1659. gads Latvijā

Pasaulē:	1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662
Latvijā:	1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662
Laikapstākļi:	1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662
Sportā:	1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662
Kino:	1656 1657 1658 - 1659 - 1660 1661 1662

Šajā lapā ir apkopoti 1659. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Otrais Ziemeļu karš.

Valdnieki

• Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Jans II Kazimirs Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Jēkabs Ketlers.
• Zviedru Vidzemē valdīja Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs.

Notikumi

1659. gada 9. oktobrī zviedru sagūstīto Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu un viņa ģimeni no Jelgavas pārveda uz Rīgu, bet 1659. gada 9. augustā deportēja uz Ivangorodas cietoksni Ingrijas rietumos. Šajā laikā Nīderlande, kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo Tobago koloniju, bet zviedru uzpirktie pirāti ieņēma Jēkaba fortu Gambijā. Roberta Duglasa komandētā Zviedrijas armija okupēja Zemgali un daļu Kurzemes līdz 1659. gada beigām, kad tos piespieda atkāpties lietuviešu karaspēks kopā ar latviešu zemessargiem. Zviedru Jelgavas pils garnizons kapitulēja tikai 1660. gada janvārī.