Burāšana kā atpūta un sports uz ūdeņiem, burājot ar jahtu, mūsdienu Latvijas teritorijā notiek vairāk nekā gadsimtu. Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrā uz 2007. gada sākumu bija reģistrētas 331 buru jahtas. (2020. gada laikā no jauna tika reģistrētas 14 buru jahtas; izslēgtas 7 buru jahtas).[1] Ar mērķi koordinēt burāšanas sportu un veicināt tā attīstību Latvijā, ir atjaunota Latvijas Zēģelētāju savienība (LZS), kurā ir aptuveni 2000 burātāju, 11 jahtklubi, 9 asociācijas (reģistrēti apmēram 650 biedru) un 180 jahtu (lielās un buru). Latvijā 2008. gada sākumā par jahtu piestātnēm var uzskatīt 23 vietas: 11 jahtu piestātnes, 12 jahtklubi (2 no tiem iekšējos ūdeņos). Vidēji gadā Latvijā notiek ~60 regates.
Jahtklubi un ostas, kurās kārtojamas ostas formalitātes, jahtām ienākot ostā un izejot no ostas: "Andrejosta", "Latvijas jahta", "Auseklis", "Latvijas jahtklubs", Grīva", "Rīgas jahtklubs".[4]
Rīgas jahtklubs Daugavā, Āgenskalna līcī. XX gs. pirmie gadi.Rīgas jahtklubs Daugavā, Āgenskalna līcī. XX gs. pirmie gadi.
Pirmais jahtklubs mūsdienu Latvijas teritorijā, Daugavas Āgenskalna līcī, dibināts 1878. gada 6. augustā - "Rīgas jahtklubs". Pirmajā regatē - sacīkstēs, burājot ar jahtām - Daugavā1878. gada 19. augustā distancē no Iļģuciema cementa rūpnīcas līdz Mīlgrāvja Baltajai baznīcai piedalījās 6 jahtas.
1883. gadā nodibināts Liepājas jahtklubs "Nord" - 1885. gadā pirmā regate Liepājas ezerā. 1895. gada 21. februārī Rīgā, Daugavas Āgenskalna līcī dibināts jahtklubs "Baltika", ko vēlāk pārdēvēja par "Vidzemes jahtklubu". Katru gadu tika rīkotas sacīkstes Daugavā, Gaujā, Lielupē un Ķīšezerā. Bez tam Rīgas burātāji piedalījās arī starptautiskās regatēs.
1898.-1899. gados tika uzbūvēta "Rīgas jahtkluba" ēka (arhitekts Vilhelms Neimanis). No Daugavas puses ēkai bija 3 stāvi, bet no krasta uses - 2 stāvi. Zemē iegremdētajā pusstāvā atradās virtuve, kluba biedru garderobe un sarga dzīvoklis. Pirmajā stāvā viesību zāle un dāmu istaba, kā arī neliela sēžu telpa. Augšstāvā atradās bibliotēka, kā arī burinieku un jahtu modeļu kolekcija. Ēkas celtniecība klubam izmaksāja 14 000 rubļu. Turpat blakus atradās arī "Vidzemes jahtkluba" ēka, taču ne tik grezna un ar piramīdveida tornīti.
1910. gadā "Rīgas jahtklubs" saņēma titulu "imperatoriskais", jo par tā aizbildni kļuva imperatora znots lielkņazs Aleksejs Mihailovičs (kr. Алексей Михайлович).
1913. gadā sāka darboties "Rīgas jahtkluba" bāze Ķīšezerā, kurā bija 68 jahtas, 6 ledusjahtas un 331 biedrs.
1928. gadā dibināta"Latvijas Zēģelētāju savienība" (LZS), kas tolaik apvienoja visus Latvijas jahtklubus, un 1928. gadā uzņemta "Starptautiskajā Burāšanas sporta savienībā" (International Yacht Racing Union). Latvijas jahtām piešķīra starptautisku nacionālo apzīmējumu uz buras (burtu "O"), ko izmantoja līdz 1940. gadam. Latvijas jahtas, dodoties uz ārzemēm, izmantoja LR vai sava jahtkluba karogu (no 1938. gada novembra - pēc kapteiņa izvēles - vai nu ar LR vai LZS karogu). 1930.-1940. gados žurnālā "Jūrnieks" burāšanai bija paredzēta atsevišķa pastāvīga nodaļa "Buru sports".
1931. gadā kopējais LZS jahtklubu biedru skaits bija 2120 burātāju. 1939. gadā LZS bija reģistrētas 268 ķīļjahtas un buru laivas.
Jahtu sacensības rīkoja atsevišķi jahtklubi (tajās piedaloties arī jahtām no citiem jahtklubiem). Ik gadu notika kara flotes virsnieku sacensības ar burām aprīkotās glābšanas laivās. Katram jahtklubam bija savs tradicionāls maršruts, piemēram:
Uzvarētājus godalgoja ar dažādu organizāciju un privātpersonu dāvātām ceļojošajām balvām:
"Roņu salas pokāls"
prezidenta A.Kvieša kauss
"Sudraba jahta"
"Trijstūra kauss"
Latvijas kuģniecības sabiedrības 1937. gada sudraba kauss
"Rīgas pilsētas Zilā lente"
kuģniecības sabiedrības "Brāļi Zēbergi" sudraba boles trauks
Rīgas Jūrmalas pilsētas "Dzintaru kauss"
1939. gadā, sakarā ar vācbaltiešu aizbraukšanu no Latvijas uz Trešo reihu, "Rīgas jahtklubs" un "Vidzemes jahtklubs" tika likvidēti (pēdējo reizi jaunus biedrus uzņēma 1939. gada 23. oktobrī).
Pirmās desmitgades pēc Otrā pasaules kara burāšanas sports bija gandrīz izzudis, kaut arī jau 1946. gadā tika atjaunota Ķīšezera jahtkluba darbība, kuru nu pārdēvēja par Republikas Centrālo jahtklubu. Taču sākot ar 1960. gadu vidu sākās strauja tā atjaunotne. Tika restaurētas vecās jahtas, iegādātas jaunas, atsāktas regates. Kreiserjahtu burāšanas tradīciju saglabāšana un attīstīšana bija turīgo zvejnieku kolhozu nopelns, kuri jahtu iegādi un burāšanu pamatoja ar „jaunās zvejnieku un dzimtenes aizstāvju paaudzes sagatavošanu”. Savukārt olimpiskās klases burāšanas ieviešana un straujais uzplaukums sākās pateicoties valsts ideoloģijai - burāšanai kā jebkuram sporta veidam bija jākalpo padomju ideoloģijas propagandai - sākot ar starptautiskā prestiža celšanu sporta sacensībās un beidzot ar DOSAAF „dzimtenes aizsardzības programmām”. Tā kā burāšanas inventāra iegādi apmaksāja valsts vai kolhozi, šim sporta un atpūtas veidam varēja pievērsties saitliski daudz vairāk cilvēku, nekā starpkaru periodā (kad iespēju burāt noteica indivīda personiskās finansiālās iespējas). Tika nodibinātas burātāju sekcijas pie sporta skolām, izveidota virkne jahtklubu (vienā pašā Liepājā 60.-70. gados bija pieci jahtklubi).
Bez vietējām regatēm ezeros, upēs un Rīgas līcī, burātāji no LPSR piedalījās sacīkstēs PSRS mērogā, no kurām Baltijas jūrā lielākās bija "Baltijas jūras kauss" (kr. Кубок Балтийского моря), kur distance bija Ļeņingrada>Tallina>Rīga>Klaipēda. Tika organizēti arī tālāki jahtu reisi uz Ziemeļjūru1988. gadā un Vidusjūru1989. gadā.
Amata - 1932. gadā pēc uzvaru virknes regatēs Havrā un Deuvillā (Francijā), kad jahta 8 staros ieguva 8 pirmās godalgas un Havras pilsētas goda balvu, "Amata" piedalījās Bretaņas starptautiskajā regatē, kur atkal guva vairākas uzvaras (regates posmā "Kamara-Benjode" plosījās vētra un "Amata" bija vienīgā, kas no 8 startējušām jahtām pabeidza distanci). Šajā regatē "Amata" ne tikai ieguva godalgu savā klasē, bet arī īpaši godājamo medaļu Navigacia resitituta. Jahta tika apbalvota ar Francijas Republikas tirdzniecības flotes medaļu Pourles merites meritimes. Jahtas komanda tika uzaicināta īpašā ceremonijā nolikt vainagu pie nezināmā kareivja kapa Parīzē, godinot vētrā bojā gājušo piemiņu.
Bravo - 1992. gadā kā pirmā Latvijas jahta pēc Otrā pasaules kara kapteiņa Rolanda Millera vadībā šķērsoja Atlantijas okeānu, piedaloties Amerikas atklāšanas 500 gadu jubilejas regatē "Cuty Sark Columbuss race" pa maršrutu Kadisa - Kanāriju salas - Puertoriko - Ņujorka - Bostona - Liverpūle - Brēmene.
Kaupo - buru jahta katamarāns (Centaurus 44 klase - būvēta 1992. gadā), pazudis bez vēsts Atlantijas okeānā 2003. gada martā.
1993. gada ziemā Kapteiņa Grenenberga-Grīnberga vadībā šķērsoja Atlantijas okeānu pa maršrutu "Rīga — Bostona — Rīga".
2000. 03. - 2003.03. kapteiņu Valda Grenenberga—Grīnberga un Aleksandra Popova vadībā kā pirmā jahta Latvijas burāšanas vēsturē veica ceļojumu apkārt zemeslodei.
Milda - 2001.07. - 2003.05. kapteiņa Rolanda Millera vadībā veica ceļojumu apkārt pasaulei.
Spaniel - okeāna kreiserjahta (garums ir 17 metri), uzbūvēta 1979. gadā Šcecinā kā “Spaniel II” un Kazimira Javorska vadīta, piedaloties “OSTAR-80” sacīkstēs veica pārgājienu no Plimutas uz Ņuportu 19 dienu 13 h un 25 min laikā, kas tolaik bija vienkorpusa jahtu transatlantijas rekords un tika reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā. 1981. gadā “Spaniel II” nopirka Latvijas Zinātņu akadēmija, un pārsauca par “Spaniel” (kapteinis Egons Stieģelis). Jahtu pārbūvēja, pārveidojot to lielākas apkalpes izvietošanai un piemērojot zinātniskajam darbam - juras ūdeņu izpētei. "Spaniel” piedalījās pirmajos Latvijas jahtu reisos uz Ziemeļjūru 1988. gadā un Vidusjūru 1989. gadā. 1997. gadā no Zinātņu akadēmijas jahtu nopirka kapteinis Gunārs Šteinerts. No tā laika “Spaniel” aktīvi piedalās gan Latvijas burāšanas sacīkstēs, gan no 1998. gada starptautiskās burāšanas mācību organizācijas Sail Training International rīkotajās regatēs Cutty Sark Tall Ships’ Races (10 regatēs) un The Tall Ships’ Races - vienīgā jahta, kas izcīnījusi 12 godalgotas vietas, tajā skaitā 7 pirmās vietas. Šajā laikā burāšanas pieredzi un jūras praksi uz “Spaniel” ir apguvuši ap 150 jauniešu vecumā līdz 25 gadiem.
Sparta - “Conrad-54” 1. klases (IOR) sacīkšu jahta ir lielākais kuģis no mūsu valstī piegādātiem sporta buru kuģiem. Jahtas sērijveida būve veikta Džozefa Konrāda (Kožeņevska) kuģu būvētavā Gdaņskā speciāli priekš Admirals Cup. Kopumā uzbūvētas 6 līdzīgas jahtas. Sparta,Lietuva,Linda,Lady b,tornado,Aurora Jahta SPARTA Latvijas kuģniecība iegādājās 1977. gadā, lai apmācītu augstas klases sportistus un piedalītos sacīkstēs. Jau 1978. gadā jahta izcīnīja Baltijas jūras kausu,[5] atnākot par vairākām stundām ātrāk nekā pārējās jahtas, kas piedalījās. 2000. gadā Sparta piedalījās “cutty Shark” regatēs, kur uzrādīja augstas klases rādītājus. 2004. gadā izcīnījusi otro vietu savā klasē.
Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. - Rīga, 1998.
Millers L. Jūrniecības vārdnīca. - apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2007. (vairāk nekā 4500 jūrniecībā un burāšanā lietoto vārdu skaidrojumu un tulkojumu angļu, vācu un krievu valodā)
Latvijas burāšanas gadagrāmata 2006. Latvijas Zēģelētāju savienība. Rīga, 2007.
Latvijas burāšanas gadagrāmata 2007. Latvijas Zēģelētāju savienība. Rīga. 2008.
