Kristofs Hāberlands

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristofs Hāberlands
Haberland.jpg
Pilnais vārds Kristofs Hāberlands
Dzimis 1750. gada 1. janvārī
Valsts karogs: Krievija Rīga, Krievijas impērija, tagad Karogs: Latvija Latvija
Miris 1803. gada 7. martā (53 gadu vecumā)
Valsts karogs: Krievija Rīga, Krievijas impērija, tagad Karogs: Latvija Latvija
Tautība Vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Klasicisms
Slavenākie darbi Katlakalna baznīca

Kristofs Hāberlands (vācu: Christoph Haberland) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem. Hāberlands ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.[1]

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kristofs Hāberlands ir dzimis Rīgā 1750. gada 1.janvārī. Vecāki cēlušies no Saksijas. Pirmo amatu apguvis pie tēva- mūrnieka. Kā mūrniekzellis vairākus gadus mācījies Berlīnē un Drēzdenē. 1777. gadā atgriezies Rīgā, nolicis mūrnieka- meistara eksāmenu un ticis uzņemts mūrnieku cunftē, kā arī ieguvis Rīgas pilsoņa tiesības. Jau nākamajā gadā kļuvis par Rīgas galvenā būvmeistara J.P. Leihta palīgu. Pēc būvmeistara Leihta nāves 1789. gadā kļuvis par Rīgas pilsētas galveno arhitektu. Šo amatu pildījis līdz 1797. gadam. Kristofs Hāberlands miris Rīgā 1803. gada 7. martā. Apbedīts Lielajos kapos, Rīgā (Kapavieta saglabājusies līdz mūsdienām).

Profesionālā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

K.Hāberlanda projektētā Rīgas pilsētas lasītavas Kolonnu zāle (tagad Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs).

Kristofs Hāberlands ir pirmais arhitekts kurš sāka pārveidot viduslaicīgo Rīgas pilsētas tēlu, atbilstoši apgaismības laikmeta idejām. Tām raksturīgas antīkās Grieķijas būvformas un hellēnisms. Šīs, tolaik novatoriskās, idejas un svaigs skats uz arhitektūru ļauj Hāberlandu uzskatīt par Rīgas klasicisma arhitektūras celmlauzi.

Pats nozīmīgākais un oriģinālākais Hāberlanda devums baznīcu celtniecībā ir Rīgas pievārtē 1791.—1794. gadā tapusī Katlakalna baznīca. Miniatūrā veidā te atkārtota Romas Panteona ideja.

Rīgā Hāberlands pārbūvēja vai uzcēla no jauna aptuveni 20 patriciešu mājokļu, kam raksturīgi daudzstāvu namu apveidi, ordera fasādes dekorējums un racionāls telpu grupējums. Ārpus Rīgas Hāberlands uzbūvējis vairākas muižu kungu mājas un luterāņu baznīcas. Šo kulta celtņu veidolā savienojas antīkās arhitektūras majestātiskums ar būvmasas kompaktumu. 1789–90.g. remontējis Sv. Pētera baznīcas torni, Rīgā.

Rīgas celtniecībā Kristofs Hāberlands ienesa ģeometriskās proporcionēšanas metodes apvienojumu ar konsekventu klasicisma stila fasāžu dekoru.

Izmantotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kristofs Hāberlands (1750-1803). Atjaunināts: 2013. gada 17. martā.