Lidija Leikuma

Lidija Leikuma Lideja Leikuma Personīgā informācija Dzimusi 1954. gada 14. decembrī (69 gadi) Izvaltas pagasts, Krāslavas rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Dzīves vieta Rīga, Latvija Tautība latviete Vecāki Jānis un Albīne Leikumi

Zinātniskā darbība Zinātne valodniecība Zinātniskais grāds Dr. philol. Darba vietas Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Sanktpēterburgas Valsts universitāte Akadēmiskais amats profesore Alma mater Latvijas Universitāte Pasniedzēji Marta Rudzīte Apbalvojumi V šķiras Atzinības krusts par nopelniem Latvijas labā (2011), Nikodema Rancāna balva par nopelniem latgaliešu literārās valodas attīstībā un popularizēšanā sabiedrībā (2015), Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā (2018)

Lidija Leikuma (dzimusi 1954. gada 14. decembrī) ir latviešu valodniece, kultūrvēsturniece, pedagoģe un publiciste. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore. Darbojas letonikas, latgalistikas un dialektoloģijas nozarē. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Baltu valodniecības katedras vadītāja. Žurnāla "Baltu filoloģija" redaktora vietniece. Viena no vadošajām speciālistēm latgaliešu rakstu valodas jautājumos.

Biogrāfija

Lidija Leikuma dzimusi 1954. gada 14. decembrī Krāslavas rajona Izvaltas Mazajos Ģenģeros kolhoza "Cīņa" zirgkopja Jāņa un teļkopes Albīnes Leikumu ģimenē. 1973. gadā beigusi Izvaltas vidusskolu, 1978. gadā — LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.

L. Leikuma pati par šo laiku intervijā "Latvijas Avīzē" stāsta šādi:

Es nāku no Latgales, mana dzimtā valoda ir Izvaltas izloksne. Agrāk gan teicām – Izvolts, tas bija mūsu visa centrs. Līdz skolai nezināju, ka ir kāda cita latviešu valoda. 1. septembrī lielās meitenes ved mūs uz aktu zāli, uzrunā latviešu literārajā valodā, es brīnos. “Kā tevi sauc?” jautā. “Ļideja Ļeikuma,” atbildu. Vai man kāds ir teicis, ka nevajag tos līdzskaņus tik ļoti mīkstināt? Skolā nedrīkstēja runāt latgaliski, bet starpbrīžos runājām. Izlaiduma priekšvakarā sēdējām skolas pagalmā un spriedām, kā par mums “pareizie” latvieši zobosies. Tomēr laimējās – Filoloģijas fakultātē bija labi kursabiedri, manu izloksni profesore Marta Rudzīte novērtēja kā īstu “zelta bedri”, varēju darboties dialektoloģijā pēc sirds patikas.

— Lidija Leikuma, Latvijas Avīze"

1978.—1979. gadā strādājusi Špoģu vidusskolā par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 1980.—1983. gadā mācījusies LVU aspirantūrā. Kopš 1983. gada strādā LU Latviešu valodas (vēlāk Baltu valodu) katedrā. 1993. gadā aizstāvējusi filoloģijas doktora disertāciju „Darbības vārds Krāslavas, Aulejas, Skaistas un Izvaltas izloksnē“ (zin. vad. prof. Marta Rudzīte). 1999. gadā ievēlēta par LU Baltu valodu katedras asociēto profesori.

Kā pasniedzēja strādājusi Latvijas Universitātē, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, LU Latgales filiālē, Rēzeknes Augstskolā, Sanktpēterburgas Valsts universitātē.

Šobrīd profesore ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Baltu valodniecības katedras vadītāja un veic pētījumus letonikas, latgalistikas un dialektoloģijas nozarē.

Zinātniskā darbība

Lidijas Leikumas pētnieciskās darbības galvenās nozares: latviešu valodas (ieskaitot latgaliešu rakstu valodu) vēsture, latviešu dialektoloģija un toponīmika. Viņas galvenais pētījumu virziens ilgus gadus ir bijusi latviešu dialektoloģija, īpaši augšzemnieku dialekts un tā latgaliskās izloksnes. Šai jomā izstrādāta disertācija, publicēti raksti, vadīti daudzi studentu darbi. Tomēr profesore nekad nav aprobežojusies tikai ar šo jomu, viņa vienmēr ir gatava palīdzēt arī citos baltu valodniecības virzienos.

Kopš 1999. gada L. Leikuma ir LU Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedras asociētā profesore un ir mācījusi mūsdienu latviešu, latviešu literāro valodu, tās ortogrāfiju, latgaliešu rakstu valodu, lasījusi latviešu dialektoloģijas, toponīmikas, latgaliešu rakstu valodas vēstures kursu, ievadu baltu valodniecībā, piedalījusies ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos.

Lidija Leikuma lasa lekciju par latgaliešu rakstu valodu skolotāju vasaras kursos "Vosoruošona" Rogovkā 2000. gada augustā

Papildus tam L. Leikuma lasa lekcijas skolotājiem vasaras kursos „Vosoruošona“, bibliotēku un citiem kultūras darbiniekiem, līdzdarbojas Latvijas Zinātnes padomes projekta „Latvijas novadi“ apakšprogrammā „Latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē“, Valsts valodas centra ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijā, Latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas apakškomisijā, organizē un vada Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Dialektoloģijas lasījumus, rediģē izdevumus Latgales Kultūras centra izdevniecībā. Aktīvi darbojas Rīgas latgaliešu biedrībā Trešō zvaigzne kopš tās dibināšanas, vada biedrības zinātnisko programmu.

Ar profesores vārdu saistās latgalistikas kā baltu valodu pētniecības virziena uzplaukšana. Latgalistika ir baltu filoloģijas nozare, kas pētī latgaliešu resp. Latgales latviešu valodu, literatūru un folkloru.

Līdz ar kolēģiem no citām Latvijas un ārzemju augstskolām kopš 2008. gada regulāri tiek rīkotas starptautiskas latgalistikas konferences. 2017. gada 30. novembrī –1. decembrī Rēzeknē notika 10. konference, tā bija veltīta mūsdienu latgaliešu rakstības pirmās normatīvās apspriedes 110 gadu jubilejai un pašreizējo rakstības nosacījumu desmitgadei. Latgalistikas konferences ir notikušas Sanktpēterburgā (Krievija, 2008), Rēzeknē (Latvija, 2009), Greifsvaldē (Vācija, 2010), Poznaņā (Polija, 2011), Rīgā (Latvija, 2012), Ačinskā (Krievija, 2013), Rēzeknē (Latvija, 2014), Viļņā (Lietuva, 2015), Rēzeknē (Latvija, 2016).

Zinātniece ir piedalījusies zinātniskās ekspedīcijās pie Sibīrijas un Baltkrievijas latgaliešiem, rakstījusi un referējusi par tur atrasto. Etnolingvistiskās ekspedīcijas pie Krasnojarskas novada latviešiem ir starptautiskas un notikušas ciešā sadarbībā ar Sanktpēterburgas Valsts universitāti, pētnieciskais darbs tajās ticis apvienots ar izglītojošo. Ekspedīciju pamatmērķis ir iespējami pilnīga latviešu dzīvesvietu (esošo un bijušo) apzināšana, valodas, kultūras, vēstures liecību vākšana, tostarp arhīvos, iepazīstot Ačinskas, Boļšojulujas, Novosjolovas un Krasnojarskas novada valsts arhīva materiālus, Bičku ciema padomes saimniecības grāmatu ierakstus.

Sabiedriskā darbība

L. Leikuma aktīvi iesaistās dažādos latgaliešu kultūras pasākumos un projektos, sabiedrības un sevišķi jauniešu izglītošanā.

Kopš Trešās atmodas laika profesore Lidija Leikuma ir iesaistījusies savas dzimtās Latgales kultūras veicināšanā un latgaliešu literārās valodas attīstībā un popularizēšanā sabiedrībā. L. Leikuma ir aktīva Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne” biedre kopš tās dibināšanas 1988. gadā un Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas biedre.

Latgaliešu rakstu valodas vēstures izzināšana un mūsdienu formas kopšana ir viena no profesores sirdslietām. Viņa darbojusies Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisijā, gatavojusi publikācijas, kā arī praktiski veicinājusi latgaliešu rakstu valodas attīstību, tās prestiža nostiprināšanu. L. Leikuma strādājusi Latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas komisijā (vad. A. Breidaks, A. Stafecka), Latgaliešu rakstu valodas ekspertu komisijā (vad. A. Vulāne), tā piedaloties mūsdienu latgaliešu rakstu valodas normēšanā un Mūsdienu latgaliešu rakstu valodas noteikumu (2007) izstrādē.

Otrs lielākais profesores sirdsdarbs ir latgalisko saišu atjaunošana un uzturēšana ar Sibīrijas latgaliešiem. Nepārvērtējams ir Lidijas Leikumas ieguldījums Sibīrijas latgaliešu diasporas apzināšanā, ekspedīciju rīkošanā, materiālu vākšanā un izpētē, atdzīvinot arī pašu Sibīrijas latgaliešu kultūras dzīvi un vairākkārt organizējot intensīvus kultūras un valodas pasākumu ciklus "Zīmys škola" un "Juoņadīna", organizējot vairākkārtējus tautiešu braucienus uz Latviju. Kopš 2004. gada regulāri rīkotas ekspedīcijas pie Krievijas Federācijas Krasnojarskas novadā dzīvojošajiem latgaliešiem, savākts plašs materiāls, rīkotas valodas skolas, citi pasākumi.

2011. gada 3. maija Rīgas pilī svinīgā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kuras laikā Valsts prezidents Valdis Zatlers pasniedza valsts apbalvojumus, Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu, L. Leikuma"saņēma V šķiras Atzinības krustu par nopelniem Latvijas labā.

2015. gada 17. septembrī Rēzeknes Augstskolā pirmo reizi tika pasniegta izcilā katoļu garīdznieka, pedagoga (Rīgas Katoļu garīgā semināra profesora, Aglonas un Jaunaglonas ģimnāziju direktora, Rēzeknes Valsts skolotāju institūta direktora), Latgales pirmās atmodas darbinieka, literāta Nikodema Rancāna balva Latgales izcilākajiem pedagogiem. Konkursa četrās nominācijās bija izvirzīts 31 pedagogs. Īpašu balvu par nopelniem latgaliešu literārās valodas attīstībā un popularizēšanā sabiedrībā saņēma profesore Lidija Leikuma.

Pateicībā par padarīto latgaliešu kultūras attīstībā valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma 2018. gada 25. februārī ir saņēmusi latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā.

Bibliogrāfija

Grāmatas

• Gruomota školuotuojim Leikuma L. - Lielvārde: Lielvārds, 1993. (PDF)
• Latgalīšu ābece (lementars) 1. daļa Cybuļs J., Leikuma L. - Lielvārde: Lielvārds, 1992. (PDF)
• Latgalīšu ābece (lementars) 2. daļa (Cybuļs J., Leikuma L.) (PDF)
• Vasals! Latgaliešu valodas mācība / Juris Cibuļs, Lidija Leikuma - Rīga: N.I.M.S., 2003. (PDF)
• Latgalīšu volūda 1: intensīvā mācību kursa materiāli Leikuma L. - Sanktpēterburga : Sanktpēterburgas Valsts universitāte, 2003. (PDF)
• Skreineite. Vuicūs laseit [e-grāmata] / Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma - Reiga: Latviešu valodas aģentūra, 2014.
• Skreineite. Vuicūs raksteit [e-grāmata] / Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma - Reiga: Latviešu valodas aģentūra, 2014.
• Uzziņu materiāls par latgaliešu ābeci “Skreineite” / Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma - Reiga: Latviešu valodas aģentūra, 2014.
• Skreineite. Vuicūs laseit / Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma - Reiga: Latviešu valodas aģentūra, 2017.

Raksti tiešsaistē

• Par dažiem tagadnes un nākotnes aktīvajiem divdabjiem S. Uļanovskas pasakās - VVK mājaslapā
• Divejis latvīšu rokstu tradicejis: kūpeigais i atškireigais - VVK mājaslapā
• Latgalīšu raksteibys normiešona Padūmu Krīvejā. - Via Latgalica, Latgalistikys kongresu materiali I - 2009.
• Skaņa i burts: atbiļsteibu mekliejumi pīterpilīšu gruomotuos. - Via Latgalica, Latgalistikys kongresu materiali II - 2010.
• Stefanejis Uļanovskys trilogejis „Łotysze InflantPolskich“ (1891, 1892, 1895) personu vuordi latgalīšu antroponimikys koņtekstā. - Via Latgalica, Latgalistikys kongresu materiali I - 2009.

Dalība citu izdevumu tapšanā

• Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi. - Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2015.
• Stefaneja Uļanovska. Pūļu Inflantejis Latvīši, i seviški Rēzeknis apriņka Viļānu pogosta etnografiskys tāluojums / atb. red. Aleksejs Andronovs, Lideja Leikuma - Rīga: Latvijas Universitāte, 2011
• Marta Rudzīte. Darbi latviešu dialektoloģijā / atb. red. L. Leikuma, A. Andronovs. — Rīga: LU, 2005.
• Profesore Marta Rudzīte. Bibliogrāfiskais rādītājs / atb. red. L. Leikuma. — Rīga: LU, 2004. — 100 lpp.

Ārējās saites

• LU kontakti
• Lidija Leikuma, LU Dialektoloģijas un toponīmikas kabinets
• L. Leikumas publikācijas VVK mājaslapā
• L. Leikumas dzīves un darba gājums (2005)
• Latvijas stāsti: personības – Lidija Leikuma - Latgales Reģionālās TV raidījums (video)
• Latvijas Universitātes profesore Lidija Leikuma par valodas daudzveidību - Latvijas Radio raidījums (audio)