Pāriet uz saturu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku. Par Jāzepa Vītola kora dziesmu skatīt rakstu Gaismas pils (dziesma).
Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka
Gaismas pils

Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka (Rīga)
Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka
Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka
Koordinātas: 56°56′27.71″N 24°5′47.52″E / 56.9410306°N 24.0965333°E / 56.9410306; 24.0965333Koordinātas: 56°56′27.71″N 24°5′47.52″E / 56.9410306°N 24.0965333°E / 56.9410306; 24.0965333
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Adrese Mūkusalas iela 3
Apkaime Torņakalns
Statuss Atvērta
Celtniecība 2008. — 2013.
Pamatakmens 2008. gada 16. decembris[P 1]
Atvērts 2014. gada 29. augustā
Ekspluatācijā no: 2014. gada
Jumts 68,30 m
Stāvu skaits 13 (ieskaitot pagrabstāvu)
Platība 40 455 m²
Izmaksas 268,466 miljoni eiro[1]
Celtniecība
Arhitekts (i) Gunārs Birkerts
Būvnieks (i) NBA[P 2]
Emporis Nr. 139920
Ārējā saite www.gaismaspils.lv

www.lnb.lv/lv/par-biblioteku/lnb-eka

1. stāva iekšskats.
Konferenču zāle Ziedonis

Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka, saukta arī par Gaismas pili, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā, kas atvērta apmeklētājiem 2014. gada 12. jūnijā, oficiāla ēkas atklāšana notika 29. augustā.[2] Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas kopējās izmaksas sastādīja 268 miljonus eiro.[3]

Nacionālās bibliotēkas ēka Rīgā kalpo kā Latvijas bibliotēku tehnoloģiskais un informatīvais centrs. Līdz ar to bibliotēkas klienti ir ne tikai Gaismas pils apmeklētāji, bet arī visi pārējie valsts iedzīvotāji, kas izmanto bibliotēku pakalpojumus. 2015. gada pirmajā pusē Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālie pasākumi.[4]

2016. gada 10. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā), klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Gruzijas vēstniekam Latvijā Teimurazam Džandžalijam un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecei Latvijā Nensijai Bikofai Petitai, tika atklāts un pastāvīgi deponēts lielizmēra mākslas objekts "Latvijas karogs". Gruzīnu izcelsmes amerikāņu mākslinieka Dāvida Datunas veidotais mākslas darbs ir dāvinājums Latvijai 97. dzimšanas dienā.[5]

Gruzīnu izcelsmes amerikāņu mākslinieka Dāvida Datunas veidotais mākslas darbs "Latvijas karogs" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2. stāvā.

2023. gada 29. augustā Nacionālās bibliotēkas galvenai ēkai piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.[6]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1928. gadā pirmo reizi aktualizēta nepieciešamība būvēt speciālu ēku Latvijas Nacionālās bibliotēkas vajadzībām. 1988. gadā tika pieņemts LPSR Ministru Padomes lēmums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, kā arī noteikta būves atrašanās vieta — Daugavas kreisajā krastā, starp Akmens un Dzelzceļa tiltu. 1988. gadā tika sarīkots bibliotēkas ēku kompleksa projektu risinājumu jeb skiču konkurss, kas beidzies bez rezultātiem, jo no 3 iesniegtajiem projektiem neviens neatbilda izvirzītajām prasībām. 1989. gadā LPSR Ministru Padome atbalstīja priekšlikumu bibliotēkas ēkas projekta izstrādi pasūtīt institūta "Pilsētprojekts" arhitektu grupai arhitekta Modra Ģelža vadībā un arhitektam Gunāram Birkertam, ņemot vērā viņa lielo pieredzi unikālu objektu, īpaši bibliotēku projektēšanā. Gaismas pils ēkas ārējā veidola pamatā ir Raiņa lugā "Zelta zirgs" attēlotais stikla kalns ar dusošo princesi, kurā uzjāj pasaku varonis Antiņš.[7]

1993. gadā tika izstrādāts pirmais būves mets. 1995. gadā konkursā par projekta vadību uzvarēja ASV kompānija "Hill International Ltd.". 1997. gadā tika samazināts ēkas apjoms no 75 000 m² uz 40 000 m² ar mērķi samazināt būves izmaksas. 1999. gadā tika pieņemta UNESCO ģenerālkonferences rezolūcija par atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam. 2000. gadā tika izveidota UNESCO Starptautiskā ekspertu padome Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalstam. Tajā pašā gadā Gunāra Birkerta izstrādātais Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts saņēma Čikāgas arhitektūras muzeja 2000. gada balvu. 2002., 2003. un 2008. gadā tika pieņemts un labots Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums. 2004. gadā tika uzsākta nekustamo īpašumu atsavināšana apbūves teritorijā un no Rīgas būvvaldes tika saņemts atjaunots arhitektūras plānošanas uzdevums un atļauja turpināt projektēšanu.

2005. gadā tika parakstīts līgums ar ASV kompāniju "Hill International Ltd." par bibliotēkas ēkas būvprojekta izstrādi. 2006. gadā tika pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sastāvdaļas — repozitārija Silakrogā — izbūve un rekonstrukcija. 2007. gadā tika atrisināti īpašumtiesību jautājumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības teritorijā. 2007. gadā tika izstrādāts bibliotēkas būvprojekts. 2008. gadā tika izvēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs: "Nacionālā būvkompāniju apvienība".

Celtniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā tika uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbi. Tajā pašā gadā Rīgas domē tika apstiprināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas teritorijas un tai piegulošo teritoriju detālplānojums. Jaunās ēkas būvniecība bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta sastāvdaļa, ko īstenoja Latvijas Republikas kultūras ministrija.[8] LNB projektā sākotnēji ietilpa septiņas sastāvdaļas, ko realizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka,[9] valsts aģentūra Jaunie "Trīs brāļi" (J3B)[10] un valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS).[11] Saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto būvdarbu līgumu, ko valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" parakstīja ar Nacionālo būvkompāniju apvienību, Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksas bija lēstas uz 114,6 miljoniem latu (135,2 miljoniem latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).[12][13] 2008. gada krīzes sakarā pieņemtās konsolidācijas politikas ietvaros valsts aģentūra Jaunie "Trīs Brāļi" 2009. gada sākumā tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Finanšu ministrijai, vienkāršojot projekta organizatorisko struktūru.[14] Par spīti celtniecības aizturei 2011. gadā intervijā laikrakstam "Diena" būves arhitekts Gunārs Birkerts izteicās:[15]

"Manas domas iet vienā virzienā - ēkas nozīme un iespaids uz latviešu tautu. Tai ir uzdevums, un tā jau ir sākusi to pildīt. Drošības sajūta, arī zināmas pašpārliecības radīšana. Identitātes jautājums. Tas viss iet kopā, jo tas imidžs garāmgājējam ir ļoti drošinošs un iespaidīgs. Pat man bija tā, kad es ieraudzīju... Redzēju, ka bibliotēka tiešām ar savu imidžu ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina."

2013. gada 20. decembrī tika pabeigta būvniecība, projekta būvuzraugam Hill International no pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pieņemot ēku un dokumentāciju.[16]

Dati par ēkas būvniecību

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Būvlaukuma platība 17 431 m2, no kuriem apbūves laukums 12 210 m2
  • Ēkas kopējā platība 45 253 m2
  • Ēkas garums, platums, augstums 170 m, 44 m, 68,3 m
  • Ēku balsta 8,9 km pāļu, zemē ir iedzīts 501 pālis
  • Kopumā izmantoti 44 500 m3 betona, 5560 tonnas stiegrojuma, 300 tonnas tērauda
  • Uz jumta ieklātas 600 tonnas nerūsējošā tērauda
  • Kopējais kabeļu garums 540 km
  • Kopējais cauruļu garums 150 km
  • Fasādes platība 15 300 m2
  • Ēkas celtniecībā bija nepieciešami aptuveni 4,2 miljoni cilvēkstundu
  • Mūra sienu tilpums 2190 m3
  • Ģipškartona sienu un griestu platība 12 655 m2
  • Stikla platība 13 910 m2
  • Pacelto grīdu platība 3707 m2
  • Maksimālais būvniecības laikā vienlaicīgi nodarbināto strādnieku skaits — 450, šobrīd — 250.[17]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem (1988. gada 6. decembris).
    Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem (1988. gada 6. decembris).
  • Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem.
    Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem.
  • Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem.
    Viens no Bibliotēkas ēku kompleksa skiču konkursa projektiem.
  • Birkerta sākotnējais projekts.
    Birkerta sākotnējais projekts.
  • LNB jaunās ēkas būvlaukums 2008. gadā.
    LNB jaunās ēkas būvlaukums 2008. gadā.
  • Celtniecības progress, 2009. gada 23. augusts.
    Celtniecības progress, 2009. gada 23. augusts.
  • Celtniecības norise (2010. gada 5. maijs).
    Celtniecības norise (2010. gada 5. maijs).
  • Celtniecības progress, 2011. gada 21. jūlijs.
    Celtniecības progress, 2011. gada 21. jūlijs.
  • Akcija "Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
    Akcija "Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde" pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.
  • Skats uz LNB jauno ēku no Akmeņu un Mūkusalas ielas krustojuma (2014. gada jūlijs).
    Skats uz LNB jauno ēku no Akmeņu un Mūkusalas ielas krustojuma (2014. gada jūlijs).

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Kapsulas iemūrēšana pamatakmenī notika 2008. gada 20. jūnijā, bet pamatakmens iemūrēšana LNB pamatos notika tā paša gada 16. decembrī.
  2. ↑ NBA (Nacionālā būvkompāniju apvienība) - tajā ietilpst SIA "Skonto Būve", AS "RBSSKALS" un SIA "RE&RE".

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ilze Nagla. «Gaismas pils izmaksas vairāk nekā desmit gados - 268 miljoni eiro». LSM, 2014. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 30. novembrī.
  2. ↑ LETA. «'Gaismas pils' apmeklētājiem durvis vērs 12. jūnijā». Delfi.lv, 2014. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 9. jūnijā.
  3. ↑ «Gaismas pils vairāk nekā desmit gados izmaksājusi 268 miljonus eiro, ziņo LTV». Delfi.lv. 2014. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 12. jūnijā.
  4. ↑ «ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils». LSM.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. decembrī.
  5. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. decembrī. Skatīts: 2016. gada 24. septembrī.
  6. ↑ «Latvijas Nacionālās bibliotēka un “Villa Guna” – valsts aizsargājami kultūras pieminekļi». Kultūras ministrijas tīmekļa vietne. Skatīts: 2023. gada 1. septembrī.
  7. ↑ Viņa ir personība, viņa ir dzīva Ievas Puķes intervija ar Gunāru Birkertu žurnālā "Ir" 2012. gada 3. oktobrī
  8. ↑ Latvijas Republikas kultūras ministrija
  9. ↑ «Aktualitātes — Latvijas Nacionālā bibliotēka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 9. jūnijā.
  10. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 9. jūnijā.
  11. ↑ Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas"
  12. ↑ Izmaksas / Būvdarbu līgumā noteiktais finansējuma grafiks[novecojusi saite], gaismaspils.lv
  13. ↑ «FOTO: Izrāda jau mēbelētās Gaismas pils telpas». Deina.lv. 2014. gada 9. maijā. Skatīts: 2014. gada 9. maijā.
  14. ↑ papildināta - Likvidēs aģentūru "Jaunie Trīs brāļi" 2009. gada 12. janvāris
  15. ↑ Birkerts: Gaismas pils ir pierādījusi mūsu tautas spēku, kas atkal ir jāatrod un jāturpina "Diena 2011. gada 9. maijā
  16. ↑ Pabeigti Gaismas pils būvdarbi Dienas Bizness, 2013-12-20
  17. ↑ Ekskursijā uz Gaismas pili! Arhivēts 2013. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 15.12.2013.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Nacionālās_bibliotēkas_galvenā_ēka&oldid=4151573"