Tramvaju satiksme Rīgā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tramvaju satiksme Rīgā
Riga rs logo.png
Tramvaju maršruti.png
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga
Atklāts 1882. gada 23. augustā
Tehniskā informācija
Kopējais garums 182 km [1]
Līniju skaits 9
Pieturu skaits 231 (2013)
Transporta vienības 270 (01.06.2012) [1]
Depo 3
Pasažieri gadā 33 751 862 (2013) [2]
Papildinformācija
Mājas lapa rigassatiksme.lv

2 · 3 · 4 · 5 · 6 · 7 · 9 · 10 · 11

Tramvaju satiksme Rīgā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Rīgas pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "Tramvaju un trolejbusu pārvaldi", pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "Rīgas Satiksme". 2013. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 33 751 862 pasažieri.[2] Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 9 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums 2012. gada 1. jūnijā sasniedza 182 km.[1] Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" rīcībā atradās 270 tramvaju vagonu.[1] Rīgā atrodas 3 tramvaju depo, divi - Daugavas labajā krastā Brīvības ielā un Maskavas forštatē, un viens - Daugavas kreisajā krastā Torņakalnā. Kopš 2010. gada 1. novembra depo Torņakalnā ir slēgts, tiek izmantots no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai.

Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 20 gadus vēlāk, 1901. gada 23. jūlijā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd pamatā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi - Tatra T3A (pirms renovācijas bija pazīstams kā Tatra T3; piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam) un Tatra T3M (pirms renovācijas bija pazīstams kā Tatra T6B5; piegādāti laikā no 1988. līdz 1990. gadam). Sākot ar 2010. gada 1. jūniju pasažierus 6. tramvaju maršrutā sāka pārvadāt pirmais Čehijā ražotais zemās grīdas tramvajs Škoda 15T, bet no 2013. gada 7. februāra arī 11. tramvaju maršrutā pārvadā jaunie tramvaji pasažierus. Līdz 2012. gada novembrim Rīgai tika piegādāti 20 zemās grīdas tramvaji ar 3 posmiem, sastāva garums 31,4 m, kā arī 6 šī paša modeļa tramvaji ar 4 posmiem, sastāva garums 41 metrs. Patlaban jaunie tramvaji veic pasažieru pārvadājumus tikai 6. un 11. maršrutā, taču vēlāk šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī 4. maršrutā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā

1882. gada 23. augustā tiek atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"[3] ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien, Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien, Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija - no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien, Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad, Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad, 13. janvāra) ielu - Marijas ielu - Stabu ielu - līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien, Maskavas iela 121b). Pagarinātā līnija turpināja iet pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā.

Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. 1900. gadā tika nodibināta Rīgas tramvaju akciju sabiedrība un pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Lūk, ko par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis":

"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."

"Baltijas Vēstnesis" 1901. gada 2. jūlijā.[P 1]

Zirgu tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) un Cēsu ielu krustojumā

No 1901. līdz 1914. gadam tika uzbūvētas 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza Sarkandaugavu, Ķeizarmežu (tagad Mežaparks), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca Dienvidu tilta rajonā) kā arī Bišumuižu.

Pirmskara Latvijas laikā, pēc Pirmā pasaules kara, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48, 2 miljoni pasažieru. Pēc Otrā pasaules kara kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.

Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, 1950. un 1960. gados sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas Rīgas galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. 1980. gados sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī 1984. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz Imantu.

Sliežu ceļu kopgarums
Gads Maršrutu skaits Kopgarums
1901. g. rudens 6 23,7 km
1903. g. beigas 7 29,8 km
1907. g. 8 38,2 km
1913. g. 8 47,2 km
1914. g. pirms kara 8 48,8 km
1920. g. 6 26,04 km
1921. g. 6 31,19 km
1922.-1925. g. 9 35,31 km
1926. g. 9 42,43 km
1927.-1928. g. 12 46,82km
1929. g. 13 50,77 km
1930. g. 11 51,30 km

Tramvaju modeļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tramvajs Škoda 15T Rīgā
Tramvajs Tatra T3A Rīgā

Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.[4]

Ražotājs Modelis Piegāde Ekspluatācija Daudzums Papildinformācija
Tatra T3 (T3SU) 19741987 1974 — pašlaik 247 Rīgā pazīstami arī kā Tatra T3A (pēc modernizēšanas).
T3A 1999 — pašlaik 190 Tramvaju Tatra T3 vagoni pēc modernizēšanas.
T6B5 (T6B5SU) 19881990 1988 — pašlaik 62 PSRS pazīstami kā Tatra T3M.
T3MR 2005 — pašlaik 30 Tramvaju Tatra T6B5 vagoni pēc modernizēšanas.
Škoda 15T Riga (ForCity, 3-sekciju)[5] 2010 no 01.06.2010. 20 Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo.
15T1 Riga (4-sekciju) no 06.08.2012.

Piebilde: visi nemodernizētie tramvaju Tatra T6B5 vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no viņiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī Dziesmu svētku laikā daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi kursēja Rīgas ielās.

Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tramvajs Tatra T3MR Rīgā

Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.[6]

Ražotājs Modelis Piegāde Ekspluatācija Daudzums Papildinformācija
RVZ
RVZ-6
RM-56 .. RM-68
RP-61 .. RP-69
RT-48 .. RT-54 ražoti 1948 - 1954
MTV-82 ražoti 1951 - 1961
RVR
RVR-6 ražoti 1962. gadā, bet norakstīti līdz 1981. gadam

Tramvaju depo[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tramvajs RVZ-6.
Tramvajs RVZ-6 šķērso 13. janvāra ielu.

Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas Maskavas forštates rajonā, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas Pārdaugavā, Tipogrāfijas ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti Čehoslovākijā ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām).

Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā ir būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. 1970. gados visi tramvaju depo tika rekonstruēti.

3. tramvaju depo[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. tramvaju depo[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Adrese: Tipogrāfijas iela 1, Rīga (Torņakalns)
  • Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2011.gada 1.novembrī)

5. tramvaju depo[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Adrese: Brīvības iela 191, Rīga
  • Apkalpo maršrutus: 4, 6, 10 un 11.[P 4]

Tramvaju maršruti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. tramvaju depo, Fridriķa ielā.
4. tramvaju depo Rīgā, Tipogrāfijas ielā.

Esošie tramvaju maršruti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šādi tramvaju maršruti Rīgā eksistē kopš 2013. gada 16. maija.

Nr. Sākums Beigas
2 Centrāltirgus Tapešu iela
3 Jugla t/c "Dole"
4 Centrāltirgus Imanta
5 Iļģuciems Mīlgrāvis
6 Ausekļa iela Jugla
7 Ausekļa iela t/c "Dole"
9 Aldaris t/c "Dole"
10 Centrāltirgus Bišumuiža
11 Stacijas laukums Mežaparks

Bijušie maršruti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. tramvaju depo Brīvības ielā. Priekšplānā dzelzceļa līnija Rīga - Skulte.

Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.
Nr. 1. - pagarināts uz Iļģuciemu.
Nr. 2. - pagarināts uz Zasulauku pievienojot maršrutu Nr. 8.
Nr. 3. - pagarināts līdz Kuzņecovam pievienojot maršrutu Nr. 5.
Nr. 4. - pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējais maršruts kara laikā slēgts un vairs netika atjaunots).
Nr. 5. - izveidots apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.
Nr. 12. - pārdēvēts par Nr. 6.
Nr. 13. - pārdēvēts par Nr. 7.
Nr. 15. - pārdēvēts par Nr. 8.
Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām. [16]


Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts 1901. gada 24. jūlijā.
  2. No 2011. gada 7. februāra dažus reisus 4. maršrutā apkalpo arī 3. tramvaju depo.
  3. Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu.
  4. Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Sabiedriskais transports, rdsd.lv
  2. 2,0 2,1 "Rīgas satiksme" 2013.gadā sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk kā 150 miljonus pasažieru, rigassatiksme.lv, 23.01.2014.
  3. [1]
  4. Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju
  5. Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts, skoda.cz (angliski)
  6. Rīgas Tramvajs || Esošo tramvaju saraksts
  7. "Rīga 1860 - 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.
  8. M. Celms "Rīga - rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.
  9. 1930. gada vilcienu saraksts
  10. "Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara
  11. avīze "Cīņa"
  12. avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.
  13. avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.
  14. avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.
  15. avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.
  16. Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай
  17. Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.
  18. "Rīga - īsas ziņas", 1960.
  19. "Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.
  20. Rīgas transporta shēma, 1979.
  21. Rīgas karte, 1989.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]