PSRS Jūras kara flote
.svg) PSRS Jūras kara flotes karogs (1950—1992) | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Krievijas SFPR (1918–1922) PSRS (1922–1991) |
|---|---|
| Pastāvēšanas laiks | 1918—1991 |
| Pakļautība | PSRS Aizsardzības ministrija (kopš 1953. gada) |
| Daļa no | PSRS Bruņotie spēki |
| Karaspēka veids | jūras spēki |
| Karavīru skaits |
467 000 (1984)[1] 1 053 kuģi (1990) |
| Militārās operācijas | |
PSRS Jūras kara flote (krievu: Военно-морской флот СССР, ВМФ СССР), PSRS JKF, saukta arī par Sarkano floti, bija PSRS Bruņoto spēku veids — jūras spēki.
Izveidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
PSRS JKF priekšteči bija Republikas (KSFPR) Jūras spēki, kuri tika izveidoti no Krievijas Impērijas flotes atliekām Krievijas pilsoņu kara laikā un līdz 1936. gadam atradās Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas sastāvā. 1937. gadā tie izdalīti kā atsevišķs bruņoto spēku veids ar turpmāko nosaukumu PSRS JKF.
Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
PSRS JKF bija iedalīta četrās lielās flotēs: Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras un Baltijas flotē, kā arī Ļeņingradas Jūras spēku bāzē, kas tieši bija pakļauta PSRS JKF virspavēlniekam. Vēl tai bija Kaspijas flotile, kā arī dažādos laikos pastāvējušas citas jūru, upju un ezeru flotiles.
Padomju flotē bija pārstāvēti šādi karaspēka veidi: virsūdens spēki, zemūdens spēki, jūras aviācija, jūras kājnieki, piekrastes artilērija.
Otrajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
PSRS JKF piedalījās karā pret Somiju.
Lielā Tēvijas kara pirmajās dienās PSRS JKF zaudējumi bija nelieli salīdzinājumā ar Sarkano armiju, ko dažādā vēstures literatūrā skaidro ar naktī uz 1941. gada 22. jūniju PSRS JK flotē ieviesto gatavību numur 1 (augstākā kaujas gatavība) vai ar to, ka PSRS JKF nebija pirmšķirīgs mērķis uzbrūkošajiem vācu spēkiem. 1941. gada 25. jūnijā PSRS JKF karakuģi uzbruka Konstancas ostai. Saglabātā jūras aviācija, cita starpā, 1941. gadā no 7. augusta līdz 5. septembrim, paceļoties no Sāmsalas, bombardēja Berlīni.
PSRS JKF piedalījās Tallinas evakuācijā, Odesas, Ļeņingradas un Sevastopoles aizstāvēšanā, lendlīzes transporta kuģu apsargāšanā.
1942. gada sākumā no sarkanflotiešiem un virsniekiem sāka formēt vienības karošanai sauszemē, turpmāk simtiem tūkstošu padomju jūrnieku piedalījās kaujās par Maskavu, Staļingradu un citās.
JKF zemūdenes torpedējot gremdēja Vācijas un tās sabiedroto kara un transporta kuģus.
Karā pret Japānu PSRS JKF jūras kājnieki un jūrnieki piedalījās Dienvidsahalīnas, Kuriļu salu, Gensanas un Portartūras ieņemšanā.[2]
Aukstajā karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aukstā kara laikā (1945—1991) padomju flote veidoja lielu daļu no Padomju Savienības stratēģiskās plānošanas konflikta gadījumā ar pretinieku lielvaru, ASV.[3] Aukstā kara laikā bija liela nozīme vai nu konfrontācijā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju Rietumeiropā, vai varas parādīšanā, lai saglabātu savu ietekmes sfēru Austrumeiropā.[4]
1967.—1971. gadā izveidotas PSRS JKF operatīvās eskadras: 5. Vidusjūrā, 7. Atlantijas okeānā, 8. Indijas okeānā un Persijas līcī, 10. Klusajā okeānā, 17. Kamranā (Vjetnamā).
Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijas Federācija mantoja lielāko daļu Padomju kara flotes un pārveidoja to par Krievijas Jūras kara floti, bet mazākas daļas kļuva par pamatu jauno neatkarīgo pēcpadomju valstu flotēm.
Pavēlnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Vārds | Dienesta pakāpe | Amats | Laika posms amatā |
|---|---|---|---|
| Pāvels Dibenko | matrozis | KSFPR jūras lietu Tautas komisārs | X 1917 — III 1918 |
| Vasīlijs Altfaters | kontradmirālis | Republikas Jūras spēku pavēlnieks | IV 1918 — I 1919 |
| Jevgēnijs Berenss | 1. ranga kapteinis | Republikas Jūras spēku pavēlnieks | IV 1919 — II 1920 |
| Aleksandrs Nemics | kontradmirālis | Republikas Jūras spēku pavēlnieks | II 1920 — XI 1921 |
| Eduards Panceržanskis | 2. pakāpes mīnu virsnieks | Republikas Jūras spēku pavēlnieks | XI 1921 — XII 1922 |
| PSRS Jūras spēku priekšnieks | XII 1922— XII 1924 | ||
| Vjačeslavs Zofs | / | PSRS Jūras spēku priekšnieks | XII 1924 — VIII 1926 |
| Romualds Muklevičs | / | PSRS Jūras spēku priekšnieks | VIII 1926 — VI 1931 |
| Vladimirs Orlovs | 1. ranga flotes flagmanis
(no 1935. gada) |
Sarkanās armijas Jūras spēku priekšnieks | VI 1931 — VIII 1937 |
| Mihails Viktorovs | 1. ranga flotes flagmanis | Sarkanās armijas Jūras spēku priekšnieks | VIII—XII 1937 |
| Pjotrs Smirnovs | 1. ranga armijas komisārs | PSRS JKF Tautas komisārs | XII—VI 1938 |
| Pjotrs Smirnovs-Svetlovskis | 2. ranga flotes flagmanis | PSRS JKF Tautas komisāra pienākumu izpildītājs | VI—IX 1938 |
| Mihails Frinovskis | 1. ranga armijas komandieris | PSRS JKF Tautas komisārs | IX 1938 — III 1939 |
| Nikolajs Kuzņecovs | 2. ranga flotes flagmanis,
admirālis no 1940. gada, flotes admirālis no 1944. gada |
PSRS JKF Tautas komisārs | IV 1939 — II 1946 |
| PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS bruņoto spēku Tautas komisāra vietnieks | II 1946 — I 1947 | ||
| Ivans Jumašavs | admirālis | PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS bruņoto spēku Tautas komisāra vietnieks | I 1947 — II 1950 |
| PSRS jūras kara ministrs | II 1950 — VII 1951 | ||
| Nikolajs Kuzņecovs | viceadmirālis,
flotes admirālis no 1953. gada, Padomju Savienības flotes admirālis no 1955. gada |
PSRS jūras kara ministrs | VII 1951 — III 1953 |
| PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks | III 1953 — XII 1955 | ||
| Sergejs Gorškovs | admirālis,
flotes admirālis no 1962. gada, Padomju Savienības flotes admirālis no 1967. gada |
PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks | I 1956 — XII 1985 |
| Vladimirs Černavins | flotes admirālis | PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks | XII 1985 — VIII 1992 |
| Slīprakstā norādītas Krievijas Impērijas flotē piešķirtās dienesta pakāpes. Sarkanajā armijā līdz 1935. gadam dienesta pakāpju nebija. | |||
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://web.archive.org/web/20150904063407/http://fas.org/irp/dia/product/smp_84_ch3.htm
- ↑ В.К. Красунов, А.И. Ермаков. Великие русские полководцы и флотоводцы. Издательство Центрополиграф, 2011. ISBN 978-5-227-02579-1.
- ↑ Norman C. Polmar, Thomas A. Brooks. Admiral Gorshkov: The Man Who Challenged the U.S. Navy. Naval Institute Press, 2019-03-15. ISBN 978-1-68247-332-0.
- ↑ Kurt Gottfried, Paul Bracken. Reforging European Security: From Confrontation To Cooperation. Routledge, 2019-06-26. ISBN 978-1-000-30934-8.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: PSRS Jūras kara flote.
.svg){kind=small} | Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|