Līksnas katoļu baznīca

Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca
Līksnas katoļu baznīca
Līksnas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Augšdaugavas novads, Līksnas pagasts, Vaikuļāni
Koordinātas	55°59′55″N 26°23′47″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1913
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Jānis Kolns
Mājaslapa	http://liksnasbaznica.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	neogotika
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1909
Celtniecības beigas	1913
Specifikācija
Garums	30m
Platums	17m
Būvmateriāli	sarkani ķieģeļi
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Līksnas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs	8715
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	2010. gada 7. maijs

Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Vaikuļānos. Dievnams ir izcils neogotikas stila sakrālās arhitektūras paraugs.

Vēsture

Līksnas muižas kapelu, kas atradās muižas pagalmā, 1748. gadā cēla muižas īpašnieki Līdinghauzeni-Volfi (Lüdinghausen-Wolff). Līksnas pirmā katoļu baznīca par grāfa Plātera-Zīberga līdzekļiem tika uzcelta 1798. gadā. Tā bija ķieģeļu mūra baznīca, ko 1819. gadā bīskaps Valerijans Kamionka konsekrēja Svētās Ģimenes godam.

Pašreizējā mūra baznīca tika celta laika periodā no 1909. līdz 1913. gadam prāvesta, vēlāk Rīgas arhibīskapa Antonija Springoviča vadībā par draudzes locekļu un muižkunga līdzekļiem. Pēc baznīcas uzcelšanas veco dievnamu nojauca un no iegūtajiem būvmateriāliem uzcēla lielu divstāvu pastorāta namu. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, 1920. gados baznīcā tika veikts remonts. Dievnams ir konsekrēts 1913. gadā Vissvētās Jēzus Sirds godam.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Smirnovs. Līksnas draudze sāka veidoties jau 17. gadsimtā, kad Līksnā darbojās jezuīti, kuru darbību Līksnā Polijas karalis Vladislavs IV apstiprināja uz mūžīgiem laikiem. 1783. gadā, nodibinoties Mogiļevas arhidiecēzei, Līksnā nodibināja Lejas Daugavpils dekanāta administratīvo centru, tāpēc 1789. gadā jezuīti savu darbību izbeidza, bet draudzi savā aprūpē pārņēma laicīgie priesteri. Draudzei ir septiņas kapsētas — Vaikulānu kapsēta, Mīsteļu kapsēta, Motivānu kapsēta, Mukānu kapi, Kokinišku kapi, Patmaļu kapi, Ratnīku kapi.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Svētā Jāzepa diena, Māras zemes ķēniņienes diena, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki (40 stundas), Skapulāra svētdiena, Porciunkula, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Svētā Bērtuļa diena, Rožukroņa svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.

Tehniska informācija

Līksnas baznīca ir neogotikas stila mūra trīsnavu celtne ar trim torņiem — diviem simetriskiem abpus ieejai un vienu nelielu virs presbitērija, skārda jumtu un flīžu grīdu. Torņos ir iekārti trīs zvani, no kuriem lielākais ir 609 kilogramus smags. Baznīca ir 30 metrus gara un 17 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko iekļauj sarkanu ķieģeļu mūra žogs.

Interjers

Baznīcā ir trīs ozolkoka gotikas stila altāri. Galvenajā altārī ir Jēzus Sirds statuja ar Svēto gleznām sānos. Labais ir Svētā Jāzepa altāris, kurā ir arī Svētā Antona glezna, kreisais ir Svētā Franciska altāris. Presbitērija sānos ir Svētā Antona un Svētās Terēzijas ģipša skulptūras. Dievnama labajos sānos ir Lurdas Dievmātes kapela. Dievnamā aplūkojams arī ozolkoka ambons un krustaceļa gleznas ģipša rāmjos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Līksnas katoļu baznīca.
• www.liksna.lv
• https://web.archive.org/web/20180301054100/http://katolis.mozello.lv/aktivitates/l
• Vēsture
• www.visitlatgale.com Arhivēts 2020. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Draudze
• www.zudusilatvija.lv^{[novecojusi saite]}