce ir reta ieceļotāja. Pēdējo reizi tā novērota 2012. gadā Slīteres nacionālā parka teritorijā. Kopš 1970. gada šis ir tikai sestais sugas novērojums Latvijā un pirmais Ziemeļkurzemē. Iepriekšējais baltās pūces novērojums reģistrēts pirms 12 gadiem - 2000. gada februārī.[5] Tuvākās Latvijai baltās pūces ligzdošanas vietas ir Skandināvijas ziemeļos un Krievijas tundrā.[6] Klejojumus ārpus ligzdošanas areāla baltā pūce veic gados, kad samazinās tās galvena pamatbarība – peļveidīgie grauzēji. Pārsvarā klejojumos uz dienvidiem dodas jaunie putni, taču, ja barības krājumi krasi sarukuši, tiem var pievienoties arī pieaugušie īpatņi. Šādus gadus latviski sauc par iebrukumu gadiem. Izteikts iebrukuma gads bija 2011.-2012. gada ziema, kad Ziemeļamerikā ārpus ligzdošanas areāla dienvidu virzienā ieceļoja tūkstošiem balto pūču.[5] 19. gadsimta un 20. gadsimta mijā baltā pūce Latvijā bijusi regulāri sastopama rudeņos un ziemās. Zināms, ka atsevišķos gados bijušas balto pūču invāzijas un dažkārt tā ir sastapta arī vasarā.[5]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pūce ir viena no lielākajām pūcēm, tikai nedaudz mazāka par ūpi. Tās ķermeņa garums ir 52 - 71 cm, spārnu izpletums 125–150 cm, svars 1,6 - 3 kg.[7] Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Piemērojoties Arktiskajam klimatam, kājas un pirksti ir apklāti ar biezām, garām spalvām, nagi un knābis melns, bet acis dzeltenas. Tēviņi ir pilnīgi balti, mātītes un jaunie putni balti ar tumšiem lāsumiem.[5] Jaunie putni, salīdzinot ar mātītēm, ir tumšāki, ar vairāk raibumiem.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pūce ir tipiska Arktikas putnu suga, kurai ir ziemeļu cirkumpolārā izplatība. Vasaras periodā tā sastopama līdz 60º ziemeļu paralēlei. Baltajai pūcei ir raksturīga klejošana, kas atkarīga no tās galvenās pamatbarības - grauzēju pieaugumu vai sarukuma. Nabadzīgos gados barības trūkums spiež balto pūci doties klejojumos dienvidu virzienā, lai gan arī šādos gados ne visas baltās pūces klejo.

Medības un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pūce nes savu medījumu - Amerikas melno pīli (Anas rubripes)

Baltā pūce vairošanās sezonas laikā barojas galvenokārt ar lemingiem un citiem sīkajiem grauzējiem. Gados, kad trūkst grauzēju, tā var sākt aktīvi medīt jaunas baltirbes. Baltā pūce kopumā nav izvēlīga un medī, ko var atrast, īpaši ziemas periodā. Tad tā uzbrūk dažādiem putniem un maziem zīdītājiem, piemēram, pļavu strupastēm (Microtus pennsylvanicus), stirnu kāmjiem (Peromyscus), pie izdevības tā medī arī lielākus upurus, piemēram, zaķus,[5] ondatras, murkšķus, vāveres, trušus, jenotus, prēriju suņus un citus zīdītājus. No putniem iecienītākais medījums ir baltirbes, dažādas pīles, zosis, bridējputni, fazāni, rubeņi, lauči, dūkuri, kaijas un dažādi nelielie dziedātājputni, kā arī citi plēsīgie putni, pūces ieskaitot. Baltā pūce pamatā medī sēžot uz paaugstinājuma un gaidot, kad tās tuvumā parādīsies iespējamais upuris. Medījums tiek notverts gan uz zemes, gan gaisā, bet zivis nomedītas brīdī, kad tās uzpeld tuvu ūdens virsmai. Katru dienu vienai baltajai pūcei nepieciešamas 7 - 12 peles, bet gada laikā tā apēd apmēram 1600 lemingus.

Līdzīgi kā citi putni baltā pūce nelielu upuri norij veselu. Spēcīgā kuņģa sula izšķīdina miesu, bet nesagremojamiem kauli, zobi un spalvas saveļas kamolā, kuru pūce pēc apmēram 18 - 24 stundām atrij. Atrīšanas process bieži notiek vienā un tai pašā vietā. Šādās vietās var atrast neskaitāmus atrītos kamolus. Lielāks medījums tiek saplosīts gabalos.[8]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātīte ar mazuli ligzdā

Baltā pūce ligzdo arktiskajā tundrā, ligzdas vietu iekārtojot uz zemes. Ligzda ir vienkārša bedrīte,[5] kuru mātīte izkasa kāda pacēluma virsotnē. Baltā pūce izvēlas no sniega brīvu vietu, no kuras tai paveras laba pārredzamība un kura atrodas labu medību vietu tuvumā. Reizēm bedrītei apkārt tiek izkārtoti akmentiņi. Atkarībā no medījuma daudzuma dējumā ir 3 - 11 olas. Vienā vai pāris dienās tiek izdēta viena ola. Inkubācijas periods ilgst 5 nedēļas. Tā kā olas netiek izdētas vienlaicīgi, arī mazuļi nešķiļas vienlaicīgi. Perē tikai mātīte, bet tēviņš apsargā ligzdas vietu no ienaidniekiem. Vecākais ligzdā var būt 10 - 15 reizes smagāks par jaunāko. Neskatoties uz auguma atšķirībām, starp mazuļiem netiek novērota liela ķīvēšanās. Tikko šķīlušos mazuļus klāj pelēkas dūnas. Par tiem rūpējas abi vecāki, tos barojot un agresīvi aizsargājot teritoriju no ienaidniekiem. Kamēr mazuļi ir ļoti mazi, mātīte tos nepamet un par visiem rūpējas tēviņš. Tēviņi reizēm sapārojas ar divām mātītēm, kuras ligzdo viena no otras apmēram kilometra attālumā.[9]

Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pūce ir liels putns un tai nav daudz dabīgo ienaidnieku. Ligzdošanas laikā baltā pūce sargā mazuļus no polārlapsām, vārnām un klijkaijām, kā arī no suņiem, pelēkajiem vilkiem un citiem lielajiem plēsīgajiem putniem. Reizēm baltā pūce saplēšas ar citiem plēsīgajiem putniem par kādu lemingu, ko abi plēsēji noskatījuši. Visbiežāk dominē baltā pūce, bet tā atkāpjas, ja konkurents ir ūpis vai klinšu ērglis, vai daudz mazākais, bet ātrākais lielais piekūns. Dažas putnu sugas cenšas ligzdot baltās pūces ligzdas tuvumā, piemēram, sniega zoss (Chen caerulescens), kura jūtas drošāk baltas pūces apsargātajā teritorijā.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]