Šabazīts-Ca
Izskats
Šabazīts-Ca | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase | Silikātu minerāls, tektosilikāts, ceolīts |
Štrunca ID | 8/J.26-30 |
Ķīmiskā formula | (Ca0,5,Na,K)4[Al4Si8O24]·12H2O |
Singonija | triklīnā |
Īpašības | |
Krāsa | Bezkrāsas, zaļš, dzeltens, balts, sārts |
Svītras krāsa | Balta |
Habituss | Drūzas, pseidokubiski kristāli |
Skaldnība | Neizteikta vienā plaknē |
Lūzums | Nelīdzens |
Cietība pēc Mosa skalas | 4 |
Spīdums | Stikla |
Caurspīdīgums | Caurspīdīgs līdz puscaurspīdīgs |
Laušanas koeficients | nα = 1.478 - 1.485 nβ = 1.480 - 1.490 nγ = 1.480 - 1.490 |
Blīvums | 2,09 g/cm3 |
Šabazīts-Ca (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir viens no ceolītu grupas minerāliem, samērā izplatīts. Agrāk tika dēvēts par šabazītu, taču, lai atšķirtu no līdzīgiem minerāliem, Starptautiskās mineraloģijas asociācijas ceolītu komisija pievienoja papildinājumu -Ca. Citi retāk lietoti sinonīmi ir akadialīts un adipīts. Pirmoreiz zinātniski aprakstīts 1792. gadā. Ļoti vāji radioaktīvs.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrod bazalta un līdzīgu iežu tukšumos. Atrod daudzviet pasaulē, tai skaitā:
- ASV - septiņi štati
- Austrālija
- Austrija
- Beļģija, Luksemburgas province
- Čehija, Bohēmija
- Francija, Overņa
- Itālija
- Japāna, Kjušu sala
- Jaunzēlande, Ziemeļu sala
- Kanāda
- Krievija, Hibīni
- Lielbritānija, Ziemeļīrija
- Norvēģija
- Slovākija
- Ungārija, Nograda
- Vācija
Varietātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Fakolīts — neparasti lēcveida kristāli, daudzkārtēji atkārtoti šabazīta romboedri. Atrod ASV Masačūsetsā, Čehijā Bohēmijā, Itālijā Trentīno-Alto Adidžē, Slovākijā, Vācijā Reinzemē-Pfalcā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mindat.org (angliski)
- Webmineral.org (angliski)